Senajiem latviešiem bijusi daudzveidīga seksuālā dzīve 6
Kāda bija seno latviešu seksuālā dzīve? Uz šo jautājumu mēģināts atbildēt Jura Paidera grāmatā “Tradicionālā latviešu seksualitāte” – tā ir interpretācija par seno latviešu mīlēšanās ar daudziem pārsteidzošiem autora secinājumiem. Vai tie varētu atbilst patiesībai, skaidroju kopā ar folkloristu Gunti Pakalnu, folkloras grupas dalībnieci Ievu Kalniņu un seksopatologu Māri Siliņu.
Lai arī tikumiskais ideāls bijis kopdzīve tikai ar vienu laulāto mūža garumā, tomēr neprecētie varējuši baudīt jebkādas mīlas attiecības līdz “vainadziņa atdošanai” (tātad visu, izņemot vaginālo seksu). Bet apprecoties vīrs ar sievu varēja dažādot seksuālo dzīvi, viens otram sniedzot to, kas abiem divatā ir pieņemams. Grāmatas autors šādi secina, skaidrojot latviešu nerātnās dainas un anekdotes. Pakalns to min kā pirmās lamatas, kurās pētnieks iekritis: ja šodien rīkotos līdzīgi — pierakstītu latviešu dziesmu tekstus, kur runā par seksualitāti, — secinājumi no tiem par mūsdienu tautiešiem ļoti atšķirtos no reālās dzīves. Turklāt nerātnās dziesmas nelasīja kā grāmatu vienatnē, tās visvairāk dziedāja kāzās, kā arī Jāņos un pēc talkas apdziedoties (grāmatā tas pieminēts tikai formāli). Tad svarīgāk bija “stiprāk sadot” — to vieglāk izdarīt, “sitot” zem jostasvietas. Dziesmas ir dzeja, kurā ir daudz fantāzijas, mutes brūķēšana vēl nenozīmē, kā apgalvo grāmatas autors, ka “aprakstīts tas, kas notika”.
“Kāzās dziedāju
Negoda dziesmas;
Pāriešu mājās.
Turēšu godu.”
Taču diez vai dziedāto var arī pilnīgi nošķirt no realitātes — tas tomēr ir solis ko līdzīgu darīt — to, kas sabiedriski ir akceptēts, spriež Šiliņš. Šīs dziesmas varēja kalpot arī kā sava veida tā laika erotiskā literatūra. Arī mūsdienās cilvēkiem nav tik vētraina seksuālā dzīve kā pornogrāfiskajās filmās.
