Sarunās robežas pārkāptas 0
Lai gan izskatās, ka tieši robeža ar Ziemeļīriju britu izstāšanās sarunās no Eiropas Savienības ir galvenā problēma, tomēr patiesība ir “tur, ārā”. Kā atzīst paši politiskie komentētāji, valsts nekad nav bijusi tik sadalīta un iekšpolitika tik sarežģīta.
Cik tālu ir sarunas?
Jāatgādina, ka par “Chequers” plānu dēvētais Terēzas Mejas valdības piedāvātais izstāšanās plāns no ES paredz, ka tiks pārtraukta brīvā kustība starp Apvienoto Karalisti (AK) un ES valstīm, kā arī iemaksas ES budžetā. AK vairs nebūs muitas savienībā, tomēr tiks veidota īpaša brīvās tirdzniecības zona ar ES. AK varēs slēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar citām valstīm. ES muitas tarifi tiks piemēroti precēm, kas paredzētas ES tirgum, bet pašu tirgum piemēros pašu tarifus. Šāda nostāja arī atrisinātu samilzušo Īrijas robežas jautājumu. Taču ES līderi jau iepriekš ne visai pozitīvi izteikušies par šo plānu, un pagājušajā nedēļā notikušajā ES līderu samitā Zalcburgā tika sagrautas visas cerības, Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam paziņojot, ka Terēzas Mejas piedāvātais plāns nav dzīvotspējīgs. Britu valdība gan uzsver, ka šis plāns ir visdetalizētākais plāns ceļā uz vienošanos ar ES, tādēļ britu valdība ir ļoti neapmierināta ar kritiku.
Pēc tikšanās Zalcburgā un vēsās uzņemšanas Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, sakot, ka nekādā gadījumā neakceptēs darījumu, kas sadalīs viņas valsti. “Ja eksistē tāda lieta kā politisks l’esprit de l’escalier, tad te nu tas bija,” raksta ietekmīgais medijs “Politico”, ar to domājot franču idiomu, ko varētu tulkot kā atbildi, kas tiek izteikta par vēlu, lai tai būtu kāda jēga.
ES ir noteikusi, ka, ja nebūs tirdzniecības līguma, tad Īrijas ziemeļi turpinās sekot ES tirdzniecības noteikumiem, tādējādi izvairoties no “cietās” robežas ieviešanas. Taču Terēza Meja uzstāj, ka jebkura darbība, kas padarīs Ziemeļīrijas noteikumus atšķirīgus no AK, piemēram, novietojot robežu Īru jūrā, ir slikts sarunu iznākums. Arī viņas koalīcijas partneri DUP (Demokrātiskā unionistu partija) ir kategoriski pret, sakot, ka izstāšanās bez vienošanās ir labāka par robežu Īru jūrā. Robins Volkers, AK izstāšanās no ES jaunākais ministrs, apgalvo, ka EK piedāvājums pārcelt robežu uz Īru jūru un attiekties pret Ziemeļīriju kā teritoriju ārpus AK nav pieņemams britiem.
Breksita minstrs Dominiks Rābs: “Mēs negrasāmies lidināties no plāna uz plānu kā tāds diplomātisks taurenis,” piebilstot, ka viņš neakceptēs neko, kas varētu apdraudēt AK un Ziemeļīriju. “Mēs nedrīkstam kļūt nervozi, mums vajadzīgs vēss prāts un jāturpina sarunas ar pozitīvu skatu nākontē.” “Politico” raksta, ka ES šobrīd apsver iespēju papildināt izstāšanās noteikumus ar jaunu sadaļu par otru izstāšanās fāzi, kas stātos spēkā 2022. gadā un turpinātos noteiktu laika posmu. Savukārt briti vēlas “ložu necaurlaidīgus” pārejas perioda noteikumus, kas ierakstīti izstāšanās līgumā, nevis vienkārši politiskās gribas paziņojumu, taču ES pagaidām neatkāpjas no prasības iekļaut izstāšanās līgumā garantiju par to, ka “cietās robežas” ar Īriju nebūs.
Kā izskatās robeža pašlaik
Referendumā par izstāšanos no ES Ziemeļīrijā 55,8% jeb 440 707 cilvēki balsoja par palikšanu ES, bet 44,2% jeb 349 442 – par izstāšanos. Robeža starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku ir 500 km gara ar aptuveni 275 šķērsošanas punktiem. Realitātē visa robeža ir viens liels šķērsošanas punkts, jo, ja neskaita ceļa zīmes, kur mainās ātruma ierobežojumi no jūdzēm uz kilometriem, uz robežas nekāda infrastruktūra neatrodas. 1998. gadā pēc Lielās piektdienas vienošanās noslēgšanas visi robežšķērsošanas punkti tika likvidēti.
