“Situācija ir nožēlojama…” Spānijā ūdens deficīts ilgstošā sausuma dēļ apdraud rīsu audzēšanu mitrājos 26
Ūdens trūkums Donjanas (Doñana) mitrājos Spānijas dienvidos ir slikta ziņa gan savvaļas dzīvniekiem, gan rīsu audzētājiem. Kamēr flamingo vēl dejo pēdējās atlikušajās Donjanas ūdens lagūnās – visā Eiropas pazīstamajā putnu paradīzē Spānijas dienvidos, tikmēr zeme turpina nenovēršami uzkarst, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Savvaļas dabas gids Sergio Asians ( Sergio Asián) no organizācijas “Living Doñana” atzīst, ka putni sliktāk vairojas un izdzīvo mazāk sugu. Bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta. “Svarīgākais, ka esam putnu migrācijas ceļu vidū,” viņš sacīja.
Donjanā atrodas arī rīsu lauki 37 000 hektāru platībā. Sarežģīta sūkņu staciju sistēma novirza ūdeni no Gvadalkiviras upes uz šiem laukiem. Katru gadu varas iestādes sadala pieejamo ūdeni dažādiem lietotājiem. Problēma esot tā, ka šie apgabali tiek intensīvi izmantoti arī rīsu audzēšanai.
“Pēdējos trīs gados no kalnos esošajām ūdenskrātuvēm Atlantijas okeānā vairs nenonāk pietiekošs daudzums saldūdens, līdz ar to no okeāna puses šajā lagūnā ieplūst vairāk sāļais ūdens. Šogad sāls procents vienā litrā apūdeņošanas ūdens ir ap 3 gramiem. – un tas rīsiem ir par daudz,” tā “Euronews” skaidroja Asians.
Virs Hosē Daniela Karbonela (José Daniel Carbonell) rīsu fermas laukiem sausais karstais gaiss valda jau trīs gadus. 2022. gadā hidroloģiskā situācija kļuva kritiska – Hosē un viņa kolēģi saņēma par 70% mazāk ūdens. Rīsu audzētāju savienība, kuru vada Hosē, nolēma apstrādāt tikai 30% no saviem rīsu laukiem.
“Šogad ūdens deficīts ir vēl kritiskāks,” uzsvēra rīsu audzētājs Karbonels. “Tāpēc tika nolemts mums piešķirt tikai 11% no pieejamā ūdens daudzuma. Bet rīsu audzēšanas sektorā ap Sevilju nolemts rīsus nestādīt vispār,” turpināja teikt viņš.
Spānija steidzami vērsās pie Eiropas Komisijas ar lūgumu palielināt atbalstu lauksaimniekiem, kuriem tas ir akūti nepieciešams.
“Šī ir izteikti mālaina augsne, kas, ja tai nav pietiekama mitruma, salīp tādās nelielās zemes pikās,” skaidroja rīsu audzētājs. “Tas neļauj šeit audzēt graudaugu vai dārzkopības kultūru. Šeit Gvadalkiviras mitrainēs vienīgais, kas var augt, ir rīsi, bet tikai tad, ja teritorija ir pietiekami apūdeņota,” sacīja Karbonels.
Viņš aicināja “Euronews” uz savu noliktavu, kur glabājas pagājušā gada rīsu raža. Visa nozare būs paralizēta. Tās ir sliktas ziņas Islas Madžoras (Isla Mayor) ciemam, kuru rīsa audzētāji dibinājuši pirms gadsimta, uzsākot šo mitrāju kolonizēšanu. “Situācija ir nožēlojama un dažiem lauksaimniekiem, iespējams, katastrofāla,” sacīja rīsu fermas īpašnieks Hosē Daniels Karbonels.
Divām trešdaļām Spānijas teritorijas draud pārtuksnešošanās. Ir sākusies klimata krīze.
