Andrijs Piontkovskis: Kā piebeigt Putinu trīs dienu laikā? 0
Komentāra autors: Andrijs Piontkovskis
Es zinu, kā pielikt punktu Putinam trīs dienās. Šis plāns matemātiski izriet no manu neseno rakstu sērijas par Krievijā valdošās čekistu korporācijas uzvedību. Tā ir raksturīga fašistiskiem režīmiem — Itālijai un Vācijai —, kas saskārušies ar neizbēgamas militāras sakāves perspektīvu.
Korporācija cenšas atrisināt divējādu problēmu — noturēt varu valstī un pēc iespējas mazināt sakāves ģeopolitiskās sekas. Par to raksta Andrijs Piontkovskis.
Par dabisku pirmo uzdevumu kļūst fīrera atstumšana no varas. Jau pusotru mēnesi vadošajos propagandas kanālos notiek prasmīga kampaņa viņa diskreditēšanai, pirmām kārtām kara atbalstītāju acīs. Spilgti publicisti nežēlīgi atmasko anonīmus vadītājus — bet patiesībā Putinu, kuru gan citu?! — par nemākulīgu “speciālās militārās operācijas” vadīšanu un gļēvu atteikšanos dot iznīcinošus, vēlams kodoltriecienus Ukrainas sabiedrotajiem. Tas bija mans pirmais novērojums.
Otrs plānam būtisks faktors bija sensacionāli nelabvēlīgu — maigi izsakoties — signālu kaskāde Krievijas varai no Pekinas, kas negaidīti izskanēja jūlija sākumā. Kulminācija bija Ķīnas Tautas Republikas pastāvīgā pārstāvja uzstāšanās ANO Drošības padomē un viņa atbalsts ASV priekšlikumam, kurā Ukraina un Krievija tika aicinātas nekavējoties pārtraukt uguni.
Ķīna taču nevarēja divu nedēļu laikā kardināli mainīt savu politiku attiecībā uz jaunāko, tomēr stratēģisko partneri. Nekādā gadījumā.
Gluži pretēji — Pekinas attiecības ar jauno potenciālo Krievijas vadību kļuvušas dziļākas un uzticības pilnākas.
Runājot par “sakāves ģeopolitisko seku mazināšanu”, manuprāt, šis jautājums tika konstruktīvi atrisināts atklātu sarunu gaitā. Ķīnieši piekrita, ka augstākajām sarunu pusēm tuvākajā perspektīvā būtu lietderīgi saglabāt Krievijai tās suverēno statusu visā Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu teritorijā.
Nu ko — pēc visa iepriekš minētā mans vēl nenoformulētais plāns jau izrādījies praktiski īstenots. Atliek tikai pievienot dažus pavadošus akcentus.
Protams, Ukrainas vadība nevarēja nepamanīt Ķīnas pārstāvja spilgto un principiālo uzstāšanos ANO Drošības padomē un pauda Ķīnas kolēģiem patiesu pateicību.
Volodimiram Zelenskim tagad būs viegli trīs dienās, kas atlikušas līdz vizītei Vašingtonā, saskaņot ar priekšsēdētāju Sji tās vēsturiskās iniciatīvas būtību, ko viņš 28. jūlijā piedāvās prezidentam Trampam.
Pēc tam, kad Drošības padomē noskaidrojās Ķīnas un ASV pozīciju sakritība Ukrainas jautājumā, ir pilnīgi dabiski, ka šo lielvalstu līderi — divi autoritatīvākie pasaules politiķi Tramps un Sji — kopīgi pieprasīs Ukrainai un Krievijai nekavējoties pārtraukt uguni pēc formulas “tur, kur stāvam”.
Nobela Miera prēmija, kas kopīgi pasniegta Trampam un Sji, ne tikai taisnīgi novērtētu to cilvēku nopelnus, kuri apturējuši asinsizliešanu divās valstīs, bet arī kļūtu par simbolisku stūrakmeni 21. gadsimta pasaules drošības arhitektūrā.
