Uncategorized

Ciemos sarkano māšu dravā. Bitenieces Rainoldas Ierītes padomi medus kārotājiem0

Foto – Uldis Muzikants

Apkārt meži un lauki, pati sēta kalna galiņā – ideāla vieta dravai. Tāda tā ir biteniecei RAINOLDAI IERĪTEI no Suntažu pagasta. Patlaban, jūlijā, bitenieks jau var vērtēt sava darba augļus. Redzams, kur laba māte un čakla saime, kur vēl spietošanas trakuma paliekas jūtamas, no kuras saimes nekas labs nav gaidāms un kuru labāk likvidēt, kurai dzīves gaita steidzami jāpavirza biteniekam labvēlīgākā virzienā.

Katrā stropā brīnums

Rainolda Ierīte bites kopusi kopš kolhozu laikiem. Kādreiz viņas pārziņā bijis simtiem saimju, un gūta pamatīga pieredze, taču viņa vēl aizvien atzīst, ka bites ir pārsteigumu pilnas un paredzēt to rīcību ir gandrīz neiespējami. Kā atver stropu, tā pārsteigums. Pie katra jāizlemj, ko darīt.

– Vai, dieniņ, šito nevar fotografēt! – Rainolda iesaucas, sākot saimes apskati, lai izrādītu stropu. Jaunā saime, pie kuras pāris nedēļu nav iets, bet pēdējā apskatē viss šķitis kārtībā, no perspektīvas kļuvusi par rūpju bērnu. Jauni dējumi ir, taču tikai trani, kas dzimst no neapaugļotām oliņām. Kāpēc tā? Jāmeklē vaina, lai izvairītos nākamreiz.

Zinošam biteniekam ir vairāki atbilžu varianti, no kuriem atrod katrai reizei piemērotāko. Piemēram, jaunā māte slikto laika apstākļu dēļ gluži vienkārši nav tikusi ārā apsēkloties. Varbūt ir kāda kroplība un nevar izlidot, varbūt apaukstējusi olnīcas, un tad par darba bišu dēšanu jāaizmirst. Iespējami dažādi iemesli, kas radušies gan bitenieka darbošanās, gan dabas ietekmē. Tad jāmēģina rast labāko risinājumu.

Kopīgi mēģinām atrast brāķa dējēju, bet neizdodas. Biteniece uzsver, ka nav paguvusi māti iezīmēt – tad to starp darba bitēm var viegli atrast.

Šai saimei Rainolda izlēmusi diezgan skarbu likteni. Bišu stropu iznesīs no dravas. Vecajā vietā noliks jaunu, kurā ieraduma pēc atgriezīsies lidojošās bites, jo darba bišu un nelidojošu bišu vai dējumu nav. Šajā stropā pirms tam ievietos jaunu atdaleni – izveidotu saimīti, kurā ir laba māte un bagātīgi dējumi. Tranu nākotne būs pavisam bēdīga.

Savukārt, atverot otru stropu, no kura nekas īpašs neesot gaidāms, biteniece atkal iesaucas: – Vai, dieniņ! – Taču šoreiz par to, ka magazīna īsā laikā pilnum pilna ar saldu medutiņu.



Mātes tērpjas sarkanā

Bišu māšu iekrāsošanai jāiegādājas speciāla krāsa un sietiņš notveršanai. Profesionāliem biteniekiem, arī tiem, kas pārdod saimes, katru gadu ir cita krāsa, lai varētu noteikt mātes vecumu. Rainoldai ir tikai viena krāsa – sarkanā, jo viņa ik pēc pāris gadiem visas mātes tik un tā nomaina. Tāpēc, ka jaunas ir čaklākas dējējas un veselīgākas, turklāt vairāk mudina saimi darbam, nevis spietošanai.

Māti drīkst iekrāsot tikai pēc aplidošanās, kad tā jau sākusi dēt. Rainolda joko, ka traniem izkrāsotas meitenes nepatīk. Taču košas mātes ir arī pakļautas riskam, ka pamanīs putni. Kā atrast māti? Biteniece iesaka gluži vienkārši cilāt visas kāres pēc kārtas un skatīties. Māti pamanot, strauji, bet saudzīgi uzlikt māšu sietiņu un caur to uzspiest krāsas piciņu. Gatavs! Tādu māti var viegli atrast.

