“Rubļi nekaro!” Eksperts norāda, ka Krievija zaudē savu galveno priekšrocību pār Ukrainu 0
Kremļa stratēģija karā pret Ukrainu balstās uz ilgstošu un nogurdinošu karadarbību, cerot izmantot Krievijas iedzīvotāju skaitu un militārās rūpniecības jaudu, lai pakāpeniski novājinātu Ukrainu. Taču, kā raksta medijs “CNN”, Maskava arvien vairāk saskaras ar nopietnām problēmām cilvēkresursu jomā.
Pēc Krievijas ekonomikas eksperta J. Kluges aplēsēm, militārā vervēšana Krievijā šī gada pirmajā ceturksnī samazinājusies par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, turklāt pazīmes liecina, ka kritums turpinās.
Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vecākais pētnieks Naidžels Goulds-Deiviss norāda, ka šis ir pirmais karš Krievijas vēsturē, kurā valsts cenšas motivēt pilsoņus ar naudu, nevis piespiedu mobilizāciju.
“Rubļi nekaro,” uzsver analītiķis, piebilstot, ka finansiālie stimuli sāk zaudēt efektivitāti. Viņaprāt, Krievija varētu būt nonākusi situācijā, kurā zaudēto karavīru skaits jau pārsniedz spēju piesaistīt jaunus.
Eksperti uzskata, ka Kremlis arvien biežāk spiests izmantot izmisīgākus risinājumus. Krievija jau nosūtījusi uz fronti desmitiem tūkstošu bijušo ieslodzīto, saņēmusi papildspēkus no Ziemeļkorejas un aktīvi cenšas vervēt migrantus.
Tikmēr kara ietekme arvien smagāk skar arī Krievijas ekonomiku. Darbaspēka trūkums kļuvis par vienu no nopietnākajām problēmām valstī.
“Problēma nav tikai atrast cilvēkus frontei. Problēma ir atrast cilvēkus darbam kopumā,” norāda Goulds-Deiviss, piebilstot, ka Krievijas ekonomika saskaras ar smagāko darbaspēka deficītu savā vēsturē.
Analītiķi uzsver, ka Kremlim drīzumā nāksies pieņemt sarežģītu izvēli – vai nu īstenot jaunu piespiedu mobilizācijas vilni un vēl vairāk ierobežot sabiedrību, vai arī samazināt savus militāros mērķus Ukrainā.
Pirmā “daļējā mobilizācija” Krievijā izraisīja plašu neapmierinātību un tūkstošiem cilvēku aizbraukšanu no valsts, tādēļ Vladimirs Putins līdz šim centies izvairīties no atkārtota līdzīga scenārija.
Eksperti norāda, ka ekonomiskā spriedze Krievijā kļūst arvien jūtamāka. Valstī pieaug stagnācijas pazīmes, samazinās cilvēku uzticība un pieaug sociālā neapmierinātība.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
