Liepupes baznīcas mūri 80. gados.
Liepupes baznīcas mūri 80. gados.
Arhīva foto

Pirms 50 gadiem visdrīzāk ļaunprātīgi dienas laikā tika nodedzināta vēsturiskā Liepupes luteriskā baznīca 4

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Pirms 50 gadiem visdrīzāk ļaunprātīgi dienas laikā tika nodedzināta vēsturiskā un interjera ziņā vērtīgā 1784. gadā celtā Liepupes luteriskā baznīca. Baumoja, ka vainīgi vietējie komjaunieši.

Tā nebija vienīgā sakrālā celtne, kas padomju okupācijas periodā tika nopostīta šādā veidā neskaidros apstākļos.
CITI ŠOBRĪD LASA

Ugunsgrēkā zuda Liepupes jeb Pernigeles baznīcas baroka stila iekārta, ērģeles, arhīvs, piemiņas plāksnes Latvijas Neatkarības karā kritušajiem draudzes locekļiem. Vairākus gadus celtnes baltos mūrus uzskatīja tikai par skatu bojājošu rēgu Rīgas–Tallinas šosejas malā.

Saistībā ar 1980. gada vasaras olimpisko spēļu regati Tallinā tika rosināts tos vispār nojaukt, jo nodegušo baznīcu taču varēja ieraudzīt ārzemnieki, kam rastos nelāgs priekšstats. Tomēr dievnama paliekas izdevās nosargāt un iekonservēt kā arhitektūras pieminekli.

Liepupes baznīcas atjaunošanai bija lemts kļūt par vienu no atmodas sākuma simboliem, reizē iezīmējot sabiedrības iniciatīvas atdzimšanu Latvijā.

1988. gadā dzejnieks Imants Ziedonis un Kultūras fonds ierosināja sākt rīkot talkas un vākt ziedojumus. Pirmās apkaimes sakopšanas talkas sākās jau minētā gada nogalē. 1989. gadā finansējuma sarūpēšanā iesaistījās apkaimes turīgās kopsaimniecības, un 1990. gada februārī Latvijas Kultūras fonda celtnieku brigāde tūjenieša Vara Grūbes vadībā ķērās pie būvniecības.

Liepupes baznīcas atjaunošana kļuva zīmīga arī ar to, ka tajā gan finansiāli, gan praksē iesaistījās latviešu trimdinieki un Vācijā dzīvojošie baronu Aderkasu dzimtas pēcteči, kas tolaik nebija ikdienišķi.

Dievnama interjeru atjaunoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi, zvanu sagādāja Dānijā. 1999. gada 22. maijā baznīca bija tiktāl sakārtota, lai to varētu no jauna iesvētīt. 2011. gadā uzstādīja arī ērģeles no kāda Zviedrijas dievnama.