Laukos
Mežsaimniecība

Ražo lielākos bērza saplākšņus pasaulē, izmantojot tikai Latvijā augušus bērzus0


“Verems” padomes priekšsēdētājs un “Latvijas Finiera” padomes loceklis Jānis Staris: “Vīrusa izplatībai paātrinoties un sākoties ārkārtējam stāvoklim, bijām diezgan nobažījušies. Pieļāvām iespēju, ka ražošanu var nākties arī apturēt. Tomēr, pateicoties spējai ātri reaģēt uz izmaiņām un pielāgoties nepārtraukti mainīgajai situācijai tirgos, ražošanas apjomu izdevies noturēt puslīdz stabilu.”
“Verems” padomes priekšsēdētājs un “Latvijas Finiera” padomes loceklis Jānis Staris: “Vīrusa izplatībai paātrinoties un sākoties ārkārtējam stāvoklim, bijām diezgan nobažījušies. Pieļāvām iespēju, ka ražošanu var nākties arī apturēt. Tomēr, pateicoties spējai ātri reaģēt uz izmaiņām un pielāgoties nepārtraukti mainīgajai situācijai tirgos, ražošanas apjomu izdevies noturēt puslīdz stabilu.”
Foto: Karīna Miezāja

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Koncerns “Latvijas Finieris” ir vadošais bērza saplākšņa produktu un saistīto pakalpojumu attīstītājs, ražotājs un piegādātājs pasaulē.

Turklāt koncernā ietilpstošais Rēzeknes novadā esošais RSEZ SIA “Verems” ražo izmēru ziņā (2290×4000 milimetri) pasaulē lielākos bērza saplākšņus.

Lielākā daļa saplākšņu no pasaulē ik gadu saražotajiem aptuveni 160 miljoniem m3 ir no skuju kokiem.

To koksne ir mīkstāka nekā bērzam, tāpēc skujkoku saplākšņus pārsvarā izmanto kā konstrukciju materiālus celtniecībā.

Kaut gan bērza saplāksnis ir nišas produkts, tam ir vairākas izcilas īpašības, kas dod iespēju to plaši izmantot vairākās nozarēs, tostarp transportā – automobiļos, treileros, konteineros, vilcienu vagonos, kuģos, laivās, jahtās utt.

Piemēram, bērza saplāksni raksturo ļoti labi stiprības rādītāji, taču celtniecībā to izmanto maz – sienu dekoratīvajiem apšuvumiem, t. sk. akustiskajos paneļos, kā arī bērza saplākšņus izmanto daudzkārt lietojamos betonēšanas veidņos, lai veidotu kvalitatīvu betona virsmu, toties transporta nozarē šī īpašība ir ļoti pieprasīta.

Specifisks bērza saplākšņa lietojums ir sašķidrinātās gāzes pārvadāšanas tankkuģos. Tur bērza saplākšņus izmanto īpašos izolācijas paneļos, kam jāiztur temperatūra, kas zemāka par mīnus 160 grādiem pēc Celsija.

Izrādās, ka šādā temperatūrā metāls kļūst trausls un vairs nespēj pildīt savus uzdevumus.

“Latvijas Finieris” un tā meitasuzņēmumi, tostarp “Verems”, galvenokārt sadarbojas ar saplākšņa industriālajiem gala patērētājiem, nodrošinot pilnu servisu un kopīgi strādājot pie unikālu – katra konkrētā pasūtītāja vajadzībām atbilstošu – produktu attīstības.

Ir nenoteiktība, bet arī piesardzīgs optimisms

Par “Verems” dibināšanas gadu parasti uzskata 1999. gadu, kaut ar citu nosaukumu uzņēmums darbojās jau kopš 1996. gada, sākotnēji nodrošinot “Latvijas Finierim” apaļkoku iepirkšanas pakalpojumu.

Vēlāk padomju laikā celtā, bet tā arī nekad nepabeigtā, “jaunā” Rēzeknes gaļas kombināta industriālajās telpās tika sākta liekti līmēto mēbeļu detaļu – gultu līstu – ražošana no koncerna Rīgas rūpnīcās lobītajiem finieriem.

Par “Latvijas Finiera” meitasuzņēmumu “Verems” kļuva 1999. gadā (šādu nosaukumu uzņēmums ieguva 2000. gadā).

