Pasaules veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Gebreiesuss (no kreisās), 28. janvārī Pekinā tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, uzslavēja Ķīnas valdību par “atklātību informācijas apmaiņā par koronavīrusu un tā izplatību”, bet Uhaņas pilsētā tajā laikā tika enerģiski apkarotas “baumas” par jauno slimību.
Pasaules veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Gebreiesuss (no kreisās), 28. janvārī Pekinā tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, uzslavēja Ķīnas valdību par “atklātību informācijas apmaiņā par koronavīrusu un tā izplatību”, bet Uhaņas pilsētā tajā laikā tika enerģiski apkarotas “baumas” par jauno slimību.
Foto: Naohiko Hatta/REUTERS/SCANPIX/LETA

Kritika, noslēpumi un rīcības plāns. PVO starp Trampa un Ķīnas dzirnakmeņiem 0

Jau kopš koronavīrusa uzliesmojuma gadu mijā Ķīnas pilsētā Uhaņā mediju uzmanības centrā ir nonākusi Pasaules veselības organizācija (PVO), kas par savu darbību izpelnījusies arī skarbu kritiku.

Reklāma
Reklāma

Tramps kritizē PVO par lēnu reakciju

Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 27
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Eļļu ugunī ir pielējis arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš aprīļa vidū nolēma iesaldēt Savienoto Valstu finansējumu šai ANO paspārnē esošajai aģentūrai. Viņš asi kritizēja PVO par lēnu reakciju uz vīrusa izplatību, izdabāšanu Ķīnai un nekritisku Pekinas paziņojumu pieņemšanu.

Tramps uzstāja, ka PVO ir “ļoti centrēta uz Ķīnu” situācijā, kad Vašingtona ir tās lielākais donors.
CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst gan, ka arī pats Tramps sākotnēji slavēja Ķīnas rīcību vīrusa apkarošanā un viņa asie pārmetumi nenoliedzami ir arī mēģinājums novērst uzmanību no paša ASV prezidenta lēnās reakcijas uz pandēmijas vilni, atzīmē izdevums “Politico”.

Turklāt PVO nebūt nav bijusi tik lēna dalībvalstu informēšanā. Kā atzīmē laikraksts “The Washington Post”, PVO strādājoša ASV ierēdņu grupa jau vīrusa uzliesmojuma laikā nekavējoties par to informējusi Balto namu. Tas apgāž Trampa teikto, ka PVO kavēšanās ar informāciju ir vainojama pie vīrusa straujās izplatības ASV, kur no Covid-19 jau miruši vairāk nekā 50 000 cilvēku.

PVO vadītājs uzslavē Ķīnu

Tomēr PVO asus vārdus ir veltījuši arī daudzi veselības jomas eksperti un politikas vērotāji. Kad janvārī koronavīruss vēl tikai pieņēmās spēkā, PVO publiskie paziņojumi bieži vien sakrita ar Ķīnas oficiālo pozīciju, norāda žurnāls “The Atlantic”.

PVO tobrīd saņēma informāciju no tām pašām Ķīnas varas iestādēm, kas patiesību slēpa arī no savas sabiedrības, bet pēc tam PVO šo informāciju piedāvāja pārējai pasaulei jau pati ar savu parakstu.

PVO ģenerāldirektors Tedross Gebreiesuss janvārī vairākkārt slavēja Ķīnu par to, ka tā uzstādījusi “jaunu standartu” vīrusu apkarošanā. Viņš arī uzteica Ķīnas valdību par “atklātību informācijas apmaiņā” par vīrusu un tā izplatību, lai arī Uhaņā tajā laikā tika enerģiski apkarotas “baumas” par jauno slimību. Jautājumus var uzdot arī par vairākiem PVO pieņemtajiem lēmumiem. PVO globālo ārkārtas stāvokli izsludināja 30. janvārī, bet pandēmiju – 11. martā. Kritiķi uzskata, ka abi lēmumi bijuši novēloti.

Sākotnēji PVO arī iestājās pret ceļošanas ierobežojumu noteikšanu Ķīnai un aicināja robežas turēt vaļā. Jautājumus var uzdot arī par PVO izturēšanos pret Taivānu, kas nav organizācijas dalībvalsts. Taivānas varas iestādes ir paziņojušas, ka jau decembra beigās esot informējušas PVO par to, ka vīruss varētu tikt pārnests no cilvēka uz cilvēku, tomēr PVO šo informāciju neesot uztvērusi nopietni. PVO tikmēr noliedz, ka Taivāna to būtu brīdinājusi. Ķīna, kas Taivānu uzskata par savu provinci, sākotnēji noliedza, ka vīrusu var nodot no cilvēka uz cilvēku.

Reklāma
Reklāma

PVO esot rīkojusies “samērīgi”

PVO reģionālā direktora īpašais pārstāvis Latvijā Dr. Mišels Tirēns intervijā “Latvijas Avīzei” noliedza, ka PVO reakcija uz vīrusa izplatību būtu bijusi novēlota. “PVO nekļūdījās. Tā rīkojās ārkārtīgi pakāpeniski, izmantojot visus iespējamos līdzekļus,” viņš uzsvēra.

