Skride: Pēkšņs stress var radīt miokarda infarktam līdzīgu stāvokli 2
Paātrināts pulss, palielināts glikozes līmenis asinīs, augsts asinsspiediens – to visu rada stress un mēs visi zinām, cik tas ir postoši veselībai. TV24 raidījumā “Ārsts atbild” RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas vadītājs Andris Skride, stāstot par stresa ietekmi uz sirdi, skaidro, ka stresu var iedalīt divos posmos: akūtajā un ilgstošajā. Negatīva ietekme, pat infarkta draudi, var būt abos gadījumos.
“Stresa rezultātā virsnieres izdala stresa hormonus – kortizolu, adrenalīnu, neoadrenalīnu, kuri negatīvi ietekmē sirds veselību tādā veidā, ka sašaurina asinsvadus, palielina pulsu un asinspiedienu. Cilvēks pat var mierīgi gulēt dīvānā, bet, ja ir bijis kāds stresors, pulss no 60 sitieniem minūtē var palielināties līdz 110 un vairāk, kas miera stāvoklī nav pieņemams,” stāsta profesors Skride un uzskaita hroniska stresa radītos draudus: hipertensija, miokarda infarkts, sirds ritma traucējumi, palielina iekaisumi…
Taču tas vēl nav viss. Kardiologs turpina: “Vēl stress negatīvi ietekmē sirdi caur glikozes līmeņa svārstībām. Stress aknām liek vairāk ražot glikozi un veicina insulīna rezistenci un tas viss vēl vairāk var provocēt cukura diabētu. Protams, cukura diabēts ir arī ģenētika un dzīvesveids, bet arī stress ieņem lielu lomu tā attīstībā.”
Uz jautājumu, vai pēkšņs stress, piemēram, somas izraušana, saņemta negatīva ziņa, liels izbīlis, arī var izraisīt kādu saslimšanu, Skride atbild apstiprinoši. “To sauc par Takotsubo sindromu, kardiomiopātiju, kas ir līdzīga miokarda infarktam. Takotsubo var beigties ļoti slikti, tā ka stress ir slikts gan hroniskajā, gan akūtajā stadijā.”
