Sāls vietā ezera smiltis. Un vēl divas idejas no pirtnieces Dzintras Kozakas 0
Idejas, ko vērts aizņemties, uesaka pirtniece Dzintra Kozaka no Cēsīm
Kadiķa bumbiņas
Esmu pirtsmīle jau vairāk nekā 20 gadus, katru ceturtdienu esmu pirtī. Nu jau divus gadus – arī diplomēta pirtniece. Šad un tad ieviešu ko tādu, kas šķiet pašas atrasts. Tomēr, iespējams, kāds cits to arī dara. Cēsu pilsētas svētkos ieraudzīju kāda amatnieka gatavotas savdabīgas kadiķa bumbiņas. Nopirku un sāku tās izmantot papildu procedūrai sausā pēriena laikā – ar tām masēju ķermeni.
Arī ezera smiltis
No draudzenes Ineses Segliņas, ar kuru kopā mācījāmies Pirts skolā, iemācījos skrubī sāls vietā izmantot ezera smitis. Viņa tās nirstot savāc ezerā pie savas mājas. Parasti skrubī lieku 1/3 sāls, 1/3 sarkanā un baltā āboliņa, bet 1/3 veido smaržīgi augi – raudene, melisa, lavanda, biškrēs-liņš, dievkociņš u. c. Īpašās smaržas dēļ izmantoju baziliku, ko audzēju uz palodzes no agra pavasara līdz pat Ziemassvētkiem.
Drebināšana un garās rokas
Pēdējā laikā pēriena beigās veicu vibropieskārienu jeb tricināšanu. Slotiņu uzlieku peramā ķermenim, ar rokām piespiežu un drebinu. Tas rada ļoti patīkamas sajūtas. Šo paņēmienu aizguvu, vērojot masiera darbošanos. Pērienu mēdzu beigt arī ar ķermeņa pašūpošanu; tas ir ļoti mierinoši. Pēc tam ir lutināšana – silts medus vai medus ar šokolādi. Man patīk lutināšanā izmantot garās rokas, proti, minētos labumus iemasēt ne tikai ar plaukstu, bet izmantojot visu apakšdelmu.
Raksts no “Lauku Avīzes” tematiskā izdevuma “Pirts: praktiski un dziedinoši”
