Protams, tu esi unikāls… tieši tāpat kā visi pārējie! Zinātne atklāj, kāpēc cilvēki tic horoskopiem 0
Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc tik daudzi cilvēki tic horoskopiem? Vai pats esi tiem noticējis? Izrādās — jo labāk saprotam savu pievilkšanos pseidozinātnei, jo vieglāk ir no tās izvairīties.
Ko darītu, ja es tev teiktu, ka varu ļoti precīzi aprakstīt tavu personību?
Tu vēlies, lai citi tevi pazīst un tevi iemīl. Tu mēdz būt kritisks pret sevi un bieži šaubies, vai esi pieņēmis pareizo lēmumu vai izdarījis pareizo izvēli. Tev piemīt liels potenciāls, kuru ne vienmēr esi izmantojis savā labā. Lai arī tev ir savi trūkumi, tu pastāvīgi centies uzlaboties.
Dažreiz tu esi sabiedrisks un ekstraverts, bet citreiz – introverts un vēlies būt viens. Tu vēlies pārmaiņas un dažādību, nepatīk ierobežojumi, taču vienlaikus meklē drošību dzīvē. Tu sevi uzskati par neatkarīgu domātāju un nepieņem citu apgalvojumus bez pierādījumiem. Tu esi sapratis, ka nevajag būt pārāk atklātam pret citiem.
Iespējams, tu jūties, ka šis apraksts tevi ļoti labi raksturo. Tas nav pārsteigums — tas tieši tā arī bija iecerēts. Bet kā?
Tā ir parādība, ko sauc par Bārnuma efektu jeb Forera efektu. Tas izskaidro, kāpēc mēs mēdzam noticēt horoskopiem, zīlniekiem, taro kāršu lasītājiem un viltotiem personības testiem.
Kas ir Bārnuma efekts?
Bārnuma efekts liek cilvēkiem kļūdaini uzskatīt, ka vispārīgi personības apraksti ir ļoti precīzi, kaut arī tie varētu attiekties uz jebkuru. Nosaukums cēlies no P.T.Bārnuma — 19. gadsimta šovmeņa, kurš kļuva slavens ar krāpšanām un mānīšanu.
Šis psiholoģiskais efekts var likt mums noticēt, ka metode vai persona, kas izsaka šādus izplūdušus apgalvojumus, ir īsta — vai pat apveltīta ar pārdabiskām spējām.
Forera eksperiments
1950. gados psihologs Bertrams Forers veica eksperimentu ar saviem psiholoģijas kursa studentiem.
Teksts, ko tu lasīji iepriekš, ir ļoti līdzīgs tam, ko Forers toreiz izmantoja — iedvesmojoties no laikrakstu horoskopiem. Viņš iedeva vienu un to pašu aprakstu visiem studentiem, sakot, ka tas balstīts uz viņu iepriekš aizpildītu personības testu, tātad — ļoti individuāls.
Kad studenti saņēma savus rezultātus, Forers palūdza pacelt roku tiem, kuri uzskatīja, ka apraksts viņus labi raksturo. Lielākā daļa pacēla roku. Tad Forers skaļi nolasīja tekstu, un studenti sāka smieties, saprotot, ka viņiem visiem bija tieši viens un tas pats apraksts.
Šādi Forers pierādīja, cik kļūdaini var būt mūsu spriedumi un cik viegli ir mūs apmānīt, piedāvājot pseidozinātniskus personības aprakstus vai prognozes.
Kas slēpjas aiz Bārnuma efekta?
Mēs viegli atpazīstam sevi vispārīgos aprakstos, jo visiem cilvēkiem piemīt šīs īpašības — tikai dažādās pakāpēs.
Nav būtiski, vai tev šī īpašība ir vai nav — jautājums ir, cik izteikti tā tev ir. Tāpēc frāzes kā “dažreiz esi introverts, bet dažreiz ekstraverts” ir tikpat vispārīgas kā teikums: “Tev ir sirds un divas plaušas.” Protams, ka ir!
Piemēram, kautrību piedzīvo daudzi, bet tikai dažiem tā ir tik spēcīga, ka rada trauksmi vai neļauj uzstāties sabiedrībā.
Forers to rezumēja 1949. gada publikācijā: “Indivīds ir unikāla īpašību kombinācija, kuras katra atrodama katrā cilvēkā, bet dažādā mērā.”
Subjektīvā apstiprināšana
Bārnuma efektā liela nozīme ir arī subjektīvajai validācijai — mūsu tieksmei pieņemt pozitīvus un personiskus apgalvojumus un noraidīt negatīvos vai vispārīgos.
Kā prāts mūs māna
Bārnuma efekts ir tikai viens no kognitīvajiem aizspriedumiem — neapzinātām un sistemātiskām domāšanas kļūdām.
Šie aizspriedumi var padarīt mūs uzņēmīgākus pret stereotipiem, nepatiesu informāciju, ticību “vienīgajai patiesībai”, vai vienkārši — pret neracionālu domāšanu.
Labākais veids, kā no tiem izvairīties, ir apzināties, ka tie pastāv.
Raksts sagatavots pēc ārzemju medija materiāliem.
