“Skaidrs, ka nav patīkami pamosties kopā ar kailgliemežiem,” Dabas aizsardzības pārvalde brīdina par kādu nopietnu lietu 6
Cīņa ar Spānijas kailgliemežiem uzņēmusi apgriezienus – sabiedrība cenšas tos apkarot visdažādākajos veidos, sākot ar ķīmiskām vielām un beidzot ar pīlēm. Igaunijā entuziasti pat audzē pīles, lai tās pēc tam varētu izmitināt kailgliemežu apsēstos dārzos, kur tās barojas.
Pīles tiešām ir viens no labākajiem risinājumiem cīņā pret Spānijas kailgliemežiem, tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzina Laura Anteina, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore, aicinot sabiedrību līdzdarboties šobrīd notiekošajā sabiedriskajā apspriešanā, ko rīko nozares ministrija, lai noteiktu Spānijas kailgliemezi par Latvijas invazīvo sugu.
Speciāliste norāda, ka šo noteikumu pielikumā ir arī oficiālie ieteikumi, kā ar Spānijas kailgliemezi cīnīties, kur to utilizēt, kad tas ir savākts mehāniski ar rokām. Dabas aizsardzības pārvalde primāri aicina šos gliemežus vienkārši nolasīt ar rokām no rītiem un vakaros, kad gliemezis ir aktīvs.
Taču šobrīd šis indivīds jau pamazām dodas ziemas miegā un dabā vairs nav daudz sastopams. Tā kā šā gada vasara tiem bija ideāla – vēsa un ar mitru laiku – tie varēja labi vairoties, tāpēc cīņai ar Spānijas kailgliemezi ir jābūt sistemātiskai, un jau jādomā par pavasari.
Pirmais, kas šobrīd Latvijā jādara, ir mēģināt cīnīties, lai Spānijas kailgliemezis nenonāk vietās un teritorijās, kur tā vēl nav, saka Anteina: “Faktiski šobrīd ir jūtams, ka šī sērga varētu ietekmēt tūrisma industriju, jo skaidrs, ka nav patīkami pamosties teltī, kurai apkārt ir pilns ar kailgliemežiem.”
Otrā lieta – sakopt īpašumus, kas nozīmē arī pļavu izpļaušanu, tāpat izmantot Indijas skrējējpīles, to paredz arī plānotais MK noteikumu projekts.
