Putina kara mašīna cieš neveiksmi: nauda izsīkst pat stratēģiski svarīgos reģionos 0
Krievijas ekonomika arvien skaidrāk izjūt ilgstoša kara un sankciju spiediena sekas. Neskatoties uz oficiālajiem ziņojumiem par stabilitāti un IKP pieaugumu, reģionu finanšu rādītāji liecina par pretējo – budžeta deficīts palielinās, uzņēmumi grimst parādos, bet vietējās varas iestādes ir spiestas aizņemties, lai aizlāpītu finanšu “caurumus”. Īpaši satraucoša situācija izveidojusies stratēģiski nozīmīgajos industriālajos centros.
Ņižņijnovgoroda vienmēr ir bijusi padomju un vēlāk arī Krievijas aizsardzības rūpniecības lepnums. Tajā atrodas lielas aizsardzības rūpnīcas un autobūves gigants. Tomēr, kā liecina žurnālistu iegūtie dokumenti, situācija reģionā ir kļuvusi kritiska, raksta medijs “Bloomberg”.
Vietējā rūpnieku asociācija vērsusies pie varas iestādēm, brīdinot par strauju investīciju kritumu, peļņas samazināšanos, kā arī pasūtījumu un ražošanas apjoma lejupslīdi. Īpaši smagas problēmas skar valstij piederošos gigantus, kas tiek uzskatīti par visas valsts rūpniecisko mugurkaulu.
Biedrība aicināja vietējās varas iestādes izvirzīt šos jautājumus Krievijas valdībai Maskavā.
Neraugoties uz to, ka aizsardzības izdevumi pagājušajā gadā pieauga par 30%, vietējie uzņēmumi uzkrāj parādus un samazina ražošanu. Neapmaksāto rēķinu apjoms pārsniedzis 100 miljardus rubļu (aptuveni 1,3 miljardus ASV dolāru), bet daļa valsts uzņēmumu kavē maksājumus par jau piegādāto produkciju.
Vairāki stratēģiskie uzņēmumi jau samazinājuši darba laiku, lai taupītu izmaksas. Ja situācija neuzlabosies, 2026. gada otrajā pusē darbu Ņižņijnovgorodas apgabalā varētu zaudēt aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.
Kāda ir situācija citos reģionos?
Problēmas neaprobežojas tikai ar Krievijas industriālo centru. Citos reģionos ekonomiskā situācija ir vēl sliktāka.
Reģionālo budžetu kopējais deficīts 2025. gadā palielinājās par vairāk nekā 1 triljonu rubļu , sasniedzot 1,48 triljonus rubļu. Tas trīs reizes vairāk nekā 2024. gadā, ziņoja Krievijas laikraksts “Kommersant” .
Augstās procentu likmes un samazinātie naftas un gāzes ieņēmumi būtiski ietekmējuši ekonomisko aktivitāti. Analītiķi norāda, ka ekonomika pagājušajā gadā strauji atdzisa tieši pēc rekordaugsto procentu likmju ieviešanas.
Lai stabilizētu situāciju, Kremlis plāno piešķirt reģioniem dotācijas 3,55 triljonu rubļu apmērā un norakstīt līdz pat divām trešdaļām budžeta aizdevumu parādu 2025.–2029. gadā (kopumā 1,1 triljons rubļu). Tomēr pat šie pasākumi situāciju būtiski neuzlabo – pašvaldības turpina aktīvi aizņemties ar augstām procentu likmēm.
Kā apgalvo opozīcijas pārstāvis Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs, naudas trūkuma dēļ Krievijas gubernatori ir pilnīgā apjukumā un izskatās demoralizēti, un “divas trešdaļas reģionu ir padevušies un vienkārši iet pa straumi”.
Kāda ir situācija Krievijas ekonomikā?
Pagājušajā gadā Krievijas IKP pieauga tikai par 1%. Tas ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā gadu iepriekš, kas liecina par manāmu ekonomiskās aktivitātes atdzišanu.
Valdība prognozē, ka IKP šogad pieaugs par 1,3 %. Tomēr Starptautiskais Valūtas fonds prognozē tikai 0,8 % izaugsmi – gandrīz četras reizes zemāku nekā pasaules vidējais rādītājs, kas tiek lēsts aptuveni 3,3 % apmērā.
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas vadītājs Maksims Rešetņikovs jau aicinājis gatavoties tālākai ekonomiskās situācijas pasliktināšanās iespējai.
