Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Pexels.com

Atklāts ilgmūžības noslēpums? Zinātnieki izpētījuši 117 gadus vecas sievietes DNS un nonākuši pie pārsteidzošiem secinājumiem 0

Katalonijas iedzīvotāja Marija Braņasa Morera, nodzīvoja 117 gadus un 168 dienas, kļūstot par vecāko dzīvo cilvēku pasaulē līdz pat savai nāvei 2024. gada augustā. Šis fakts ir īpaši iespaidīgs, ja ņem vērā, ka vidējais paredzamais sieviešu dzīves ilgums viņas dzimtenē ir aptuveni 86 gadi, raksta “IFLScience”.

Reklāma
Reklāma
Pārspēj visus iespējamos Bībeles pareģojumus: zinātnieki nosaukuši četrus lielākos draudus cilvēcei
“Apvienotā Karaliste, Vācija, Šveice…” Zelenskis atklāj satraucošu faktu
TV24
“Es vienkārši atsakos tam ticēt!” Streips mudina pārvērtēt krievu bērnu latviešu valodas (ne-)zināšanu 
Lasīt citas ziņas

Lai noskaidrotu, kas palīdzēja viņai nodzīvot tik ilgi, zinātnieki rūpīgi izpētīja sievietes DNS.

Ko parādīja analīzes?

Pētnieki veica kompleksu analīzi —  ģenētiku, metabolismu, proteīnus, mikrobiomu un epigenomu. Pētījumā tika izmantoti asins, siekalu, urīna un zarnu paraugi, kas savākti vēl pirms viņas nāves, un tos salīdzināja ar citu simtgadnieku un jaunāku cilvēku datiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tas ir līdz šim visaptverošākais pētījums par ilgmūžību.

Rezultāti atklāja klasiskas novecošanās pazīmes — īsākus telomērus, imūnsistēmas iekaisuma procesus un novecojošu B-limfocītu populāciju.

Tomēr viņai nebija tipiskas ar vecumu saistītas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu problēmas, diabēts vai neirodeģeneratīvās saslimšanas Tas ļauj secināt, ka liels vecums ne vienmēr nozīmē sliktu veselību.

Turklāt viņas organismā tika konstatēts efektīvs lipīdu metabolisms, pretiekaisuma zarnu mikrobioms un epigenoma pazīmes, kas liecina par lēnāku novecošanos.

Vienkāršāk sakot — viņas bioloģiskais vecums bija ievērojami jaunāks par faktisko.

Gēni vai dzīvesveids?

Pētnieki atzīst, ka šis gadījums izgaismo interesantu pretrunu: vienlaikus organismā bija gan signāli par ļoti lielu vecumu, gan  izcilas veselības rādītāji.

Zinātnieki gan norāda, ka noteicošā varēja būt ne tikai ģenētika, bet arī dzīvesveids. Sieviete visu mūžu bija aktīva — garīgi, sociāli un fiziski.

Viņa ievēroja sabalansētu Vidusjūras diētu, dievināja jogurtu, kas, iespējams, palīdzēja uzturēt veselīgu mikrobiomu, labi gulēja un regulāri pavadīja laiku ar ģimeni un draugiem.

Sieviete lasīja grāmatas, spēlēja klavieres, nodarbojās ar dārzkopību, pastaigājās un dauzījās ar suņiem. Pat pēc emocionāli smagiem pārdzīvojumiem, piemēram, dēla zaudējuma, viņa saglabāja labu fizisko un garīgo veselību.

Ko tas nozīmē nākotnei?

Lai gan šajā pētījumā piedalījās tikai viens cilvēks, iegūtie dati sniedz unikālu ieskatu novecošanas procesos.

Zinātnieki uzskata, ka šie rezultāti var kļūt par pamatu jaunu, efektīvāku pret novecošanas terapiju izstrādei.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.