“Sausais likums” Irānā – iespējams, ar valsts rīkojumu saindē alkoholu par biedējumu dzērājiem 0
Ar savu alkohola aizliegumu Irāna iet pa ceļu, ko ASV jau sen izmēģināja un vēlāk atmeta tam ar roku kā neveiksmīgai idejai. Vai tas ir tā vērts, to pēta DeutscheWelle.com, jo Irānā katru gadu simtiem cilvēku mirst pēc saindēšanās ar nelegālu alkoholu.
Ņujorka, 1926. gada Ziemassvētki: vairāk nekā 80 cilvēku nomira pēc nelegāla alkohola lietošanas. Tas bija “Sausā likuma” augstākais punkts, valsts mēroga alkohola aizliegums, ko ieviesa 1920. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Papildus aizliegumam federālā valdība bija veikusi galējus pasākumus, pievienojot alkoholam lielu daudzumu metanola, cerot, ka cilvēki to nevēlēsiet tad lietot un tas tos atbaidīs. Taču dzērāji nebija mazdūšīgi, un tūkstošiem cilvēku nomira, tā raksta Debora Blūma savā 2010. gadā izdotajā grāmatā “Indētāja rokasgrāmata”. Ziņojumi liecina, ka visā ASV spēkā esošā aizlieguma dēļ gāja bojā vismaz 10 000 cilvēku.
Galu galā šis aizliegums tika novērtēts kā neveiksmīgs un tika atcelts 1933. gadā.
Irāna ir mēģinājusi kaut ko līdzīgu īstenot kopš 1979. gada, un arī tai ir gājis slikti.
Irāna stingri aizliedza alkohola lietošanu, solot bargus sodus, sākot no pēršanas un naudas sodiem līdz iespējamam ieslodzījumam
pēc 1979. gada islāma revolūcijas. Bet tas netraucēja cilvēkiem lietot grādīgos. Tāpat kā Amerikas Savienotajās Valstīs aizliegums izraisīja pazemes tīklu izveidi alkohola ražošanai un mafiju, kurai, pēc dažu ekspertu domām, ir ciešas saites ar pašu valdību.
“Dažreiz dzeršana ir mūsu vienīgais iemesls laimei un neliela iespēja izklaidēties,” DW sacīja kāds 25 gadus vecs respondents. Tomēr pēc tam, kad pēdējo nedēļu laikā vismaz 300 cilvēku tika hospitalizēti un 40 nomira no saindēšanās ar alkoholu, viņš pārstājis riskēt pameta. “Es domāju, ka viņiem izdevās mūs nobiedēt, ka mēs pārtraucam lietot alkoholu.”
“Diemžēl pēdējos gados mēs esam novērojuši par 20-30% to cilvēku skaita pieaugumu, kuri saindējušies vai kuriem, lietojot metilspirtu, radās [negatīvas] blakusparādības – īpaši izplatīti tas bija pilsētās,”
stāsta ASV dzīvojošais irāņu ārsts Mohammads Kazems Attari. “Pastāv šaubas, ka tā bija kāda vietējā ražotāja kļūda, kas ražošanas laikā pievienoja dzērieniem piemaisījumus,” sacīja Attari, salīdzinot to ar neseno Irānas skolu meiteņu tīšu masveida saindēšanu, lai tās vairs neietu mācīties.
“Vienmēr ir runāts par saindēšanos un nāvi no metanola, taču es tiešām neticēju, ka tas varētu notikt ar mani,” sacīja DW 27 gadus vecais Erfans. Parasti Erfans dzēra tikai tādu alkoholu, ko iegādājās no zināma dīlera. Bet kādu vakaru tajā bija metanols, puisis pēkšņi zaudēja redzi un sajuta citus biedējošus simptomus. Alkohols ar metanolu var ietekmēt redzi, gremošanu un smadzeņu darbību un izraisīt neatgriezeniskus traucējumus vai būt letāls.
Daudzi cilvēki Irānā var tikai sapņot par aizlieguma izbeigšanu un atceras situāciju pirms četrām desmitgadēm.
“Es ceru, ka kādu dienu mēs varēsim dzīvot normālu dzīvi bez bailēm un nevajadzīgiem riskiem, tāpat kā pārējā pasaule,” DW sacīja jauna irāniete, kura vēlējās palikt anonīma.
Citas valstis, kurās ir vairākums musulmaņu, ir elastīgākas attiecībā uz regulētā alkohola pārdošanu
Piemēram, Turcijā pieaugušie var viegli iegādāties alkoholu legāli. Svētā mēneša Ramadāna laikā ir ierasts redzēt cilvēkus sēžam bāros un baudot sev vēlamos alkoholiskos dzērienus. Raki, nacionālais dzēriens, ir neatņemama Turcijas kultūras sastāvdaļa. Neskatoties uz pieejamības vieglumu, turki vidēji gadā izdzer tikai pusotru litru alkohola uz vienu cilvēku.
Turcija joprojām ir diezgan liberāla attiecībā uz alkohola lietošanu.
Lai gan dažās provincēs dzērienu veikali Ramadāna un Kandilas svēto nakšu laikā ir slēgti, citās provincēs to nedara. Šo de facto situāciju nosaka nevis likumi, bet socioloģiskā struktūra.
Tajā pašā laikā alkohola cenas Turcijā joprojām ir augstas, salīdzinot ar ES cenām. Izmaksas, kas ietver prāvus nodokļus, kā arī sliktā ekonomiskā situācija ir izraisījušas pagrīdes alkohola ražošanas pieaugumu. Tāpat kā Irānā, tas var būt nāvējošs: katru gadu aptuveni 100 cilvēku zaudē dzīvību no saindēšanās ar alkoholu.
Alkohola aizliegums Turcijā nav bijis diskusiju objekts pat konservatīvo administrāciju laikā.
Noteikumus par bāriem, dzeršanu sabiedriskās vietās un to, kad drīkst pārdot alkoholu, kā arī alkohola reklāmas aizliegumu Turcijā izdoti sabiedrības veselības interesēs, nevis ar aizlieguma loģiku.