Ārzemju manta labāka

Rainolda dravo ar Bakfāstas rases bitēm un to krustojumiem. Gan mierīgas, gan mazāk spieto, gan labas strādnieces. Ik pēc gada dravniece iegādājas iespējami tīras rases, kvalitatīvas mātes. Ar Latvijas Biškopības biedrības starpniecību tās pasūta arī no ārzemēm. Nogurušo ceļinieci liek saimē, kurā nav mātes. No dējumiem audzē meitas, kuras pēcāk kļūs par saimju karalienēm. Taču māšu audzēšana ir sarežģīts darbs, kam vajadzīgas pamatīgas zināšanas.

Ko darīt dažu saimju īpašniekiem, kuriem kādā stropā nav mātes vai tā ir jāmaina, bet nav kur iegādāties? No labas saimes var paņemt jau nobriedušu māšu kanniņu ar visu rāmi un pārlikt problemātiskajā stropā. Var arī ievietot māšu kanniņu no stieples satītā kausiņā, kam apakšējais gals tik daudz atvērts, lai māte varētu izlīst. Māšu kanniņu izgriež ar palielu šūnas gabalu, lai netraumētu mazuli. Ieliek kausiņā un iesprauž bezmātes saimes rāmī. Noskatīto māšu kanniņu ņem, kad tā jau kļuvusi tumša, apakšējā daļā sāk iezīmēties vāciņš. Tas nozīmē, ka māte ir gandrīz gatava atgrauzt savu šūpuli. Pieredze liecina, ka ar gaišām māšu kanniņām, kas vēl agrā attīstības stadijā, transplantācija neizdodas tik labi.


Apskatot saimes, kam spietošanas noskaņojums, reizēm var ieraudzīt māšu kanniņu ķekarus rāmju malās. Tie steigšus jāizlauž. Sevišķi veikli jārīkojas ar tumšajām kanniņām, jo nobriedušas mātes no ielauztas kanniņas veikli var iejukt bišu barā un tad bez spieta neiztikt.

Ērti, ja dravā sezonas laikā vienmēr ir kāds atdalenis vai spiets, ko var izmantot, ja kādai saimei problēmas ar māti.

Skaistuma izpratne atšķiras

Pirms bišu iegādes Rainolda iesaka kādā dravā praktizēties. Biteniece pārliecinājusies, ka dažiem cilvēkiem ar bitēm nav saderības. Piemēram, viens var mierīgi darboties ar bitēm, un tās viņu pieņem, taču cits bitēm ir kā dadzis acīs. Kāpēc – ej nu izdibini. Varbūt nepatīk cilvēka kustības vai darbošanās, bet, visticamāk, vainojama smarža, spriež biteniece. Sevišķi slikti dravā klājas tiem, kas lietojuši smaržīgu šampūnu, skūšanās losjonu, smaržas. Ejot uz dravu, par tām jāaizmirst tāpat kā par asi smaržojošām ziedēm. To, ka bitēm netīk alkohola smarža, biteniece nav novērojusi. Varbūt paģirains bitenieks nebūs pa prātam, taču neliela deva laba konjaka pirms apskatēm (lai mazāk pampst, ja kāda iekodīs) bitēm naidu neradot. Arī spēja izturēt dzēlienus un sāpes katram cilvēkam atšķiras. Ja paniku izraisa jau matos iepinusies bite vai tās izlūklidojums, medu labāk pirkt no citiem.

Par spīti zinātnieku apgalvojumiem, Rainoldai šķiet, ka bites savu dravnieku pazīst, varbūt tieši pēc katram raksturīgās smaržas, kas cilvēka degunam nav sajūtama.

Laikus veido atdaleņus

Vasaras pirmajā pusē no spēcīgām saimēm Rainolda veido atdaleņus. Vienkāršākais variants – no vienas saimes atdala trīs vai četrus rāmjus ar jaunajām, nelidojošajām bitēm un gar malām pieliek barības kāres. No pāris rāmjiem vēl piepurina klāt nelidojošās bites. Galvenais – nepaņemt spēcīgās saimes māti. Kad atdalenis izveidots, tam pievieno jaunu māti vai arī peru kāri ar skaistu, lielu, jau tumšu māšu kanniņu. Vecajā saimē ieliek tukšus peru rāmjus, lai bitēm atkal darbiņš un nenesas prāts uz spietošanu.

Atdalenī vajag daudz barības, jo jaunās bitītes pirmajās dienās vēl nespēs sev neko sagādāt. Kad tās būs gatavas izlidot, pamazām pašas varēs parūpēties par sevi.

Ja atdaleni nevēlas veidot, bitēm brīvu telpu dzīvei ligzdā iegūst, izņemot peru kāri bez bitēm un ieliekot mazākā vai jaunā saimē. Nedrīkst arī pārspīlēt, jo katra peru kāre bitēm prasa papildu aprūpi.

Dūmi bites nenomierina, skaidro biteniece, bet atmodina seno instinktu, ka mežs deg. Tad bišu prioritāte ir kampt medu un mobilizēties bēgšanai, nevis nodoties cīņai ar lāci (vai tam diezgan līdzīgo radījumu bitenieku). Dūmeklī var ērti nokurināt kūdras pakojuma vecās plāksnes vai to atgriezumus, kas labi iekuras un dod kuplu dūmu. Kūdras plāksnes, kas tagad atkal tiek ražotas, biteniece uzskata par vienu no labākajiem siltumizolācijas materiāliem ziemā. Viņa nekādus sintētiskos materiālus stropos neliek.

***

Medu Rainolda iesaka iegādāties tieši no bitenieka, lai var redzēt gan dravu, gan pašu bitenieku, gan apkārtni, no kurienes saldums nests. Tā arī lētāk, nekā pirkt veikalā. Arī viņai pašai pavasara nesums jau noņemts un draugiem, radiem izdalīts.

***

Dažkārt bites dodas dēt medus telpā. Iemesli var būt dažādi, taču, lai to nepieļautu, saimes ligzdai var uzlikt speciālu sietu, kas nopērkams biškopības preču veikalos. Tas jāuzliek rūpīgi, jo dējīga māte mēģinās pat pa mazu spraudziņu tikt pie tukšām šūnām, ja ligzdā to trūkst. Turklāt, ja māte pēc tam netiek vairs atpakaļ ligzdā, bitenieku atkal gaida netīkams pārsteigums.

Dari tā

Ērču daudzumu stropā var noteikt, piemēram, izraujot no kūniņas vēl nedzimušu un baltu tranu jaunuli. Ērces uz tā labi redzamas kā melni punktiņi. Pie Rainoldas neizdodas atrast nevienu tranu peru ar ērci, taču, ja stropā to ir daudz, dažkārt esot gandrīz uz katra tranu pera. Tas, ka ērces neredz, nedrīkst maldināt dravnieku. Varras ir, tāpēc profilakses nolūkos jālieto ērču apkarošanai paredzētie preparāti.

Bitenieces vērojumi

Agrāk, kolhozu laikos, par tādiem ienesumiem kā tagad pat sapņot nevarēja. Biteniece spriež, ka tas laikam pierāda – daba kļuvusi tīrāka. Uz laukiem vairs noteikti nelej amonjaku, kas ir viens no bišu zemās produktivitātes iemesliem.

Saistītie raksti

Pie stropa skrejas bites izliek sargus. Tie, pakaļpuses draudīgi sacēluši, nelūgtos viesus brīdina ar savu duramo. Sardzē tiek liktas vecākās bites. Vai tāpēc, ka gudrākas vai nav žēl, ja iet bojā? Arī tāpēc, ka vecām bitēm indes vairāk. Bites, līdzīgi kā sievietes, uz vecumu kļūst indīgākas un niknākas, joko biteniece.

Arī Rainoldai ir bitenieku profesionālā kaite – sāp mugura un kājas. Par labu ārstēšanas metodi viņa uzskata bišu dzēlienus. Sešas dienas pēc kārtas mugurā jāļauj iekost desmit bitēm.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

JL
Juris Lorencs
Latvijā
Jaunā paaudze kopumā kļūst aizvien kreisāka. Publicists Vents Zvaigzne par sabiedrības izaicinājumiem Latvijā un Eiropā 2
Intervija 3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Vecuma pensijas bāzi piedāvā celt līdz 163 eiro. “Esam rīkojušies proaktīvi,” uzsver Petraviča
1 stunda
LE
LETA/BNS
Pasaulē
Ierodoties Lietuvā ar lidmašīnu vai prāmi, visiem pasažieriem būs obligāti jāreģistrējas
48 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Glābšanas darbi Beirūtā: zem drupām meklē cietušos un bojāgājušos
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
“Vasara turpinās!” Toms Bricis videoblogā atvainojas par greizo laika prognozi
1 stunda