“Pēc notikumiem vienmēr ir vieglāk pateikt, vai lietas ir notikušas laikus. Īpaši tādos gadījumos, kuros ir daudzi nezināmie. Mums tad ir jānāk klajā ar paziņojumu. Es domāju, ka gaita, kādā PVO to darīja, bija ļoti pakāpeniska un balstīta pierādījumos, kas bija tobrīd pieejami,” norādīja Tirēns. “Ja Dr. Tedross būtu izsludinājis pandēmiju janvārī, ko varētu izsludināt martā? Mums ir jārīkojas samērīgi,” uzsvēra Dr. Tirēns.

PVO vadība draudzīga Pekinai

PVO saudzīgajai attieksmei pret Ķīnu var atrast skaidrojumu. Berlīnē izvietotā Merkatora Ķīnas pētījumu institūta pētnieks Tomass de Gedess Vācijas raidsabiedrībai “Deutsche Welle” norādījis, ka

uzstājīgāka PVO rīcība varētu novest pie tā, ka Pekina sniedz vēl mazāk patiesas informācijas un aizliedz PVO ekspertiem iebraukšanu Ķīnā.

“Tomēr tas neizskaidro, kāpēc PVO tā slavēja Ķīnu. Šāda pārmērīga un dažos gadījumos maldinoša slavēšana bija nevajadzīga un nepareiza,” viņš piebilda. Tomēr vienmēr PVO tik iecietīga pret Ķīnu nav bijusi. SARS vīrusa uzliesmojuma laikā 2003. gadā PVO atļāvās kritizēt Ķīnu par atklātības un gatavības trūkumu. Šoreiz tāda kritika nav izskanējusi, lai arī no vīrusa izraisītās slimības Covid-19 visā pasaulē miruši vairāk nekā 200 000 cilvēku. Iespējams, var runāt par Pekinai draudzīgu PVO vadību. 2017. gadā Ķīna atbalstīja Tedrosa ievēlēšanu PVO ģenerāldirektora amatā, lai arī ASV iestājās par citu kandidātu.

ASV ļauj Ķīnai vairot ietekmi PVO

Protams, nevar īsti uzvelt PVO atbildību par to, ka Ķīna slēpa patiesību. PVO vājums slēpjas tajā, ka tā informācijas iegūšanai paļaujas uz dalībvalstīm un tai nav spēcīga centrālā aparāta un plašu pilnvaru. Turklāt PVO ir gan demokrātiskas, gan autoritāras valstis. Piemēram, Ziemeļkoreja ir paziņojusi, ka tajā nav atklāts neviens Covid-19 gadījums, un PVO par to īsti nekas nav sakāms. PVO vēlmi kritizēt dalībvalstis arī mazina tas, ka tās ir organizācijas finansējuma avots.

Atsevišķs jautājums ir par sekām, kādas varētu būt Trampa lēmumam apturēt finansējumu PVO. PVO budžets nav uzskatāms par ļoti lielu, tas ir salīdzināms ar lielas ASV slimnīcas gada budžetu. Kopumā PVO divu gadu budžets ir 4,8 miljardi dolāru, un no tiem ASV nodrošina aptuveni piekto daļu, norāda “Politico”. Lielākā daļa ASV piešķirtā finansējuma aiziet tādām lietām kā poliomielīta izskaušana, vakcīnu izstrāde un piekļuve veselības aprūpei nabadzīgajās valstīs.

Eksperti atzīmē, ka tik krasam finansējuma samazinājumam varētu būt smagas sekas.

Finansējuma apturēšana īpaši smagi var ietekmēt tās valstis, kuras bez PVO naudas nespēs nodrošināt normālas veselības sistēmas darbību, kā arī apkarot bīstamas slimības. Kamēr Savienotās Valstis ir atkāpušās malā, Ķīna PVO ir solījusi papildu finansējumu.

Pekina marta sākumā solīja PVO 20 miljonus dolāru, bet aprīļa nogalē paziņoja vēl par 30 miljonu dolāru piešķiršanu Covid-19 apkarošanai un attīstības valstu veselības sistēmu stiprināšanai. Šādā situācijā Trampa lēmums apturēt finansējumu PVO ļauj Ķīnai vēl vairāk palielināt savu ietekmi.

Turklāt PVO nav vienīgā ANO aģentūra, kurā Ķīna pēdējos gados ir centusies palielināt savu ietekmi. Ķīnas pilsoņi vada vairākas ANO aģentūras, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, Starptautisko telekomunikāciju savienību un Starptautisko civilās aviācijas organizāciju.

Šis ietekmes pieaugums atspoguļo Ķīnas prasmīgo diplomātiju un faktu, ka tā ir pasaulē otra lielākā ekonomika. Bet Ķīnas augošā ietekme ir iespējama arī tāpēc, ka Trampa vadītās Savienotās Valstis ir atteikušās no vadošās lomas un atstājušas vakuumu dažādās starptautiskajās organizācijās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.