Svinēt neveiksmi? 3
Kustībai, kura publiski svin izgāšanos, iespējams, lielākais sasniegums bija Mehiko pirms pieciem gadiem.
Tas viss sākās kā vaļsirdīga saruna starp pieciem draugiem. Pēc pāris tekilām viņi atklāja, ka viens ar otru apspriež tikai savus panākumus, bet nekad neatklāj savas neveiksmes. Tas izraisīja pie stundām ilgu diskusiju par to, ka būt atklātam par savām neveiksmēm patiesībā varētu nest arī kaut ko labu.
Draugi izlēma, ka noorganizēs pasākumu, kas ļaus cilvēkiem brīvi apspriest savas izgāšanās un saskaņā ar viņu “neiegrožoto” pieeju pasākumu nosauca par “Fuck Up Nights”.
Pasākumiem bija specifisks formāts: trīs vai četri jaunie uzņēmēji septiņas minūtes prezentēja savas izgāšanās, katrs izmantojot līdz pat 10 bildēm. Katrai prezentācijai sekoja jautājumu un atbilžu sesija un komunikācija pie dzērieniem.
Pasākumu mērķis bija dzēst rūgtumu, kaunu un vainas apziņu par izgāšanos, padalīties ar stāstiem atbalstošā vidē, pārrunāt pieredzi un izdibināt, ko varēja darīt savādāk.
“Ikviens izgāžas,” apgalvo Janniks Kviks, grupas priekšsēdētājs. “Tas ir universāli.”
“Tā bija viena no mūsu visu laiku nozīmīgākajām biznesa sarunām, un mēs nolēmām iesaistīt šajā procesā vēl vairāk cilvēku,” saka līdzdibinātāja Letīcija Gaska, kura arī vada organizācijas pētniecisko grupu. “Izgāšanos Institūts” pēta izgāšanās tendences pasaules mērogā!
Notikumu virkne, kas sākās kā hobijs dibinātājiem, ātri vien ieguva starptautisku popularitāti, pateicoties sociālajiem medijiem. Pēc diviem mēnešiem jau 15 pilsētās notika viņu pasākumi. Tagad kustība ir izplatījusies vairāk nekā 200 pilsētās, 75 valstīs.
Tos apmeklē simtiem cilvēku – dažos pasākumos, piemēram, Frankfurtē vai Mehiko, apmeklētāju skaits sasniedza vairāk nekā 1000.
Un tas notiek valstīs, kurās cilvēki nav pieraduši runāt par izgāšanos, piemēram, Japānā, Vācijā vai Meksikā, kur pieņemts visvairāk izbaudīt panākumus, bet neveiksmes slept, saka Kviks.
Kustība tiek pinveidota, un tā izplešas. Piemēram, musulmaņu valstīs un citur pasākumus popularizē ar akronīmu “FUN”, jo lamuvārdu izmantošana rīkotājus varētu nostādīt nepareizajā likuma pusē, pat nerunājot par kultūras un sociālajām atšķirībām.
“Ir daudz zināšanu, ar ko neviens nedalās, un daudz pieredzes, kas palīdz citiem līdzīgās situācijās,” viņš apgalvo. “Viņi varētu būt iedvesmas avots”.
