Labi sadīdzis sojas sējums.
Labi sadīdzis sojas sējums.
Foto no privātā arhīva

Kā sekmīgi izaudzēt soju Latvijas apstākļos? 0

Sanita Zute, Dr. agr., AREI Stendes pētniecības centrs, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
Ukrainas aviācija notriekusi 85 miljonus dolāru vērtu Krievijas reaktīvo iznīcinātāju Su-35
Lasīt citas ziņas

 

Soja ir unikāla pākšaugu suga, kas plaši izmantojama gan lopbarībai, gan pārtikai augstvērtīgu olbaltumvielu un eļļas ieguvei. Līdzīgi kā citi pākšaugi soja ir arī vērtīgs priekšaugs, kas palīdz dažādot augu maiņu. Pieprasījums pēc sojas visā pasaulē ir augošs.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Tradicionāli soju un tās pārstrādes produktus visvairāk esam Eiropā ieveduši no Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas valstīm, bet šobrīd, saskaroties gan ar enerģētiskajiem, gan drošības izaicinājumiem, katras valsts un saimniecības pašapgādes spēja kļūst īpaši aktuāla un labāk izprotama.

 

Gūta pieredze arī Latvijā

Latvijā soja ir jauns kultūraugs, ko vēlamies adaptēt Baltijas reģionā, savā labā izmantojot klimata pārmaiņu radītās iespējas. Kā viss jaunais sojas audzēšana var būt gan risks, gan izaicinājums, un arī rezultāts var būt gan pozitīvs, gan ne gluži cerētais. Tomēr šodien soja, tāpat kā kukurūza un citas siltummīlošās lauk­augu sugas selekcijas procesā ir dažādojušās, un šobrīd jau varam diezgan droši runāt par sojas šķirnēm, kas Latvijas apstākļos spēj nodrošināt ražu divas un vairāk tonnas no hektāra, ir piemērotākas mērenā klimata zonai un mazāk jutīgas pret mūsu reģionam raksturīgajiem garās dienas apstākļiem vasaras sezonā. Tāpēc sojas audzēšanas areāls kļūst arvien plašāks.

Arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā sojas audzēšanā gūta pirmā pieredze, veikti salīdzinoši plaši eksperimenti ar soju gan konvencionālās, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos dažādos Latvijas reģionos. Lauksaimnieki interesējas un vaicā, vai un kā audzēt soju. Tāpēc pirms sējas sezonas dažas svarīgākās, līdz šim Latvijas apstākļos gūtās, pieredzē balstītās atziņas varētu palīdzēt pieņemt lēmumu – sēt vai pagaidām vēl nesēt soju savas saimniecības laukos.

Lai soju sekmīgi izaudzētu un novāktu, jāzina dažas pamatlietas.

 

Saimniecībai piemērotākās šķirnes izvēle

Izvēloties šķirni, jāsabalansē ražība un agrīnums. Sojai no sējas līdz gatavībai ir nepieciešams būtiski garāks periods nekā citiem tradicionāli audzētiem kultūraugiem. Tāpēc ir svarīgi novērtēt klimatiskās īpatnības reģionam, kur atrodas saimniecības lauki. Sojas veģetācijas periods var būt ilgāks par 140 dienām. Situācija būs lielā mērā atkarīga no konkrētā gada meteoroloģiskajiem apstākļiem, audzēšanas reģiona. Tikai īpaši saulainās un siltās vasarās agrīnākās sojas šķirnes var novākt aptuveni 100 dienu pēc sējas.

Sojas audzēšana būs veiksmīgāka saimniecībās, kas atrodas Latvijas saulainākajās, siltākajās klimata zonās. Bet arī reģionos, kur kopumā veģetācijai labvēlīgais laiks ir īsāks, sojas audzēšana ir iespējama. Vien daudz vairāk uzmanības jāpievērš šķirņu agrīnumam un lauka izvēlei. Starptautiski pieņemts, ka šķirņu agrīnums tiek apzīmēts ar nullēm – jo vairāk nuļļu, jo šķirne agrīnāka. Latvijas apstākļiem būtu vēlams izvēlēties 0000 vai 000 grupas šķirnes. Taču jāņem vērā, ka šīs norādes ir tikai indikatīvas.

Par izvēlētās sojas šķirnes piemērotību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem var spriest tikai pēc reāliem izmēģinājumu rezultātiem mūsu ģeogrāfiskā platuma grādos. Ja temperatūra sojas ziedēšanas fāzē ir zemāka par 15 oC, var būtiski aizkavēties sojas attīstība un novākšanas laiks. Sojas nogatavošanos var aizkavēt ne tikai zema temperatūra, bet arī dažu šķirņu reakcija garās dienas apstākļos, un šo šķirnes īpatnību var konstatēt, tikai eksperimentējot konkrētā reģionā. Un vēl jāatceras, ka pašas agrīnākās šķirnes nebūs ar augstu ražas potenciālu.

 

Jāizvēlas sojai piemērotākais lauks

Zema augsnes temperatūra – zema lauka dīdzība un slimību bojāti dīgsti.
Foto no autores arhīva

Audzējot soju, svarīgs nosacījums ir pareiza augsnes reakcija, pH vēlams augstāks par 6,5. Skābākās par pH 5,5 augsnēs soju sēt nevajadzētu, jo šādi apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi gumiņbaktēriju attīstībai, kas lielā mērā nosaka augiem izmantojamā slāpekļa pieejamību, kā arī būs traucēta citu barības vielu uzņemšana. Tāpat pirms sējas jānovērtē, vai lauks nav pakļauts pavasara un rudens salnu riskam, kas var nelaikā pārtraukt sojas veģetāciju.

Tā kā soju parasti novāc septembra beigās oktobrī vai pat vēl vēlāk, jau pirms sējas jānovērtē, vai lauks būs piemērots darbam ar tehniku vēlu rudenī, vai tieši pārmitrās augsnes dēļ nebūs problēmu ar ražas novākšanu.

 

Veiksmīga sēja ir puse  no ieguldījuma labai ražai

Īstais sojas sējas laiks ir tad, kad augsne 5–10 cm dziļumā ir iesilusi vismaz līdz 7–10 °C. Mitra un stabili iesilusi augsne nodrošina ātru un veiksmīgu sējuma sadīgšanu. Iesējot vēsā augsnē, sēklas dīgstus var neglābjami bojāt dažādi patogēnie organismi, sēklas var pat neuzdīgt. Dažādu šķirņu jutība pret zemu augsnes temperatūru ir atšķirīga.

Sēju vislabāk veikt ar precīzās izsējas sējmašīnu, kas nodrošinās gan vienmērīgu sējas dziļumu, gan sēklu izvietojumu rindās. Sējas dziļums jāizvēlas, ņemot vērā augsnes mehānisko sastāvu: 3–4 cm – smagās augsnēs; 5–6 cm – vieglās augsnēs. Ieteicamā izsējas norma varētu būt vidēji 50–60 dīgtspējīgu sēklu uz m2 vai nedaudz vairāk, ja dīgšanas apstākļi nav stabili vai nezāles plānots ierobežot ar mehāniskiem paņēmieniem – sējuma ecēšanu, rušināšanu u. c.

Jāatceras, ka sēklas pirms sējas jāapstrādā ar sojai raksturīgām gumiņbaktērijām, jo Latvijas augsnēs atšķirībā no citiem tauriņziežiem tādas dabīgos apstākļos nav sastopamas. Vienmērīgai sadīgšanai, īpaši sausākos laika apstākļos, liela nozīme var būt sējuma pievelšanai pēc sējas.

 

Svarīgi nodrošināt sabalansētu barības vidi

Labi attīstītas gumiņbaktērijas uz sojas saknēm.
Foto no autores arhīva

Viena tonna sojas biomasas (sēklas + pārējā auga masa) no augsnes iznes 28 kg P2O5, 20 kg K2O, 17 kg MgO. Diskusija, vai sojai nepieciešams papildu slāpekļa mēslojums, līdz šim nav devusi viennozīmīgu atbildi.

Papildu mēslojuma vajadzība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik auglīga ir augsne, kurā plānots sēj soju, un cik veiksmīgi slāpekļa vajadzību nodrošina sojas auga sadarbība ar gumiņbaktērijām. Ja augsne nav auglīga un apstākļi gumiņbaktēriju attīstībai nav labvēlīgi, sojas attīstībai var palīdzēt ar nelielu slāpekļa papildmēslojuma devu (15–40 kg/ha N tīrvielā). Augsnē nedrīkstētu būt bagātīgi slāpekļa krājumi, jo tad augs nav motivēts veidot gumiņus un piesaistīt gaisa slāpekli.

 

Jāpievērš uzmanība nezāļu ierobežošanai

Sojas sējai nevajadzētu izvēlēties lauku, kurā iepriekš nav veikta nopietna nezāļu ierobežošana, iznīcinātas daudzgadīgās nezāles. Sojas dīgsti vāji konkurē ar nezālēm, un nokavēti ierobežošanas pasākumi atstāj neatgriezenisku negatīvu ietekmi uz sējuma ražību – noēnota soja neveido pākstis. Tāpēc jau pirms sējas ir jābūt skaidrai stratēģijai, kā tiks ierobežotas nezāles – mehāniski vai ar ķīmiskām metodēm.

Ja plāno soju audzēt ar bioloģiskām metodēm, to vēlams sēt tālrindsējā (rindstarpu attālums 30–60 cm), lai varētu veikt ne tikai sējuma ecēšanu, bet arī vairākkārtēju rind­starpu rušināšanu. Ja plānoti ķīmiskie ierobežošanas pasākumi, jāatceras, ka Latvijā sojai reģistrēti tikai daži herbicīdi. Un jārēķinās, ka, iespējams, būs jāizmanto gan augsnes, gan lapu herbicīdi.

Pavasarī laikapstākļi mēdz būt mainīgi, un augsnes herbicīdi būs efektīvi tikai tad, ja augsnē pietiks mitruma. Tāpēc situācija uz lauka regulāri jāvērtē un vajadzības gadījumā, sojai sasniedzot 10–15 cm garumu, atkārtoti jāveic herbicīda smidzinājums.

 

Ražas novākšana var būt izaicinājums

Jau iepriekš uzsvērām, ka sojas veģetācijas periods ir garš un Latvijas apstākļos sojas novākšana notiks septembra vai pat oktobra beigās. Un šis fakts ir jāņem vērā, jau izvēloties lauku sējai, lai ražas laikā lauka mitruma režīms ļautu strādāt ar tehniku. Pietiekama sējuma biezība veicina sojas stublāja stiepšanos uz augšu, un tas nodrošina, ka novākšanas laikā kombaina izkapts nogriezīs stublāju pietiekami zemu – tā, lai pirmās pākstis nepaliktu uz lauka kopā ar stublāju rugājiem.

Ražas zudumi kulšanas laikā ir liels izaicinājums saimniekiem. Tāpēc jādara viss, lai lauks būtu līdzens, sējums pietiekami biezs un nesaveldrējies. Sojas novākšana būs sekmīgāka, ja kombaini būs aprīkoti ar hederi, kas spēj kopēt lauka virsmu, pacelt visus sagulušos augus.

Soju var vākt mitru, pat ja mitrums pārsniedz 20%, tikai kulšanai un žāvēšanai jābūt maksimāli saudzīgai, vēlams izmantot aktīvo ventilēšanu. Sojas attīstība visstraujāk notiek, dienas garumam nepārsniedzot 14 stundu. Latvijas apstākļos tas ir augusta beigās septembrī. Ja septembris ir vēss un lietains, ir agras salnas, soja nespēs pilnībā nogatavoties. Šādās situācijas, iespējams, jādomā par alternatīvu sojas masas izmantošanu, piemēram, biomasas novākšanu skābbarībai.

 

Jābūt skaidram ražas izmantošanas plānam

Pagaidām sojas pupiņas Latvijā nav vērtējamas kā eksporta produkts, bet tās ir saimnieciski konkurētspējīgs vietējais barības līdzeklis lopbarībā un perspektīva izejviela pārtikai. No vietējām izejvielām ražoti sojas produkti pēc kvalitātes ir līdzvērtīgi importētajiem. Tā ir pozitīva ziņa tiem ražotājiem un pircējiem, kas rūpīgi seko līdzi gan produktu kvalitātei, gan izcelsmei.

Sojas audzētāju pieredze un sojas audzēšanas šābrīža ekonomiskais izvērtējums apliecina, ka soju visizdevīgāk ir audzēt tām saimniecībām, kas spēj iegūto ražu izmantot savā saimniecībā tālākai pārstrādei lopbarībai, eļļas ieguvei vai citam izmantošanas veidam. Kamēr tiek uzkrāta katras saimniecības individuālā audzēšanas pieredze, atstrādātas tehnoloģijas visos posmos, sojas audzēšanas bilance ne katru gadu būs ar plusa zīmi. Izmantojot pašaudzēto soju savā saimniecībā, ir jādomā arī par iespējām veikt sojas pupiņu pirmapstrādi – sojas pupiņas ir jāuzkarsē, lai dzīvniekiem nerastos gremošanas problēmas un augstvērtīgais proteīns tiktu maksimāli efektīvi izmantots. Pagaidām šādu pakalpojumu Latvijā nav iespējams saņemt, un saimniekiem pašiem jārod risinājums.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tomēr visas šīs grūtības ir pārejošas un ir aktuālas tikai tāpēc, ka soja ir jauns kultūraugs mūsu saimniecībās. 2021. gadā, pēc LAD datiem, soju audzēja 33 Latvijas pagastos 400 ha platībā. Sojas pētījuma projekta īstenošanas laikā no 2018. līdz 2021. gadam uzkrātā pirmā sojas audzēšanas un izmantošanas pieredze ir apkopota virtuālā grāmatā Latvijā audzēta soja un kailie mieži – inovācijas cūku ēdināšanā un ir pieejama ikvienam interesentam SIA LLKC Lauku tīkls mājaslapā (http://laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/raksti/virtualaja-gramata-latvija-audzeta-soja-un-miezi-inovacija-cuku-edinasana), kā arī AREI un biedrības Zemnieku saeima interneta vietnēs. Labi eksperti un konsultanti lēmumu pieņemšanā var būt arī projekta partneri lauksaimnieki – ZS Rubuļi un ZS Bebri Saldus novadā, SIA BIOGUS Preiļu novadā, ZS Jaunkalējiņi Smiltenes novadā.

Lai visiem ražīgs šis gads!

Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
Ukrainas aviācija notriekusi 85 miljonus dolāru vērtu Krievijas reaktīvo iznīcinātāju Su-35
“Metāmies ap kaklu pirmajiem sastaptajiem robežsargiem.” Vecbebros iejutušies 110 Ukrainas kara bēgļu
Kadirovieši nežēlīgi nogalinājuši ievainotos krievu karavīrus un izveidojuši spīdzināšanas kameru iedzīvotājiem
Lasīt citas ziņas
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Vai Latvijai šobrīd pastāv kādi militāri draudi no Krievijas? Vērtē Rajevs!
Sestdien daudzviet īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons
Zelenskis: Donbass būs ukraiņu zeme
Visā Latvijā notiks “Baznīcu nakts” pasākumi
“Cīnīsies līdz pēdējam.” Rajevs atklāj, ka daļa ukraiņu karavīru tomēr nav padevusies gūstā un palikusi “Azovstaļ”
Kadirovieši nežēlīgi nogalinājuši ievainotos krievu karavīrus un izveidojuši spīdzināšanas kameru iedzīvotājiem
Dombrovskis pievienosies “Attīstībai/Par!”
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lauris Reiniks pēc koncerta sarūgtināts: “Bērnus nevajag laist uz skatuves. Tā vienkārši nedrīkst!”
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Vai forsītijas ir piemērotas dzīvžoga veidošanai?
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Slimīgi greizsirdīgs un kontrolējošs”: vēl viena Holivudas aktrise tiesā sniegusi neglaimojošus faktus par kopdzīvi ar Džoniju Depu
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
09:52
Vilis un Vilhelms – šīs dienas gaviļnieki! Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
09:18
Vai Latvijai šobrīd pastāv kādi militāri draudi no Krievijas? Vērtē Rajevs!
09:17