“Publiski viņus apkauno, neminot viņu patiesos vārdus, bet runājot līdzībās!” Sieviete sašutusi par žurnālistu rīcību
0
Žurnālistu darbs nereti balansē starp sabiedrības tiesībām zināt un cilvēku privātuma aizsardzību. Kur beidzas sabiedrības intereses un sākas indivīda tiesības uz privātumu?
LA.LV saņēma lasītājas jautājumu par žurnālistu tiesībām dažādos veidos iegūt informāciju. Viņa raksta: “Esmu novērojusi, ka TV un radio darbinieki izseko cilvēkus. Arī privātajos dzīvokļos. Tad publiski viņus apkauno, neminot viņu patiesos vārdus, bet runājot līdzībās. Tad, nu, man ir jautājums. Cik ir legāli skatīties svešos mājokļos, automašīnās utt., bez prokurora izsniegta ordera izsekošanai? Turklāt radio un TV cilvēks nav iekšlietu darbinieks, kurš tādu var saņemt.”
Lai noskaidrotu, vai žurnālisti “neatļaujas par daudz”, LA.LV sazinājās ar Datu valsts inspekciju
Atbildi sniedz Gita Gailuma, Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste.
“Personas datu apstrāde žurnālistikas vajadzībām var būt likumīga, ja tās mērķis ir sabiedrības interešu aizsardzība, piemēram, lai informētu par nozīmīgiem notikumiem vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Tomēr šādā gadījumā žurnālistiem jāievēro datu apstrādes principi, ko paredz Datu regula, tostarp datu minimizācijas princips – dati jāapstrādā tikai tik lielā apjomā, cik tas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai.
Kopumā žurnālistiem ir tiesības apskatīt jautājumus, kas skar sabiedrības intereses, tostarp publicēt personas attēlu, taču šīm tiesībām ir robežas. Datu publicēšanā, piemēram, televīzijas sižetā, būtiski ir ne tikai tas, kādi dati tiek atklāti, bet arī – kāpēc šo informāciju nepieciešams publicēt.
Tas nozīmē, ka cilvēku attēlošana publiskos sižetos vai fotogrāfijās ir atkarīga no konteksta.
Piemēram, ja, filmējot publiskā vietā basketbola komandas sagaidīšanu no čempionāta, kadrā redzami cilvēki, šāds viņu atainojums ir pieļaujams, jo tas atspoguļo sabiedriski nozīmīgu notikumu. Turklāt ir jārēķinās, ka, atrodoties šādā vietā, pastāv liela iespēja nonākt kadrā.
Savukārt, ja sižetā tiek atspoguļota tēma, piemēram, par apreibinošo vielu lietošanu un tiek ilgstoši rādīts nejaušs garāmgājējs, skatītājiem var rasties maldīgs iespaids par šo cilvēku. Šādā gadījumā datu apstrāde vairs var nebūt samērīga.
Katrā gadījumā ir jāvērtē katra situācija atsevišķi,” uzsver Gailuma.
Viņa turpina: “Ja TV žurnālisti seko cilvēkiem uz mājām, datu apstrāde var būt pieļaujama tikai tad, ja tā ir samērīga un pamatota ar sabiedrības interesēm. Būtiski ir, par ko ir sižets un kas ir šī persona.
Ja runa ir, piemēram, par politiķi vai kādu citu publisku personu, kuras darbībai ir nozīme sabiedrībai, šāda rīcība var būt pieļaujama. Tomēr tik un tā ir jāņem vērā, vai rezultātu, proti, konkrēto mērķi, nevar sasniegt citādākā veidā.
Piemēram, stāvēt pie mājas durvīm vai filmēt, kas notiek logā vai pagalmā, nebūtu pieļaujams, jo pēc būtības tas diez vai sniegtu žurnālistam kādu informāciju, kas būtu saistāma ar sabiedrības interesēm.
Sekošana cilvēkam skar ne tikai datu aizsardzības jautājumu, bet arī tiesības uz privātumu, noteiktajos gadījumos tā var tikt identificēta kā vajāšana. Vienmēr ir jāizvērtē samērīgums starp sabiedrības interesēm un cilvēka tiesībām uz privātumu.”
Viņa atbild arī uz jautājumu par automašīnas salona filmēšanu. Gailuma skaidro, ka jāņem vērā – filmēšana un publicēšana ir divas dažādas lietas.
Personas datu apstrāde notiek tad, ja tiek fiksētas lietas, kas var tikt saistītas vai identificētas ar konkrētu personu, piemēram, fotogrāfijas, dokumenti ar vārdu vai cita sensitīva informācija.
Ja salonā nav neviena cilvēka vai cilvēku identificējoša priekšmeta, datu apstrāde nenotiek.
“No privātuma viedokļa automašīnas salons ir cieši saistīts ar personas privāto telpu, tādēļ šāda rīcība, pat ja netiek iegūti personas dati, parasti nav pieņemama un rada nepamatotu iejaukšanos cilvēka privātumā.
Šajā gadījumā pārkāpums vairāk attiecas uz citu interešu aizskārumu – privātumu, konkrētas telpas aizsardzību, traucēšanu, emocionālo vardarbību, ētikas normu pārkāpumu, nevis personas datu aizsardzību,” uzsver Gailuma.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
