Par gatavību uzņemt Ukrainas civiliedzīvotājus paziņojušas 26 pašvaldības 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No šodienas Rīgā Kongresu namā pretim Krievijas vēstniecībai darbu sāks vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, bēgot no kara savā zemē. Tas darbosies pēc Vienotā klientu apkalpošanas centra principa, lai Ukrainas civiliedzīvotāji vienuviet varētu saņemt visu nepieciešamo informāciju un pakalpojumus, un viņiem nebūtu jāstaigā pa daudzām iestādēm. “Tas ir unikāls projekts, jo tik daudzas valsts un pašvaldības iestādes strādās kopā,” uzskata Rīgas mēra vietniece Linda Ozola (JKP).
Līdz piektdienai gatavību izmitināt un nodrošināt ēdināšanu Ukrainas bēgļiem bija izteikušas 26 pašvaldības, preses konferencē informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, pieļaujot, ka šo pašvaldību skaits pieaugs.
Vienoto atbalsta centru Rīgā vadīs Apkaimju iedzīvotāju centra direktors Raivis Knoks, kurš piektdien domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē informēja par centrā pieejamajiem pakalpojumiem, kurus nodrošinās valsts un pašvaldības iestādes. Centrs būs atvērts katru dienu no plkst. 9 līdz 18. Tajā būs sastopams arī Valsts robežsardzes pārstāvis, jo ikvienam, kas ierodas Latvijā, ir jāreģistrējas Valsts robežsardzē. Ņemot vērā, ka cilvēki no Ukrainas atbrauks uz Latviju dažādos veidos un daudzus var uzņemt arī radi vai draugi, lai saņemtu pārējos pakalpojumus un varētu Latvijā iekārtoties darbā, viņiem ir jāreģistrējas.
Atbalsta centrā būs arī personas no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kas atbild par iebraucēju izmitināšanu un paēdināšanu. Nodarbinātības valsts aģentūras cilvēks informēs par iespējām iekārtoties darbā, bet Nacionālā veselības dienesta – par to, kā var saņemt medicīniskos pakalpojumus. Centra apmeklētājus pieņems arī pašvaldības Sociālā dienesta, Labklājības departamenta un Izglītības departamenta speciālisti, kuri savukārt palīdzēs saņemt sociālo palīdzību un noskaidrot bērnu iespējas iekārtoties bērnudārzā vai skolā.
Kongresu namā būs arī pārstāvis no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Ukrainas bēgļi varēs saņemt pārtikas pakas, e-talonus braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, mobilo sakaru SIM kartes, kā arī skaidru naudu, jo iespējas apmainīt Ukrainas grivnas pret eiro Latvijā ir ierobežotas. Aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Bankas sniegto informāciju, ziņoja, ka bēgļi varēs bankomātos izņemt skaidru naudu ar “Visa” un “MasterCard”.
Laukos piedāvā skolu telpas
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte komitejas sēdē atzina, ka arī Rīgas iespējas izmitināt un paēdināt bēgļus nav bezizmēra – Rīga var uzņemt šos cilvēkus, bet pēc tam jāizmanto iespējas viņus pārvietot uz reģioniem, kur ir arī svaigāks gaiss. “Latvijas Avīzes” apkopotā informācija liecina, ka daudzas pašvaldības tam ir sagatavojušās, jo bez papildu ieguldījumiem var izmitināt bēgļus izglītības iestāžu internātos vai arī slēgtajās skolās.
Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pārvaldes vadītājs Mārtiņš Mikāls pastāstīja, ka bijušās Vaiņodes internātskolas telpās, kuras vasarās izmanto nometņu organizēšanai, uzreiz var izvietot 50 cilvēkus. Ēka ir apkurināta, tajā ir gultas un viss nepieciešamais, blakus ir skola, vietējie iedzīvotāji jau izteikuši gatavību sniegt palīdzību. Līdzīga informācija pienāk no daudziem novadiem. Ekonomikas ministrija ir apkopojusi ziņas par tūrisma mītnēm pašvaldībās, kas piedāvā uzņemt bēgļus.
Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz bēgļiem tādas pašas iespējas un pakalpojumus kā Latvijas iedzīvotājiem. Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris preses konferencē informēja, ka līdz piektdienai no Ukrainas uz Latviju ir atvesti 192 Latvijas valstspiederīgie un arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, bet nedēļas nogalē ministrija ar ceturto reisu gatavojās palīdzēt no kara skartās zemes izceļot vēl vairāk nekā 60 cilvēkiem. Zināms, ka 125 valstspiederīgie un viņu ģimenes locekļi Latvijā atgriezušies pašu spēkiem, bet vairāk nekā 70 cilvēku dažādu iemeslu dēļ paliek Ukrainā.
Ne visu rīcība ir nesavtīga
Labklājības departamenta direktore I. Kondrāte domes komitejas sēdē atzina, ka valsts līmenī bēgļu uzņemšanas process tomēr netiek pietiekami koordinēts. Ar to nodarbojas nozaru ministrijas, nevalstiskās organizācijas, vairākās vietās ir pieejama informācija, tiek norādīti dažādi tālruņu numuri, bet nav vienotas sistēmas, kur būtu apkopota galvenā informācija. “Diemžēl Latvijas iedzīvotāji grib ne tikai palīdzēt, bet arī krāpties, un ir nevalstiskās organizācijas un privātpersonas, kas vēlas šo situāciju izmantot,” atzina I. Kondrāte, atklājot, ka šādus gadījumus nākoties “izķert” ar sociālo tīklu palīdzību.
Piemēram, Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā” viena pārraides dalībniece informējusi, ka uz Latviju vedot ap 40 bērnunama bērnus. Ar lielām grūtībām esot izdevies atrast nevalstisko organizāciju, kas ievedusi bērnus Latvijā – ar viņiem kopā ir bijušas arī mātes un omes, stāstīja I. Kondrāte. Kad lūgts šos bēgļus reģistrēt Valsts robežsardzē, viņi nesaprata, kāpēc tas jādara, un neesot gribējuši atklāt savu identitāti. No I. Kondrātes teiktā varēja noprast, ka runa ir par kādu jaunāko laiku reliģisko organizāciju, kas organizējusi šo cilvēku ierašanos Latvijā. Ja iebraucēji nebūs reģistrējušies, viņi nevarēs saņemt palīdzību.
Arī Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietas izpildītājs Andrejs Aronovs informēja par viņam zināmajiem krāpšanās gadījumiem, kad, piemēram, persona uzrāda Ukrainas pilsoņa pasi un prasa valsts atbalstu, bet, kad viņu lūdz reģistrēties, tad pazūd, jo, iespējams, apzinās – tādā gadījumā atklātos, ka viņa nav te ieradusies tagad. Vēl ir bijuši gadījumi, kad cilvēki piesakās brīvprātīgi izmitināt bēgļus, bet pēc tam prasa no valsts finansējumu.
Arī sociālajos tīklos izskan lūgumi neuzticēties ikvienai nevalstiskajai organizācijai, kas lūdz palīdzēt Ukrainai ar praktiskām lietām, bet pārliecināties, ka organizācijai ir nesavtīgi mērķi. Pašvaldību un valsts sadarbības partneris ir kustība “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Ar palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem nodarbojas arī Sabiedrības integrācijas fonds, kas izveidojis vienoto informatīvo tālruni 27380380, kur var sniegt un saņemt informāciju četrās valodās – latviešu, angļu, krievu un ukraiņu.
