Latvijā
Sabiedrība

Māris Zanders: “Te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga!”3


Māris Zanders
Māris Zanders
Foto: Timurs Subhankulovs

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vispirms derētu tikt skaidrībā ar jautājumu, vai informatīvās telpas jaunā “topa tēma” – protesta akcijas un nemieri ASV un Eiropā – vispār skar Latvijā dzīvojošos? Uzsveru – nevis iemesls demonstrācijām (cilvēktiesību ievērošana skar ikvienu, te ģeogrāfija nav no svara), bet tieši demonstrācijas?

Īsā atbilde: jā, skar. Ciniski sakot, ja prāvs skaits amerikāņu ir nolēmuši darīt visu, lai viņu valsts saglabātu līderpozīcijas no Covid-19 mirušo statistikā, tā ir viņu izvēle – cilvēku plūsma uz/no ASV tuvāko mēnešu laikā diez vai atsāksies.

Savukārt tas, ka prāvs skaits eiropiešu (Parīzē, Amsterdamā, Londonā) ir

nolēmuši praksē pārbaudīt, vai viņu populācijā veidojas kolektīvā imunitāte pret koronavīrusu, ir mūsu situācijai aktuālāk,

ja ņem vērā, ka cilvēku kustība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm jau atsākas. Ja ekstrēmu piedzīvojumu cienītāji (var viņus apzīmēt arī citādi…) palaida garām iespēju sajust nervus kutinošo risku šopavasar Itālijā vai Spānijā, viņiem pēc apmēram mēneša būs visas iespējas atgūt zaudēto Francijā un Nīderlandē. Un pēc tam atgriezties savās mītnes zemēs. “Apsveicu.”

Pirms turpinu, piezīmēšu, ka mani nepārsteidz un nešokē tas, ka protesta akcijas apaug ar vandalismu un zagšanu. Tā bieži notiek, un paši esam to piedzīvojuši – kaut daudz mazākā apmērā. Kamēr vairākums 2009. gada 13. janvārī Vecrīgā pilnīgi leģitīmi īstenoja savas politiskās tiesības, kaut kādi deģenerāti izmantoja iespēju aplaupīt dzērienu veikalu. Īsi sakot, ir protests, un ir nelieši.

Tomēr jāatzīst, ka vispār mani pārsteidz “gaišā” doma – vēl jo vairāk pandēmijas patiešām smagi skartajā Ņujorkā un Londonā – pandēmijas apstākļos sapulcēties pamatīgos pūļos un piedevām kārtīgi izklaigāties viens otram sejā.

It sevišķi, ja patur prātā, ka aizvadītajos mēnešos ir notikušas protesta akcijas, piemēram, Dienvidkorejā un Izraēlā, kurās to dalībnieki savstarpējās distances kritēriju ievēroja un vienalga spēja savākties visnotaļ iespaidīgā skaitā.

Pieļauju, ka daļa no ļaudīm, kuri ir nolēmuši pārvilkt svītru visiem pandēmijas ierobežošanas līdzšinējiem pūliņiem, vienkārši netic varas, mediju un ekspertu apgalvotajam par Covid-19 un neuzskata par sev saistošām jebkādas rekomendācijas un ierobežojumus.

Tomēr man ir arī laika gaitā izveidojies paradums meklēt kādu zinātnisku skaidrojumu neracionālai rīcībai. Lai gan ir ļaudis, kurus aizvaino viņu rīcības salīdzināšana ar dzīvnieku uzvedību, es te neko aizskarošu neredzu, jo cilvēki taču ir dzīvas būtnes.

Tātad bioloģijā, precīzāk, biomehānikā, ir intensīvas lokomocijas jēdziens, un es mēģināšu ļoti vienkāršoti aprakstīt dažus ar šo jēdzienu saistītus eksperimentus ar gliemjiem un circeņiem. Kad dzīva radība nonāk jaunos apstākļos, tas gandrīz vienmēr tai rada stresu un tādēļ arī grūtības noorientēties un jēdzīgi rīkoties negaidītajā situācijā.

Savukārt eksperimenti liecina, ka dzīvās radības ar stresu tiek galā labāk un rīkojas jēdzīgāk, ja “ienāk” jaunajā situācijā intensīvas lokomocijas režīmā,

proti, kaut kur lidojot, skrienot, lienot. Īsi sakot, kustoties. Tālāk neiedziļinoties šī atzinuma iztirzāšanā, var gadīties, ka iemesls protestētāju ekstravagantajām idejām protestēt tieši tā, kā viņi to dara, ir karantīnas režīmu noteiktie ierobežojumi brīvi lidot, atvainojos, brīvi pārvietoties, kustēties.

Saistītie raksti

Piespiedu “sabremzēšanās” mūsu fiziskajiem ķermeņiem nozīmē vēlāk lielākas grūtības tikt galā ar stresu. Šāds skaidrojums, pareizāk sakot, versija, protams, nenozīmē attaisnot uz pandēmijas ierobežošanu vērsto pasākumu brašu ignorēšanu, bet te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga. ASV, Francijā, Lielbritānijā, daļēji arī Vācijā un Slovēnijā (delikātais jautājums – un kāda veidojas situācija Latvijā?).

Purpināt par notikušo un notiekošo nav vairs lielas jēgas, būtiskais jautājums ir šāds: ja mēs redzam, ka atsperes saspiešanas modeļa gadījumā ir liels risks, ka tā vienalga atsprāgs vaļā un attiecīgi apdraudēs saspiešanas rezultātus, varbūt ir vērts padomāt par niansētākiem risinājumiem turpmāk? Nepieciešamība tam būs. Manuprāt, jau jūlija sākumā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
12 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
12 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
22 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
8 stundas