Sabrukums ir neizbēgams: četri faktori, kāpēc Putina Krievija ir lemta iznīcībai 0
Trīs gadus ilgais karš Ukrainā, simtiem tūkstošu kritušo, sankciju nomāktā ekonomika un arvien pieaugošā demogrāfiskā krīze – stumj Krieviju bezdibeņa malā. Eksperti arvien biežāk pauž uzskatu, ka pašreizējā režīma sabrukums ir tikai laika jautājums, raksta izdevums “National Security Journal”.
“Ātrais un episkais Asada režīma sabrukums, kas 13 gadus karoja ar opozīciju, saņemot sabiedroto atbalstu, atgādina mums, ka diktatūras ir trauslas. Tas nevienu nepārsteidz tos, kas dzimuši PSRS vai tās drupās. Tomēr daudzi tic Putina režīma neaizskaramībai, un Krievijas propaganda šo ticību nostiprina,” raksta analītiķis Jurijs Bogdanovs.
“Patiesībā faktori, kas parasti noslēdz autoritāru režīmu likteni, Krievijā jau darbojas. Jautājums nav – vai, bet gan kad un kā režīms sabruks.”
Pēc Bogdanova domām, diktatūras, tostarp Putina režīms, ārēji var šķist spēcīgas, taču patiesībā tās ir vājas pārmērīgas varas centralizācijas, institūciju degradācijas, sabiedrības apātijas, nestabilas ekonomikas un vardarbības kā galvenā kontroles instrumenta dēļ.
“Šie faktori šobrīd no iekšienes plosa Putina Krieviju.
Kremlis pakāpeniski zaudē kontroli pār valsti. Vēsture rāda – kad diktatūras sabrūk, tas notiek gan strauji, gan postoši,” viņš raksta.
Eksperts izceļ četrus galvenos faktorus, kas paātrinās Putina režīma sabrukumu: demogrāfiskās problēmas, Krievijas milzīgā teritorija, kas kļuvusi par apgrūtinājumu, visaptverošā korupcija un “salauztā sabiedrība”.
“Putins ir panācis bezprecedenta līmeni sabiedrības demotivācijā, radot tieši to, ko vēlējās – atomizētu, oportunistisku sabiedrību,” raksta Bogdanovs.
“Rezultātā iedzīvotājiem ir atņemta jēga, motivācija un vienotība.
Karš Ukrainā šo krīzi tikai padziļinājis, radot milzīgu bruņotu, traumētu noziedznieku slāni, kuriem būs grūti atgriezties civilajā dzīvē.”
Viņš ieskicē trīs iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus. Pirmais – varas maiņa, kas varētu novest pie pakāpeniskas vai pat straujas demokratizācijas.
Otrais – tā dēvētais “Dienvidslāvijas scenārijs”, kad valsts saskaras ar ilgstošu haosu un iekšējiem konfliktiem.
Trešais – “karavīru laikmets”, kurā dominē militāra autoritāra vara, pastiprinās represijas un agresija gan iekšzemē, gan ārpus tās.
“Vēsture rāda, ka sistēmas, līdzīgas Krievijai, parasti sabrūk no iekšienes, īpaši ilgstošu karu laikā. Tā jau ir noticis – pietiek atcerēties PSRS vai Portugāli. Ne īslaicīgi pamieri, ne daļēja sankciju atcelšana nevar glābt sistēmu, kas jau sabrūk,” viņš raksta.
“Putina sistēma nav spējīga reformēties. Tai nāksies vai nu atteikties no impēriskajām ambīcijām, vai arī sabrukt,” uzsver autors.
Līdz ar to jautājums nav par to, vai sabrukums notiks, bet gan par to, kā tas notiks.
Taču ne visi analītiķi uzskata, ka Krievijas sabrukums ir neizbēgams.
“Ilūzijas vienmēr atrod klausītājus – cilvēkiem patīk dzirdēt to, ko viņi vēlas dzirdēt. Ja nav reālu izredžu uz veiksmīgu pretuzbrukumu Ukrainā, tad vienīgais ticamākais scenārijs Ukrainas uzvarai ir režīma sabrukums Krievijā,” raksta Pīters Ratlends.
Viņš brīdina – lai uzvarētu diplomātijā un karā, nepieciešams skaidri apzināties pretinieka stiprās un vājās puses: “Padomju Savienības pēkšņais sabrukums mums atgādina, ka jābūt gataviem negaidītajam.
Taču Putins – tāpat kā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins – ir mācījies no Gorbačova kļūdām.
Vašingtonai nevajadzētu veidot savu politiku pret Krieviju, balstoties uz pieņēmumu, ka vēsture atkārtosies.”