Starts lielformāta saplākšņa ražošanai “Veremā” tika dots 2006. gadā, bet jau pēc diviem gadiem ražošanas jaudas sasniedza 27 000 m3 gadā.

Rekords tika sasniegts 2018. gadā, kad tika salīmēti 45,7 tūkstoši m3 – faktiski sasniegta esošās rūpnīcas maksimālā ražošanas jauda. Kopumā kopš 2000. gada “Veremā” veiktās investīcijas pārsniedz 60 miljonus eiro.

Kā stāsta “Verems” padomes priekšsēdētājs un “Latvijas Finiera” padomes loceklis Jānis Staris, pērnā gada darbības rādītājus nedaudz ietekmēja kopējā ekonomiskās attīstības sabremzēšanās globālajos tirgos, bet šogad visu pasauli kājām gaisā apgrieza koronavīruss.

“Vīrusa izplatībai paātrinoties un sākoties ārkārtējam stāvoklim arī Latvijā, bijām diezgan nobažījušies. Pieļāvām iespēju, ka ražošanu var nākties arī apturēt – sākotnējās prognozes par tirgus pieprasījumu un loģistikas iespējām bija visai drūmas.”

Tomēr, pateicoties koncerna spējai ātri reaģēt uz izmaiņām un pielāgoties nepārtraukti mainīgajai situācijai tirgos, ražošanas apjomu izdevies noturēt puslīdz stabilu.

Jānis gan uzsver, ka saražotie kubikmetri un pelnītspēja nav viens un tas pats.

Lai saglabātu konkurētspēju, cena patērētājiem samazināta, tāpēc uzņēmumā nācies pieņemt daudzus lēmumus saistībā ar izmaksu pārskatīšanu, tostarp darbiniekiem samazinātas algas.

Nākotnē varēs saražot divreiz vairāk nekā tagad

Pērn “Veremā” investēti nepilni seši miljoni eiro – šķeldošanas iecirkņa modernizācijā un termoeļļas sūkņu stacijā. Šie projekti īstenoti jau ar skatu nākotnē, lai labāk sagatavotos nākamajai investīciju kārtai.

Nenoteiktība pasaulē pagaidām gan liek nesteigties ar konkrēta starta datuma nospraušanu, taču tehniskais projekts ir izstrādāts, un Jānis atzīst, ka tuvāko pāris gadu laikā būvniecībai būtu jāsākas.

Attīstības projekts paredz būtisku ražošanas jaudu palielināšanu. Plānots, ka “Verems” varētu saražot līdz 80 000 m3 bērza saplākšņa gadā, kas ir faktiski divreiz vairāk nekā šobrīd. Noteikti pieaugs arī darbinieku skaits.

Meži jāapsaimnieko intensīvāk

“Verems” ir lielākais meža nozares uzņēmums Rēzeknes novadā un visā Latgalē. Var just, ka nozares aktualitātes uzņēmumam ir ļoti svarīgas.

Ne velti Jānis sarunā ar mani īpašu uzsvaru grib likt tieši uz globālākām tēmām un notikumiem, pat mazāk uz paša uzņēmuma veiksmēm.

“Daudz strīdu bijuši par to, kā sabalansēt dažādās sabiedrības intereses. Lai gan pasaule attīstītos, gan būtu bioloģiskā daudzveidība, gan klimatam netiktu nodarīts pāri. Un arī, lai vēderi būtu pilni. Atšķirībā no lauksaimniecības meža aprites cikls ir gana garš.

Kamēr kviešiem vai rudziem raža tiek novākta katru gadu, tikmēr mežā atjaunošanas cirte notiek vienu reizi daudzos gadu desmitos.

Cilvēki pa šiem gadiem pie mežiem, to ainavas paspējuši pierast, tāpēc koksnes ražas iegūšanu pieņemt ne vienmēr ir emocionāli viegli.

Ir cilvēki, kam mežs ir kā atpūtas, rekreācijas vieta, bet ir cilvēki, kas mežā strādā un nodrošina sabiedrībai meža sniegtos labumus. Jāatrod veids, kā respektēt vienam otru, cienīt vienam otra darbu,” uzskata Jānis Staris.

Viņš uzskata, ka ir sabalansējamas visu intereses, tomēr tas nav un nebūs viegli, jo zemes platība ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir konstants lielums.

