Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Somchai_Stock/SHUTTERSTOCK

Pandēmija un karš liek meklēt jaunas darbošanās metodes: reālā situācija uz mūsu laukiem 0

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
Lasīt citas ziņas

 

Pēc zemkopības ministra Kaspara Gerharda intervijas Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma šā gada 18. martā, kurā viņš apgalvoja, ka pandēmijas un kara izraisītie samezglojumi lauksaimniecības nozarē ir atrisināti, biedrība Zemnieku saeima izplatīja paziņojumu, kurā pauda pārsteigumu par ministra teikto, jo reālā situācija ir citāda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Agro Tops skaidroja, kādu ietekmi pandēmija un karš Ukrainā ir atstājis uz lauksaimniecībā izmantojamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem un pamatlīdzekļiem, kā arī nākotnes prognozes.

 

Kaltes būvē un būvēšot

SIA Voka ir vecākais pilna cikla graudu pirmapstrādes kompleksu projektēšanas un būvniecības uzņēmums Latvijā. Uzņēmums ražo metālapstrādes konstrukcijas, veic metālapstrādi, kā arī pārdod tehniku. SIA Voka valdes loceklis Kaspars Lubiņš šā gada marta beigās secināja, ka pieprasījums pēc produktiem nav mazinājies. “Saimnieki ar ES un valsts atbalstu īsteno būvniecības projektus. Jā, mazinās peļņa, pasūtītājs, piegādātāji un ražotāji savelk jostas, lai rastu kompromisu un projektu īstenotu. Ikviens savu mērķu īstenošanai ir gatavs no kaut kā atteikties. Ja cenas lēciens ir ļoti būtisks un piegādes nesen sāktas, dažkārt lauž agrāk slēgtos līgumus. No tā ieguvēju nav, būvniekam ir jāmaksā soda nauda. Ja projekta īstenošana ir sākta, noteikti vajadzētu censties to īstenot līdz galam,” tā K. Lubiņš. Viņš teic, ka metāla cena, visticamāk, vēl kāps un stabilizēsies 2000–2200 eiro/t līmenī. Līdzšinējais kāpums bijis 600–800 eiro/t līdz 1700–1800 eiro/t patlaban. Metāla cenas kāpušas pandēmijas laikā. Karš Ukrainā un embargo Krievijas produktiem sadārdzinājumu paātrināja.

“Būs vēl vairāki sadārdzinājumi, tomēr tie nenozīmē tikpat lielu būvniecības izmaksu palielinājumu. Ražošanas izmaksās ir vēl arī darba alga, transporta un citi izdevumi,” saka K. Lubiņš. Pēc viņa teiktā, transportieriem un graudu pirmapstrādes kompleksiem sadārdzinājums atkarībā no metāla īpatsvara ir 8–30%. Sadārdzinājuma iemesls ir izkropļotie tirgus procesi pasaulē, nevis kāda uzņēmuma gribēšana vairāk pelnīt. K. Lubiņš paredz, ka Ukrainā, visticamāk, daudzviet nevarēs sēt. No karā ierautās Ukrainas nevar arī izvest graudus. Arī no Krievijas labības pirkumu, visticamāk, nebūs, tāpēc Latvijas graudaudzētāju ražas būs tās, ko likt pretim produktu sadārdzinājumam.

“Ar laiku, protams, viss sakārtosies, un neviens nešaubās, ka graudu pirmapstrādes kompleksa esamība saimniekiem dos vēl lielākas priekšrocības tirgū,” tā K. Lubiņš.

 

Degvielas pietiek, cena nebijušā augstumā

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis ažiotāžu ar degvielas lielajiem pirkumiem marta sākumā (ik dienu pārdeva divas reizes vairāk degvielas nekā parasti) skaidro ar vairākiem iemesliem – biržas cenas straujo kāpumu un arī ar to, ka martā degvielas pārdevējiem saistībā ar pāreju uz vasaras degvielu (ar biopiedevu) aprīlī ir vismazāk rezervju. Lauku saimnieki ziņo, ka ir bijuši brīži, kad mazakcīzes dīzeļdegvielu degvielas uzpildes stacijā nevarēja nopirkt. Patlaban esot skaidrs, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājumu līdzīgi kā gāzes sadārdzinājumu ar manipulatīvām metodēm veidojusi Krievija. “Latvijā no Krievijas pirktās degvielas īpatsvars bijis 12%, no Baltkrievijas – 6%. Degvielas cena marta sākumā salīdzinājumā ar kara sākumu 24. februārī kāpusi par 30 centiem jeb vairāk nekā 20%, tirgotājiem nebija, kur to pasūtīt. Pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums, arī tas sadārdzināja degvielu. Pēc 8. marta ažiotāža beidzās, un patlaban, marta beigās, redzam degvielas cenas kritumu,” stāsta O. Karčevskis.

Iemesls, kāpēc dīzeļdegviela martā maksāja dārgāk nekā benzīns, esot ES dalībvalstu dīzeļdegvielu ražojošo rūpnīcu nepietiekamās jaudas, šis produkts ES vienmēr ražots nepietiekamā daudzumā un ievests no citām valstīm. Krievijā ražotās degvielas īpatsvars ES tirgū esot aptuveni 30%. Eksperts atceras, ka jau Krievijas iebrukuma Krimā laikā 2014. gadā dīzeļdegvielas cena sasniegusi benzīna cenu. Piebildīsim, ka akcīzes nodoklis benzīnam ir par 10 eirocentiem lielāks nekā dīzeļdegvielai. Viņš arī noliedz, ka degvielas pārdevēji negodīgi izmanto degvielas sadārdzinājumu papildu peļņas gūšanai. Cena degvielas uzpildes stacijās ik dienu reaģē uz būtiskām biržas cenas svārstībām.

Eiropas Komisija (EK) ziņo, ka Latvijā marta trešajā nedēļā pirmo reizi šajā gadā kritās vidējā degvielas cena – 95. markas benzīnam par 3%, bet dīzeļdegvielai cena samazinājās par 4,6%. EK informācija rāda, ka litrs 95. markas benzīna nedēļā no 15. līdz 21. martam maksāja vidēji 1,824 eiro par litru. Nedēļu agrāk vidējā 95. markas benzīna cena bija 1,881 eiro par litru, bet vēl nedēļu agrāk – 1,686 eiro par litru.

Savukārt vidējā dīzeļdegvielas cena laika posmā no 15. līdz 21. martam bija 1,733 eiro par litru. Nedēļu agrāk tā sasniedza 1,817 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļas tā maksāja vidēji 1,603 eiro par litru.

Gan 95. markas benzīnam, gan dīzeļdegvielai vidējās cenas rekords tika sasniegts nedēļā no 8. līdz 14. martam, kad 95. markas benzīna vidējā cena bija 1,881 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas – 1,817 eiro par litru. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijā degvielas cenu neprognozē. Tomēr biopiedevas piejaukums no 1. aprīļa dīzeļdegvielas cenu cels par aptuveni 10 centiem.

Ekonomikas ministrijā teic, ka degvielas mazumtirdzniecības gala cenā 40% veido degvielas cena, 35% – akcīzes nodoklis, 17% – pievienotās vērtības nodoklis (PVN), 7% – degvielas uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas un 1% – obligāto rezervju nodeva. Tātad nodokļu īpatsvars degvielas cenā ir aptuveni 60%. Ilgākā laika posmā degvielas cenu ietekmē arī naftas cena biržā un ASV dolāra kurss pret eiro. Naftas cenas nav sasniegušas vēsturiski visaugstāko līmeni, rekordaugstās cenas iemesls ir nodokļi.

Degvielas akcīzes nodokļa samazinājuma nebūs, šāgada 30. martā norādīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ja akcīzes nodokli degvielai samazinātu, Latvija samazinātu savu spēju stiprināt aizsardzības kapacitāti. Arī biopiedevas piejaukumu dīzeļdegvielai, visticamāk, neatcels.

Ministru prezidents arī vērsa uzmanību, ka tieši vai netieši Latvija lielāko daļu degvielas saņem no Krievijas. Ja ir vēlme samazināt nodokļus un akcīzi, tas nozīmē turpināt dot Krievijai naudu, lai tā var turpināt karu.

Kariņa ieskatā, nav pareizi samazināt valsts ieņēmumus, kas vajadzīgi aizsardzības stiprināšanai. Tā vietā vajadzētu ar mērķētiem atbalstiem daļu no nodokļiem novirzīt tām sabiedrības grupām, kuru apstākļi vispārējā cenu pieauguma laikā kļūst spiedīgāki.

 

Kūdra nepietiekami novērtēta

Latvijas kūdras nozare ir orientēta galvenokārt uz eksporta tirgiem, citās valstīs pārdod aptuveni 93% no valstī iegūtās kūdras, vienlaikus nodrošinot ar kūdru un kūdras substrātu aptuveni 300 Latvijas komerciālos dārzeņu ražotājus un 100 komerciālos stādu audzētājus, kā arī dārzkopības amatierus. SIA Laflora vadītājs Uldis Ameriks teic, ka, šāgada sākumā augot pieprasījumam pēc kūdras substrāta ES tirgū, vienlaikus arī iespējai slēgt jaunus piegādes līgumus, viņa vadītais uzņēmums lēma saglabāt savu darbības prioritāti – darbošanos Latvijā.

Kūdras nozare ir nesaraujami saistīta ar minerālmēslu piegādēm un transporta nozari, tāpēc aptuveni trīskārtīgais minerālmēslu sadārdzinājums ietekmē arī substrāta cenu. Daudzi ražotāji gan minerālmēslus pirka agrāk. Latvijā attīstītā kūdras ieguve ir nodrošinājusi stabilitāti vietējiem pircējiem – piegāžu pārrāvumu nav bijis un, visticamāk, arī nebūs. Produkta sadārdzinājums ir aptuveni 30% liels.

U. Ameriks: “Patlaban kara situācijā redzam, cik ļoti svarīga tautsaimniecībai ir uz pašu dabas resursiem balstītā nozare. Pilnīga ievesto minerālmēslu piegāžu kraha gadījumā, kas, visticamāk, nenotiks, mums ir gan kūdra, gan arī kaļķis. Valdībai noteikti aktīvi ir jāpierāda Eiropas Komisijai, ka kūdra ir atjaunojamais dabas resurss, kuras ieguves un patēriņa aizliegums ir absurds. Mēs varam iet vēl tālāk – šķelda kopā ar 30% kūdras ir arī lielisks vietējais kurināmais, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad lemts atteikties no kaimiņvalstī iegūtās gāzes. Zaļā kursa uzstādījumi noteikti ir jāpārskata!”

Savukārt SIA Pindstrup Latvija darbojas vien kūdras eksporta tirgū, pārdodot to galvenokārt ASV un Ķīnā. Šā uzņēmuma finanšu un administratīvais direktors Edijs Ločmelis teic, ka vislielākais izaicinājums ir piegāžu termiņu ievērošana. Mazinās arī uzņēmuma peļņa, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka ražošanas izmaksas aug straujāk nekā kūdras substrāta cena.

 

Kā taupīt minerālmēslus

Augstās minerālmēslu cenas, mazie slāpekļa iepakojumi, kas maksā pat 1700 eiro/t, liek saimniekiem vērtēt dažādus mēslošanas modeļus. Piemēram, nekaisīt minerālmēslus tālajos laukos, likt mazāku devu, kas ietekmēs ražu. Lauksaimnieku sabiedrībā arī izskanējis kāda saimnieka puspajokam teiktais, ka izdevīgāk ir pārdot pērn rudenī par 800 eiro/t pirktos minerālmēslus, kas ļaušot šajā sezonā gūt lielāku peļņu, nekā sējot vasarājus un kopjot laukus. Ļoti noderīgs šķiet arī zinātņu doktores Ilzes Apenītes ieteikums – ja iespējams, izmantot šķidro mēslojumu (tas ir lētāks) un jau patlaban domāt par minerālmēslu pirkumu rudens darbiem.

SIA Baltic Agro Tirdzniecības direktors Jānis Razovickis uzsver – nodrošinājums ar minerālmēsliem Latvijā noteikti nav traģisks, kā dažkārt izskan plašsaziņas līdzekļos. “Paniku celt noteikti nevajag. Mūsu klienti patlaban ir sarūpējuši minerālmēslus 90–95% apmērā no vajadzīgā daudzuma. Simtprocentīgs nodrošinājums ir lielražotājiem, nepietiekams minerālmēslu daudzums ir mazajās un vidējās saimniecībās. Nav taisnība, ka mēslojumu nevar nopirkt. Var, vien izvēle ir mazāka nekā agrāk, kad piedāvājumā bija 15–20 minerālmēslu veidi. Patlaban nopirkt var 2–3 veidu minerālmēslus.”

J. Razovickis aicina saprast, ka minerālmēslu piegādes sākas aptuveni astoņus mēnešus pirms to atvešanas uz Latviju. Jau patlaban uzņēmums ir noslēdzis līgumu par aptuveni 50% no šāgada rudenī saimniekiem vajadzīgā daudzuma. Vai minerālmēslus rudens darbiem rezervēt, pirkt patlaban vai atlikt pirkumu uz vēlāku laiku, jālemj saimniekam pašam. J. Razovickis teic, ka viņš varot garantēt cenu tikai vienu mēnesi uz priekšu. Baltic Agro patlaban amonija nitrāta mēslojumu piedāvā pirkt par 1000–1100 eiro/t plus PVN.

 

Rezerves daļas jau sagādā raizes

SIA Heta menedžeris Edgars Skulte teic, ka ar tehnikas rezerves daļām viss esot kārtībā – piegādes notiek kā parasti, cenas kāpums ir inflācijas robežās. “Saņemam no ražotājiem brīdinājumus nepārdot rezerves daļas uzņēmumiem, kuriem noteiktas sankcijas. Ikdienas darbā redzu jaunu tendenci – pie mums vēršas saimnieki, kas brauc ar Belarus un vaicā saviem spēkratiem vajadzīgās detaļas. Nevaram palīdzēt. Visticamāk, to patlaban godīgā veidā nevar neviens uzņēmējs.” Šā gada 30. martā valsts informācijas sistēmā uzskaitē bija aptuveni 66 000 Krievijā un Baltkrievijā ražotu traktori, aptuveni 2700 graudaugu novākšanas kombainu un citu lauksaimniecības pašgājējmašīnu. Ar uz šāgada 30. martu derīgu tehnisko apskati gan būtiski mazāk – aptuveni 18 000 traktoru, 104 graudaugu kombaini un 78 lauksaimniecības pašgājējmašīnas. Bojājumu gadījumos šo spēkratu rezerves daļas varētu sagādāt lielas raizes.

Būtiskāks – 20–30% – cenas sadārdzinājums esot sniega lāpstām un piekabēm, kas skaidrojams ar metāla cenu palielinājumu. “Paredzu, ka kara dēļ uzlabosies Latvijas saimnieku apgāde ar vairākiem produktiem, toskait mežizstrādes tehniku, ko ražotāji pirms kara lielā daudzumā pārdeva Krievijā,” tā E. Skulte.

SIA Baltic Agro Machinery Baltijas rezerves daļu nodaļas vadītājs Gatis Sakne teic, ka uzņēmuma klienti ar lauksaimniecības tehnikas rezerves daļām patlaban ir nodrošināti. “Mēs vienmēr klientus mudinām sezonai gatavoties laikus, piedāvājot īpašas atlaides ziemas sezonā. Šogad rudens–ziemas sezonā arī sajutām pastiprinātu klientu aktivitāti, veicot pirkumus cenu celšanās gaidās,” stāsta G. Sakne. Viņš teic, ka vērojama jauna tendence – agrāk ražotājs pārskatīja cenas vienu reizi gadā, patlaban tas notiek jau divas reizes. “Mūsu galveno piegādātāju rezerves daļu cenas ir cēlušās aptuveni 5–10% robežās salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Piegāde ir apgrūtināta tikai atsevišķām elektronikas komponentēm, bet pamatā piegādes laiks nav palielinājies. Lai amortizētu cenu pieaugumu un nodrošinātu rezerves daļu pieejamību, mēs pasūtām lielākas krājumu rezerves. Saimniekiem aizvien iesakām turēties pie viedā teiciena par ratiem un ragavām – laikus gatavoties jaunajai sezonai.”

 

Dzīve kļūs dārgāka, valsts palīdzēs

Latvijas Banka šāgada 30. martā ziņoja par jauno inflācijas prognozi 2022. gadam – tā palielināta no agrāk paredzētajiem 6,1% līdz 9,5%. Korekcijas iemesls – energoresursu un pārtikas cenu sadārdzinājums pēc kara sākšanas Ukrainā. Nākamajam gadam inflācijas prognoze ir 3,7% (iepriekš 2,9%), bet 2024. gadam – 2,1%. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā Latvijas Televīzijai gan precizēja, ka lielās nenoteiktības dēļ šāgada inflācijas prognozes ir ļoti aptuvenas un optimistiskas. Ina Šteinbuka, Fiskālās padomes priekšsēdētāja, uzskata, ka, visticamāk, ES līmenī izveidos atbalsta mehānismu iedzīvotājiem. Ļoti iespējams, ka būšot arī atbalsts investīcijām, toskait atjaunojamo resursu ražošanai, kopīgi ES iepirkumi dalībvalstu vajadzībām.

Latvijas lauksaimnieki kā atbalstu Ukrainas kara situācijā no Eiropas Savienības (ES) varētu saņemt 4,2 miljonus eiro, tā šāgada 30. martā Latvijas Zemnieku federācijas biedru kopsapulcē solīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Runa ir par ES krīzes pagaidu regulējuma atbalstu. K. Gerhards stāstīja, ka ministrijas ierēdņi strādā pie šā atbalsta saņemšanas noformēšanas.

K. Gerhards arī teicis, ka papildu Eiropas atbalstam lauksaimnieki varētu saņemt arī valsts atbalstu, kas atļauj valstīm piešķirt finansējumu tām nozarēm, kuras šajā situācijā cietušas visvairāk, piemēram, saistībā ar minerālmēslojuma, lopbarības un enerģētikas resursu cenu pieaugumu.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa savukārt norādīja, ka kopējais ES atbalsts šajā situācijā būs 500 miljoni eiro, Latvijai saņemot nelielu daļu no tā. E. Siliņa arī teikusi, ka būs arī cita veida atbalsta mehānismi, kas, piemēram, ļaus paplašināt aramzemju platības.

Viņa arī vērsa uzmanību, ka šī krīze ir atšķirīga no Covid-19 pandēmijas, jo tās plašas izplatības situācijā ierobežojumus noteica valdība, tādējādi arī kompensējot cilvēkiem zaudējumus, patlaban tik plašs atbalsts pieejams nebūs. E. Siliņa arī uzsvēra, ka izmaksu kāpums un tirgu nomaiņa šajos apstākļos ir mazākā cena, ko varam maksāt par savu drošību un brīvību.

SAISTĪTIE RAKSTI

K. Gerhards saimniekus arī informēja, ka pastāv iespēja, ka šajā gadā daļu no valsts budžetā piešķirtajiem 50 miljoniem eiro investīcijām varētu pārdalīt tieši atbalstam lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrs arī piebildis, ka patlaban lauksaimnieki ir iesnieguši daudz pieteikumu uz ieguldījumiem materiālajos aktīvos. Šobrīd noris diskusija starp Zemkopības un Finanšu ministriju par iespējamajām virssaistībām.

FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Līdz rudenim Rīgas ostā plāno ienākt vairāk nekā simts kruīza kuģu ar teju 100 000 tūristu
Kādi ir jaunie zemnieki? Svarīgi ir turēt savu zemi ciet
Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Lasīt citas ziņas
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
“Nevis pirkt griķus par pieciem eiro, bet putraimus par 69 centiem?” Pārtikas cenas šogad turpinās augt
Ivars Auziņš par Kariņu: Viņš mēģina būt viens no mums
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
“Ja jūs kādu nogalināt, dabūjat piemaksu” – kāds ir atalgojums militārajos grupējumos?
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu
Arī svētdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus
Krievija apsūdz ASV pērtiķu baku radīšanā laboratorijās Nigērijā
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību zemākais pēdējo divu gadu laikā
Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Planētas noslēpumi: Radīts neievainojams materiāls – nevar ne sagriezt, ne caururbt
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
Vai dzīvesvietu drīkst deklarēt jebkur – arī vasarnīcā?
Lasītāja: Agrāk īpašuma nodoklis bija 0,2–0,5%, bet šogad 1,5% – trīs reizes dārgāk. Kāds tam pamatojums?
Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
23:53
Lietuvā jau izdevies savākt Ukrainai paredzētā “Bayraktar” iegādei vajadzīgos piecus miljonus eiro
23:32
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
22:40