Īrijas Centrālā banka ir izveidojusi speciālu nodaļu, kas strādā, lai palīdzētu uzņēmumiem biznesa pārcelšanā uz Īriju.
Īrijas Centrālā banka ir izveidojusi speciālu nodaļu, kas strādā, lai palīdzētu uzņēmumiem biznesa pārcelšanā uz Īriju.
Foto – AFP/LETA

Baida lielāki nodokļi 5


Valdības ziņojumā par finanšu pakalpojumu nozares stratēģiju līdz 2020. gadam tiek prognozēts, ka nākamo trīs četru gadu laikā varētu tikt izveidotas līdz pat 10 tūkstošiem darba vietu. Tomēr pastāv bažas, ka, neraugoties uz Centrālās bankas izvirzītajiem noteikumiem, faktiski darba vietas uz Īriju netiks pārceltas. Piemēram, Londonā strādājošs aktīvu pārvaldītājs var pārcelt uz Īriju daļu fondu un pārdot tos visā Eiropā bez nepieciešamības Dublinā īrēt biroja telpas vai algot darbiniekus.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

Turklāt statistika liecina, ka Īrija pēdējos gados nav bijusi īpaši labvēlīga jaunienācējiem finanšu pakalpojumu nozarē. 2016. gadā Centrālā banka apstiprinājusi tikai divus jaunus finanšu pakalpojumu sniedzējus – vācu apdrošināšanas kompāniju “Queen Street” un apdrošināšanas kompāniju “Sofinsod”.

Nozīmīgs faktors, kas varētu krietni mazināt Īrijas konkurētspēju un pievilcību starptautisko uzņēmumu acīs, ir augsta personas ienākumu nodokļa likme. Nodokļu eksperti uzskata, ka Īrija “zaudē” divās galvenajās jomās: ar līmeni, kurā jāsāk maksāt augstākā ienākuma nodokļa likme – 32 800 eiro – un ar augstāko ienākuma nodokļa likmi – 52%. Nelieli aprēķini liecina, ka, piemēram, bankā strādājošais, kurš Lielbritānijā pelna 100 000 mārciņu gadā, ik mēnesi uz mājām aiznes 5456 mārciņas, bet, strādājot Dublinā un gadā nopelnot 100 000 eiro, – tikai 5073 eiro mēnesī. Lai arī dzīves dārdzība Īrijā ir mazāka nekā Lielbritānijā, lielāki nodokļi nepatīk nevienam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagaidām Īrijas valdība ir iezīmējusi, bet nav atrisinājusi vēl divas problēmas, kas būtiski varētu ietekmēt potenciālo uzņēmēju lēmumu par pārcelšanos uz Dublinu. Viena no tām ir kvalitatīvu, starptautisku skolu pieejamība, bet otra – atbilstošu dzīvojamo platību pieejamība jeb, pareizāk, nepieejamība. Valstī pašlaik ir smaga mājokļu krīze un nekustamo īpašumu un īres tirgū pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu.

Kopumā nav šaubu, ka konkurence attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzēju piesaistīšanu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES būs ļoti sīva un Īrijai būs jāiegulda nopietns darbs, lai varētu piedāvāt sevi kā pievilcīgu vietu, kur veidot starptautisku finanšu pakalpojumu biznesu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.