Pašlaik robeža starp abām Īrijām ir atvērta, netiek pārbaudīti ne cilvēki, ne preces. Pēc breksita kontrole var tikt atjaunota, tādēļ pastāv bažas, ka tiks apdraudēts Lielās piektdienas vienošanās miera līgums. Īrijas premjers ir nosolījies bloķēt breksita sarunas līdz brīdim, kamēr AK neparakstīs solījumu, ka “cietās robežas” nebūs. Ja tas notiktu, tad Īrijai nāktos maksāt importa un eksporta tarifus, tirgojoties ar savu lielāko tirdzniecības partneri – Lielbritāniju. Eksistē ideja par tehnoloģisku robežas risinājumu, bet par to ir vēl mazāk skaidrības.
Brīvosta Ziemeļīrijā
Nupat ir parādījusies cita jauna ideja – Ziemeļīrija pēc breksita varētu tikt transformēta par biznesa centru, līdzīgi kā Singapūra vai Roterdama. Ar tādu ideju nākusi klajā Tīna Makenzija, biznesmene un bijusī politiķe no Belfāstas, Ziemeļīrijā. Viņasprāt, būtu lietderīgi piešķirt brīvostas statusu, tādējādi tirdzniecības plūsma uz un no AK notiktu caur Ziemeļīriju, izvairoties no muitas nodokļiem.
Tīna Makenzija: “Tam nav fiziski jānāk caur Ziemeļīriju, bet to visu var apstrādāt un tirgoties caur Ziemeļīriju. Tādējādi mēs kļūtu par Singapūru.” Makenzija strādā par darbā iekārtošanas kompāniju izpilddirektori, kā arī ir vadošā amatā Ziemeļīrijas FSB – Mazo biznesu federācijā. Ziemeļīrijā mazajā biznesā nodarbināto skaits ir lielāks par lielajā biznesā un publiskajā sektorā nodarbināto skaitu, kopā ņemot, tādēļ breksita ietekme uz ekonomiku varētu būt postoša. Makenzija arī brīdināja, ka “cietās” Īrijas robeža atstās politiskas sekas, kā arī ietekmēs trūcīgākos un tos, kuri saņem pabalstus. Tādēļ brīvas ekonomiskās zonas izveide varētu būt izdevīga visiem neatkarīgi no politiskās pārliecības, un tā būtu izdevīga arī AK, jo atrisinātu problēmu ar muitu. “Ir jāatrisina daži tehniskas dabas jautājumi, taču visi, ar kuriem mēs esam runājuši, ir ļoti atvērti šai idejai.”
Parlamenta balsojums var pārmainīt situāciju
Ja Terēzai Mejai izdotos vienoties ar ES par izstāšanās noteikumiem, tad tā būtu tikai pusbēda, jo britu parlaments gatavojas izgāzt balsojumu neatkarīgi no sarunu iznākuma. Balsojuma izgāšana, visticamāk, nozīmētu jaunas vēlēšanas, uz ko savukārt cer leiboristu partija, pieņemot, ka viņi varētu vinnēt parlamenta vairākumu. Taču eksperti domā, ka briti nebūt nekāro doties pie urnām, jo ir noguruši no nemitīgajiem kašķiem, tādēļ varētu leiboristiem atriebties par vēl lielāka haosa radīšanu.
Tiek minēts, ka Brisele savukārt gaida, kamēr nostabilizēsies iekšpolitiskā situācija, lai tad runātu ar jauno valdības līderi, ja tāds būtu. Vēl iespējams, ka Terēzas Mejas atkāpšanās novestu pie jauna referenduma par palikšanu vai izstāšanos no ES, un ES piekritēji cer, ka otrā referenduma iznākums būtu viņiem par labu. Lai arī nepārtraukti tiek apgalvots, ka cilvēki nezināja, par ko balso, un uzskatus ir mainījuši par labu palikšanai ES, tomēr jāatgādina, ka pirms referenduma tika piesolīts teju pasaules gals komplektā ar breksitu, un briti tomēr nobalsoja, zinot, ka nāksies savilkt jostas. Tādēļ reālāka izskatās iespēja par jaunu vēlēšanu izsludināšanu un breksita aizkavēšanu. Britu laikraksts “Sunday Times” svētdien ziņoja, ka Mejas padomnieki slepenībā gatavojas rīkot jaunas ārkārtas vēlēšanas novembrī, lai glābtu breksita sarunas. Taču breksita ministrs Dominiks Rābs to kategoriski noliedz, sakot, ka nekas tāds nemaz nevar notikt.
Ja par ES par izstāšanās noteikumiem vienoties neizdosies, tad briti jau labu laiku gatavojas pamest ES bez vienošanās, taču, visticamāk, to negrib neviena no pusēm – ne ES, ne AK. Novembrī ieplānots īpašs ES līderu tikšanās samits Briselē gadījumam, ja abas puses būs tuvu vienošanās panākšanai.