Tāpēc ir būtiski apzināties vairākas sakarības, kas iezīmē arī acīm redzamas pretrunas starp svarīgiem pasaules sabiedrības darba kārtības jautājumiem.

“Ja par mērķi uzstādīta atjaunojamo resursu aktīvāka izmantošana, tad saimnieciskā meža zeme ir jāizmanto intensīvāk – koki ātrāk jāaudzē, ātrāk jāiegūst koksnes raža.

Savukārt, ja mēs gribam saimniecisko darbību meža zemē pēc iespējas vairāk aprobežot un lauksaimniecībā orientēties uz bioloģiski audzētu pārtiku, tad neatliek nekas cits kā vairāk izmantot fosilos resursus un ievērojami kāpināt naftas patēriņu,” norāda “Verems” padomes priekšsēdētājs.

“Bet, vai tas ir ilgtspējīgi? Vai tāds ir mūsu sabiedrības mērķis?”

Viņš uzskata, ka līdzsvars starp visām iesaistītajām pusēm panākams tieši racionālā un tātad arī intensīvākā meža zemes apsaimniekošanā – selekcionēta reproduktīvā materiāla (sēklu, stādu) izmantošanā, profesionālā kopšanā un rezultātā arī īsākā aprites ciklā.

Cita nopietna tēma skar koksnes apstrādi, daudziem uzskatot, ka no Latvijā iegūtās koksnes tālākā apstrādē nonāk pārāk maz – tā vietā vērtīgo koksni eksportējam.

Jānis piekrīt, ka šāds stereotips tiešām pastāv, taču viņš to apgāž, norādot, ka Latvijā un kopumā Baltijas valstīs koksnes mehāniskā pārstrāde ir ļoti labi attīstīta. Baltijā ir gan modernas zāģētavas, gan augsti attīstīta plātņu, mēbeļu un koka māju rūpniecība.

“Mēs neatpaliekam no konkurentiem citās Eiropas valstīs, tieši pretēji – daudzās jomās esam tirgus līderi. Tomēr mums pietrūkst viena pievienotās vērtības posma – koksnes ķīmiskās pārstrādes. Joprojām ceru un ticu, ka Latvijā vai nu mums pašiem, vai sadarbībā ar kaimiņiem izdosies uzbūvēt celulozes rūpnīcu, kas veidotu tik būtisko klastera centru tālākiem, mazāka mēroga koksnes ķīmiskās rūpniecības projektiem, tai skaitā Latvijas reģionos.”

Uzziņa:

1996.–1999. g. uzņēmuma nosaukums bija SIA “JSF”;

RSEZ SIA “Verems” savu pašreizējo nosaukumu ieguva 1999. gadā;

“Verems” ir AS “Latvijas Finieris” meitas uzņēmums.

Kopš 2006. gada “Verems” ir pasaulē lielākā bērza saplākšņa ražotājs;

2008. gadā ražošanas jauda sasniedza 27 000 m3, bet 2018. gads bija rekordgads – tika saražoti 45,7 tūkstoši m3.

“Verems” 2019. gadā apgrozīja 32,8 miljonus eiro, bet nopelnīja 5,75 miljonus;

uzņēmumā strādā 330 darbinieku;

uzņēmuma saražoto produkciju eksportē uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Lielākie tirgi ir Eiropas ekonomiskās zonas valstis;

gadā spēj saražot apmēram 46 000 m3 saplākšņa;

uzņēmums atzīts par Gada uzņēmumu Rēzeknē un Gada darba devēju Latgalē.

Vērtējums: Ražošanā izmanto tikai Latvijā augušus bērzus

Sandra Ežmale, Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece: “Produkcijai, ko ražo “Verems” nav konkurentu nedz Baltijā, nedz Eiropā.

Produkts ir orientēts uz industriālo gala patērētāju, ņemot vērā viņu tālākās attīstības vēlmes. Jāatzīmē, ka saplāksnis ir viens no labākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem bērza koksnes izmantošanas veidiem rūpniecībā, un “Verems” ražošanā 100% izmanto Latvijas bērzu.

Saistītie raksti

“Verems” ir vairākkārt ierindots starp labākajiem Latvijā gan kokrūpniecības uzņēmumu topā, gan kā lielākais nodokļu maksātājs Latgales reģionā, kā arī saņēmis Rēzeknes novada un RSEZ apbalvojumus kā labākais uzņēmums.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
2 stundas
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 9 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas