14 vietējā ražojuma etiķi 10
Minskas veikalos var iegādāties pārtikas preces no visas pasaules, Latvijas šprotes ieskaitot. Bet man interesēja nogaršot tieši vietējos ražojumus, par kuru izcilo kvalitāti dzirdētas gluži vai leģendas. Paši baltkrievi lielās, ka tās pamatā esot vecie padomju standarti, tā saucamie gosti, kas neesot mainīti kopš PSRS laikiem. Un patiešām – Minskas plombīrs garšo tieši tāpat kā bērnībā. Bet te ir arī lieliska maize, desas, pelmeņi, krējums, siers, konfektes un jo īpaši fabrikas “Komunarka” šokolāde, neskaitāmas degvīna un alus markas, tajā skaitā arī vairāki veidi manis iecienītā vecā labā “Žiguļu alus”.
Pārsteidz baltkrievu saražotās pārtikas daudzveidība. Kādā lielveikalā saskaitīju 14 vietējā ražojuma etiķa veidus – tur bija īpašs etiķis gan galertam, gan siļķei, pelmeņiem, dažādiem salātiem un marinādēm. Daudzām precēm piestiprinātas plāksnītes ar aicinājumu: “Pērc Baltkrievijas ražojumu!”
Baltkrievu valoda – visur un nekur
Vēl kāds interesants novērojums – atšķirībā no Rīgas Minskas ielās tikpat kā nedzird ne angļu, ne vācu valodu. To vietā dzirdama ķīniešu, turku, arābu, hindi, pat persiešu mēle, kas simboliski atspoguļo valsts politisko un ekonomisko orientāciju nevis Rietumu, bet gan Austrumu virzienā. Baltkrievija kopā ar Krieviju, Kazahstānu un Armēniju ir apvienojusies Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.
Bet kā ar pašu baltkrievu valodu? Tā ir visur un reizē nekur. Paši Minskas iedzīvotāji savā starpā sarunājas krieviski. Toties oficiālā informācija – uzraksti pie valsts un pašvaldību iestādēm, ielu nosaukumi, pieturu paziņojumi sabiedriskajā transportā – ir tikai baltkrieviski. Neraugoties uz to, formāli arī krievu valodai ir valstiski atzīts statuss. Avīzēs vērojams savdabīgs valodu kokteilis – viens un tas pats laikraksts publicē rakstus gan krievu, gan baltkrievu valodā.
Oficiālās informācijas parādīšanās tikai baltkrievu valodā ir varas iestāžu pēdējos gados sāktās “maigās baltkrievizācijas” politikas rezultāts. Tomēr, lai gan no visiem valsts iedzīvotājiem gandrīz 85% sevi uzskata par baltkrieviem, vismaz Minskā pašai valodai vēl nav izdevies iekarot tās pozīcijas, kādās neatkarības gados nostiprinājusies, piemēram, ukraiņu valoda.
Tajā pašā laikā cilvēki sevi apzinās kā īpašai nācijai piederīgus, kā tieši baltkrievus, nevis krievus. Iespējams, mums ir darīšana ar pasaulē patiesībā visai izplatītu parādību – tautas nacionālo identitāti ne jau vienmēr nosaka tās valoda. Piemēri atrodami tepat Eiropā – angliski runājošās, bet tik dažādās Lielbritānija un Īrija, savukārt vāciski runā gan Vācijā, gan Austrijā un daļā Šveices. Vairāki desmiti tautu šodien runā spāņu valodā – gandrīz visa Centrālā un Dienvidu Amerika.
Šķiet, šo īpašo baltkrievu identitāti pēdējā gada laikā nostiprinājis konflikts Ukrainas austrumos. Pirmkārt, tieši Baltkrievija izrādījās spējīga kļūt par vidutāju konfliktā iesaistītajām pusēm. Otrkārt, Baltkrievija, kas cenšas ievērot neitralitāti, kļuvusi par savdabīgu miera ostu – atšķirībā no Krievijas un Ukrainas.
