Rīgā – puse no visiem atkritumiem, kārtības nav 0
– Kopš 2014. gada dabas resursu nodoklis uz iepakojuma materiāliem ir palielināts, šobrīd ir plānots, ka tiks paaugstināts vēl vienai grupai – plastmasas iepirkuma maisiņiem, – par VARAM darbiem zaļākai Latvijai stāsta Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere. Tendence rādot, ka iepakojuma patēriņa pieaugums vairs nav tik straujš kā pirms sešiem septiņiem gadiem. – Ražotāji meklē videi draudzīgākus risinājumus, lai gan preci būtu ērti saturēt, gan materiāla būtu pēc iespējas mazāk, taču to preču daļu, kas tiek ievesta no citām valstīm, ietekmēt ir grūtāk, – viņa atzīst. Krējuma un jogurta kārbiņas joprojām jāmet pie nešķirotajiem atkritumiem, bet sulu un piena kartona iepakojuma ražotāji sākuši savos iepakojumos iekšējo plastmasas slānīti aizstāt ar citiem, videi daudz draudzīgākiem materiāliem, kurus iespējams pārstrādāt. Piemēram, iepakojuma ražotājs “Tetra Pak” īsteno iniciatīvu, lai veicinātu izlietotā dzērienu kartona iepakojuma šķirošanu. Iniciatīvas ietvaros uz šķirojamo atkritumu konteineriem tiek izvietotas īpašas uzlīmes, kas norāda, kuros konteineros ir jāšķiro sulu un piena kartona iepakojumi.
Par Latvijas zemo rādītāju – tikai ap 20% dalīti savākto un šķiroto atkritumu – Veserei skaidrojums: visā Latvijas teritorijā, visās pašvaldībās vēl nav pilnībā nodrošināta iespēja iedzīvotājiem nodot mājās sašķirotus atkritumus un nodrošināta dalīto atkritumu savākšanas infrastruktūra – konteineri un dalītās atkritumu vākšanas laukumi. Par vienu no pašvaldībām, kur pakalpojums nav pieejams lielai daļai iedzīvotāju, viņa nosauc Rīgas pašvaldību, kurā atkritumu savākšana uzticēta vairākiem apsaimniekotājiem, bet dalītās vākšanas konteineri daudzviet pilsētā nav izvietoti, laukumu pietrūkst vai tie ierīkoti pilsētniekiem neērtās vietās.
Rīga saražo gandrīz pusi no visiem Latvijas atkritumiem, tad jau nav jābrīnās, kāpēc dalīti savākto atkritumu apjoms valstī tik mazs. VARAM Rīgas domi uzrunājusi ne vienreiz vien, pašvaldības vadība klāstot, ka darbi procesā, tiek izstrādāts labākais modelis, lai gan kārtība atkritumu saimniecībā, radot iespēju iedzīvotājiem nodot mājās sašķirotus atkritumus, bija jāievieš pagājušajā gadā!
Kā uzskata U. Rotbergs, viņš arī Rīgas domes deputāts, šis ir piemērs, kas parāda, ka politika mūsu valstī tiek veidota nevis sabiedrisko interešu, bet lobiju un kaut kādu grupu ekonomisko vēlmju vārdā. – Dabā nekas nekļūst par atkritumiem, jo viss atgriežas vienotajā ciklā, bet cilvēkam, lai arī kā viņš censtos, draudzība ar atkritumiem atkarīga, kā pašvaldība tos apsaimnieko, taču vara bieži vien rīkojas par labu monopoliem un vecām draudzībām, – norāda Pasaules dabas fonda vadītājs un katram Latvijas iedzīvotājam Talkas dienā novēl sākt ar pašu svarīgāko – domāt plašāk!
