Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgā joprojām nav plāna, kā nodalīt lietus un sadzīves notekūdeņus 50

Rīgā joprojām nav plāna, kā nodalīt lietus un sadzīves notekūdeņus, šodien preses konferencē atzina Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.

Reklāma
Reklāma
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 19
Mājas
Vārītus rīsus nedrīkst uzglabāt ilgāk par vienu dienu! 10 bieži pieļautas kļūdas gatavojot, kas var izraisīt saindēšanos ar pārtiku
Lasīt citas ziņas

Lai gan, pateicoties uzņēmuma SIA “Rīgas ūdens” darbībai, ir būtiski samazināts neattīrīto notekūdeņu daudzums, kas nonāk vidē, tomēr, joprojām tas esot ļoti liels.

Ja 2018.gadā “Rīgas ūdens” novadīja Daugavā 2,64 miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tad 2021.gadā šo daudzumu izdevās samazināt līdz 670 000 kubikmetru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pērn Daugavā novadīto neattīrīto notekūdeņu daudzums palielinājās līdz 884 000 kubikmetru. Savukārt šogad septiņos mēnešos tie ir 283 115 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.

Lielākoties tās esot avārijas izplūdes, kad notekūdeņu daudzums pārsniedz attīrīšanas iekārtu jaudu. Tas ir saistīts ar pastiprinātu nokrišņu daudzumu, piemēram, jūlijā šādas avārijas noplūdes bijušas četras.

VVD vadītāja piebilda, ka augustā jau divas reizes bijuši atvērti avārijas izvadi un kopš vakardienas Daugavā varētu būt ieplūduši vēl aptuveni 100 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.

Viņa uzsvēra, ka tieši pašvaldību domju atbalsts finansējuma piešķišanā attīrīšana iekārtām ir izšķirošs, lai samazinātu vidē noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu.

Diemžēl galvaspilsētā neesot plāna, kā īpaši pilsētas centrā vēsturiski veidotās notekūdeņu kopsistēmas nodalīt. Tāpat pašvaldība pienācīgi nav pievērsusi uzmanību zaļo noteču veidošanai. Joprojām tiekot veidoti lieli asfalta stāvlaukumi, piemēram, pie jaunajiem veikaliem, no kuriem lietus notekūdeņi tiek ievadīti kopējā notekūdeņu sistēmā un nonāk attīrīšanas iekārtās.

Savukārt gan Eiropā, gan visā pasaulē tiek pievērsta uzmanība moderniem risinājumiem, lietus notekūdeņiem veidojot tā saucamās zaļās noteces, dīķus, baseinus, kuros uzkrājas lietus ūdens, kuru turklāt var izmantot zaļo zonu laistīšanai. Rīgā šādi risinājumi esot tikai kā izņēmumi, nevis kā standarts.

Līdz ar to, “Rīgas ūdens” dabas resursu nodoklī samaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro gadā, un šis maksājums tiekot iekļauts uzņēmuma pakalpojuma tarifos.

Kā aģentūrai LETA skaidroja uzņēmumā “Rīgas ūdens”, ikdienā sistēmu kapacitāte sadzīves kanalizācijas novadīšanai un attīrīšanai ir pietiekama un ir pat 30% rezerve. Taču intensīvu nokrišņu laikā notekūdeņu apjoms dažu stundu laikā var pieaugt pat trīskārtīgi. Ikdienā vidēji diennaktī kopumā tiek pārsūknēts ap 112 000 kubikmetru notekūdeņu, bet, piemēram, negaisa laikā 7.augustā uzņēmuma attīrīšanas sistēmām nācās tikt galā ar aptuveni 280 000 kubikmetru notekūdeņu.

Reklāma
Reklāma

7.augustā attīrīšanas stacija “Daugavgrīva” saņēma aptuveni 194 000 kubikmetru Rīgas un arī tās tuvāko apkaimju notekūdeņu. Uz attīrīšanas staciju tika pārsūknēti aptuveni 175 000 kubikmetri notekūdeņu, bet avārijas izlaidēs izvadīti aptuveni 105 000 kubikmetru.

Problēmas pamatā esot tas, ka lietus ūdens novadīšanas sistēma Rīgā daudzviet joprojām ir kopīgā sistēmā ar “Rīgas ūdens” pārraudzībā esošo sadzīves kanalizāciju un kopīgajos tīklos nonāk gan iedzīvotāju un ražošanas uzņēmumu novadītā kanalizācija, gan lietus ūdens, kam bioloģiskā attīrīšana nav nepieciešama.

Lai izvairītos attīrīšanas iekārtu pārslodzes, spēcīgu lietusgāžu laikā caur tā saucamajām avārijas izlaidēm Daugavā tiek novadīti notekūdeņi, kuri praktiski sastāv no lietus ūdeņiem, tomēr rada nelielu vides piesārņojuma risku.

Ja tas nenotiktu, būtu apdraudēts bioloģiskās attīrīšanas process, tā atjaunošana prasītu vairāk nekā nedēļu, un līdz ar to minētajā laikā Rīgas notekūdeņi netiktu attīrīti pienācīgā kvalitātē.

Uzņēmumā norāda, ka, veicot dažādus tehnoloģiskās modernizācijas pasākumus, pēdējos gados panākts ievērojams uzlabojums notekūdeņu avārijas izlaižu samazināšanā.

Uzņēmums turpinot darbu pie situācijas vides jomā uzlabošanas. 2024.gada aprīlī ekspluatācijā plānots nodot Baltijā lielāko kanalizācijas sūkņu staciju Daugavgrīvas ielā 101. Ir ieplānotas arī investīcijas attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” jaudas palielināšanai.

Jau vēstīts, ka “Rīgas siltuma” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim, bija 216,309 miljoni eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā iepriekšējā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 70,8% – līdz 1,57 miljoniem eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.

Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA “Enerģijas risinājumi. RIX”, bet “Latvenergo” pieder 0,005% akciju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.