Riekstiņš: Svarīgi panākt ilgtspējīgu Baltijas gaisa patrulēšanas misiju 0
Latvijai ir svarīgi, lai Baltijas gaisa patrulēšanas misija būtu ilgtspējīga, norādīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, uzsverot, ka nekas nav mūžīgs. Baltijas gaisa patrulēšanas nākotne pēc 2014.gada būs viens no NATO samita Čikāgā tematiem. Par šo jautājumu Latvijas amatpersonas runās arī piektdien paredzētās NATO ģenerālsekretāra Andersa Fo Rasmusena vizītes laikā.
“Kā panākt misijas turpināšanos arī pēc 2018.gada, kādi ir tehniskie parametri un praktiskas militāras lietas. Lēmums tur ir zināmā mērā politisks,” žurnālistiem atzina vēstnieks pēc tikšanās ar prezidentu Andris Bērziņu.
Runājot par iespēju panākt beztermiņa misiju Baltijas gaisa telpā, Riekstiņš sacīja, ka “diez vai būtu vērts koncentrēties uz pašu definīciju – nekas pasaulē nekad nav mūžīgs”.
“Mums svarīgi, lai tiešām tiktu panākts ilgtermiņa risinājums, kas arī ir ilgstpējīgs, – lai būtu skaidri principi, uz kuriem citas dalībvalstis, piedaloties šajā misijā, savus spēkus un lidmašīnas piedāvā, ko viņi sagaida no Baltijas valstīm pretī,” paskaidroja Riekstiņš un piemetināja, ka jau pašlaik Baltijas valstis zināmā mērā finansiāli atbalsta šo misiju.
Samitā Čikāgā Latvijai, pēc vēstnieka domām, būtu svarīgi panākt “pārapstiprinājumu, ka šī misija turpināsies”. “[Nevajadzētu] koncentrēties uz to, ka dokumentos būtu ierakstīts mūžīgi mūžos…” viņš piebilda.
Norādot, ka prezidents iepriekš paudis, ka Latvija vēlas panākt beztermiņa misiju, Riekstiņš teica, ka gaisa patruļas misijai ir jābūt patstāvīgai, jo NATO pamatprincipi paredz, ka visai NATO gaisa telpai, tostarp virs Baltijas valstīm, ir jābūt vienlīdzīgā līmenī aizsargātai.
Līdz ar to samitā valstu līderi diskutēs par pamatprincipu, kā misiju turpināt un garantēt visai alianses gaisa telpai atbilstošu drošības līmeni.
Uz jautājumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem no Latvijas Riekstiņš atbildēja, ka par šo jautājumu diskutē militārie eksperti. “Tas saistās ar iespējām lidmašīnām, kas ir iesaistītas misijā, veikt arī apmācības un treniņus. Jautājums ir par izmaksu segšanu.. Tās ir militārtehniskas lietas, par kurām vislabākais piedāvājums ir jādod mūsu militārajiem ekspertiem,” pastāstīja Riekstiņš.
Tāpat samitā plānots apspriest operāciju Afganistānā un NATO sadarbību ar partneriem.
“Pēdējā gadā partnerības politika nav bijusi tikai lozungu veidā, bet arī ar ļoti reāliem rezultātiem. Labākais piemērs ir operācija Lībijā, kur kā partneri no mūsu reģiona piedalījās zviedri, kā arī valstis no Tuvo Austrumu reģiona.. Čikāgā būtu jāpievērš uzmanība, kā tālāk vēl padziļināt sadarbību ar partneriem,” norādīja vēstnieks.
Visbeidzot, samitā plānots apspriest pretraķešu aizsardzību un NATO militārās spējas. “Tāds specifiski militārs jautājums. Es nedomāju, ka rītdien Rasmusena un prezidenta tikšanās laikā šim tematam varētu veltīt milzīgu uzmanību, lai gan, protams, mums kā NATO dalībvalstij ir svarīgs jautājums, kā NATO kopējās spējas tiek attīstītas,” klāstīja Riekstiņš.
Šos tematus Latvijas amatpersonas apspriedīs arī piektdien ar Rasmusenu, kuram Latvijā paredzēta intensīva vizītes programma. Riekstiņš informēja, ka Rasmusena vizītes galvenais mērķis ir gatavošanās Čikāgas samitam maijā. Ģenerālsekretārs plāno apmeklēt visas dalībvalstis, lai saprastu, ko dalībvalstis vēlas sagaidīt no samita, un izstāstītu samita plānoto darba kārtību.
NATO iznīcinātāji, kas bāzējas Zokņu aviobāzē Lietuvā, patrulē Baltijas valstu gaisa telpā kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanas NATO 2004.gada martā. Alianses valstis patrulē rotācijas kārtībā.
Pašlaik misijas termiņš noteikts līdz 2014.gadam.
