Šķēršļi “Ziemeļu straumei: Navaļnija arests var ietekmēt “Nord Stream 2” pabeigšanu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV noteikusi sankcijas pret Krievijas cauruļvadu likšanas kuģi “Fortuna”, kas Baltijas jūrā šajās dienās plānoja atsākt Rietumos dažādi vērtētā Krievijas–Vācijas gāzesvada “Nord Stream 2” būvi.
Krievijas kompānija “Gazprom” atzinusi, ka politiskā spiediena dēļ var atlikt vai apturēt gandrīz pabeigto projektu.
Novērotāji uzskata, ka Vašingtonas solis jāskata kontekstā ar Kremļa centieniem noindēt opozicionāru Alekseju Navaļniju un viņa arestu svētdien Maskavā pēc atgriešanās no ārstniecības kursa Vācijā.
Sankciju dzirnas
ASV vēstniecība par gaidāmajām sankcijām informēja Vācijas valdību pirmdien. Savukārt tās pārstāvis Štefans Zaiberts žurnālistiem “pauda nožēlu” un skaidroja, ka Navaļnija dēļ Vācijas pozitīvā attieksme pret “Nord Stream 2” pabeigšanu neesot mainījusies.
Vienlaikus Vācijas kanclere Angela Merkele Navaļnija arestu nosaukusi par nelikumīgu un aicinājusi Maskavu viņu atbrīvot. Vācijas mediji neizslēdz, ka Navaļnija stāsts var beidzot ietekmēt arī Berlīnes nostāju Krievijas dabasgāzes izmantošanā.
ASV sankciju cilpa ap “Nord Stream 2” pakāpeniski savelkas kopš pagājušā gada rudens. Vispirms tās apdraudēja kompānijas, kas sniedza pakalpojumus vai finansējumu projekta būvniecībā iesaistītajiem kuģiem, taču potenciāli skarto uzņēmumu loks pamazām paplašinājās.
Novembrī Vašingtona darīja zināmu, ka identificējusi un brīdinājusi uzņēmumus un personas, pret kurām turpmāk varētu vērsties sankcijas.
Pagājušā gada beigās ASV spiediena dēļ no sadarbības ar “Gazprom” atteicās Šveices firma “Allseas”. Tās divi specializētie cauruļlicēji kuģi no būvniecības vietas aizbrauca, bet Krievija paziņoja, ka tādā gadījumā pabeigs projektu saviem spēkiem, un iesaistīja tās rīcībā esošo kuģi “Fortuna” un divus palīgkuģus.
Taču gada sākumā spēkā stājās vēl viens sankciju likums, kas šoreiz vērsās ne tikai pret specializētajiem kuģiem, bet jebkādām firmām, kuras nodrošina projekta darbību.
Tas nozīmē, ka nepatikšanas draud arī tiem, kuri veidos tranšejas cauruļvadiem, apdrošinās iesaistītos kuģus, sertificēs jau gatavos posmus.
Norvēģijas uzņēmums “DNV GL” pirms nedēļas paziņoja, ka, iespējams, nevarēs veikt “Nord Stream 2” sertifikāciju.
Cauruļvadu likšana Vācijas teritoriālajos ūdeņos šobrīd ir gandrīz pabeigta un jāpaveic vien 6% darba. No paredzētajiem kopumā 2460 km “Nord Stream 2” cauruļu jūrā ieguldīti vairāk nekā 2300 km. Zemūdens līnijas garums būs 1230 km, no kuriem 2,6 km vēl atlikuši Vācijas ūdeņos un 120 km Dānijas daļā aptuveni 30 metru dziļumā. Dānija būvniecības atļauju devusi.
Pēc decembrī un janvāra sākumā ieturētās pauzes tai vajadzēja atsākties 15. janvārī, taču vismaz otrdien “Fortuna” joprojām atradās Rostokas ostas reidā. Sankciju skartais cauruļvadu likšanas kuģis formāli pieder Maskavā reģistrētam mikrouzņēmumam “KVT-Rus”, kura štatu sarakstā ir tikai viena persona.
Pēdējos mēnešos, kad sankciju draudi kļuva reāli, “Fortuna” vairākkārt mainīja īpašniekus, lai pēc iespējas nomaskētu patiesā labuma guvējus un apgrūtinātu darbu sankciju ieviesējiem.
Riskants pasākums
ASV un Austrumeiropas valstis, arī daļa rietumvalstu politiķu uzskata, ka cauruļvads ir politisks projekts. Tas palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, ģeopolitiski vājinās Rietumus, dos Maskavai instrumentu, lai vajadzības gadījumā izdarītu politisku spiedienu, tas ir, piedraudētu ar piegāžu atslēgšanu.
Vācija un Eiropas Savienība (ES) bažas noraida, uzstājot, ka ir runa par komerciālu pasākumu, finansētu uz pusēm no “Gazprom” un privātu Rietumu uzņēmumu kabatas. “Nord Stream 2” piekritēji Eiropā pārmet amerikāņiem jaukšanos ES enerģētikas un ārējā politikā, kā arī savu ekonomisko interešu virzīšanu.
Taču cauruļvada būves ideja bija sarūpēt Krievijas gāzes piegādes Rietumeiropai, apejot Ukrainas, Baltijas valstu un Polijas teritorijas.
Tas ļaušot ietaupīt uz tranzīta izmaksu rēķina un padarīt piegādes “neatkarīgas” no valstīm, caur kurām cauruļvadi stiepjas, vienlaikus skaidrs, ka Maskava šādi vēlas “sodīt” valstis, kas agrāk atradās tās ietekmes sfērā.
Vispirms jau tā var izdarīt spiedienu uz Ukrainu, caur kuras teritoriju Krievijas dabasgāzes eksports uz Rietumiem notiek šobrīd. Baltijas valstu ieskatā “Nord Stream 2” ir ģeopolitisks projekts, kas runā pretim idejai par Eiropas enerģētisko neatkarību.
Kuģa “Fortuna” spējas ir atkarīgas no laika apstākļiem jūrā, bet vidēji tie ir 1 km cauruļvadu dienā. Tādā gadījumā gāzesvads būtu gatavs vasaras sākumā, kaut gan pēc sākotnējās ieceres tam bija jānotiek jau 2020. gada vidū.
Lēmums par sankcijām apstiprināts burtiski pēdējās Donalda Trampa prezidentūras dienās, un nav skaidrs, vai jaunais Baltā nama saimnieks Džo Baidens turpinās šādu politiku vai tomēr meklēs kompromisus. Prognozes ir pretrunīgas.
“ASV sankcijas aizkavēs projekta palaišanu, taču ne pabeigšanu. Galu galā Maskava ar Berlīnes palīdzību atradīs ceļus, kā apiet sankcijas,” izdevumam “Financial Times” izteicies riska konsultācijas kompānijas “Eurasia Group” vadītājs Nazs Masrafs. Ja cauruļvadu pabeigs, Vācijai un citiem klientiem Eiropā gadā tas dos līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes.
