Viens no raksturīgiem aizsprosta piemēriem –nepareizi uzbūvēta pārbrauktuve pie Kuldīgas pāri Riežupei, jo upes gultne nobetonēta 20 m garumā, radot nopietnu šķērsli nēģiem migrācijas laikā.
Viens no raksturīgiem aizsprosta piemēriem –nepareizi uzbūvēta pārbrauktuve pie Kuldīgas pāri Riežupei, jo upes gultne nobetonēta 20 m garumā, radot nopietnu šķērsli nēģiem migrācijas laikā.
Foto: Magda Jentgena, no Toma Grēviņa un Pasaules dabas fonda krājuma, uzņēmuma “Cido Grupa” publicitātes attēls

Somi sākuši mazo hidroelektrostaciju nojaukšanu, ko – mēs? 28

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Runām par upju atbrīvošanu Latvijā darbi neseko – pēdējos gados pie mums nav nojaukts neviens cilvēku radītais aizsprosts*. Nupat nākusi klajā vēl viena ierosme “Par tīrām upēm”, kas tīmekļa vietnē aicina iesūtīt ziņas un fotoattēlus par šķēršļiem upēs. Vai šoreiz būs arī praktisks turpinājums?

Līdzīgi kā citur Eiropā nevaram lepoties ar upju un citu virszemes ūdeņu veselību – Latvijā tikai vienai trešdaļai ekoloģiskā kvalitāte novērtēta kā laba.
CITI ŠOBRĪD LASA

Kamēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un pašvaldībām upju veselība maz rūp, kaut ko saldūdens labā cenšas darīt sabiedriskās organizācijas. Pasaules dabas fonds (PDF) kopā ar uzņēmumu “Cido Grupa” nupat ceļ gaismā upju nelaimes, aicinot iedzīvotājus sniegt informāciju par aizsprostiem.

Kaimiņu piemēri iedvesmo

Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena: “Ļoti iedvesmo Somijas kolēģi, kas ar upju atbrīvošanu nodarbojas jau daudzus gadus.”
Foto: Magda Jentgena, no Toma Grēviņa un Pasaules dabas fonda krājuma, uzņēmuma “Cido Grupa” publicitātes attēls

“Ļoti iedvesmo Somijas kolēģi, kas ar upju atbrīvošanu nodarbojas jau daudzus gadus,” par kaimiņu veiksmīgo piemēru, kas rosinājis aktīvāk pievērsties problēmai Latvijā, stāsta PDF Baltijas jūras un saldūdens pro­grammas vadītāja Magda Jentgena.

Somi sākuši ar mazo hidroelektrostaciju (HES) nojaukšanu, taču pie viņiem tās būvētas vietās, kuras neaizsniedza galvenie valsts elektrotīkli.

Mūsdienās tie ierīkoti arī attālākajos valsts rajonos, HES nozīme mazinās, tāpēc ierosmi par likvidāciju atbalstījusi valdība. Tagad Somijas PDF ar upju atbrīvošanu nodarbojas desmit cilvēku grupa, finansiāls atbalsts nāk no uzņēmuma “K-rauta” un kādas privātpersonas.

Pie fonda ekspertiem pēc palīdzības varot vērsties jebkurš īpašnieks, kas vēlas, lai viņa teritorijā tiktu nojaukts aizsprosts. Magda apņēmusies iekustināt ko līdzīgu arī mūsu zemē, kā savulaik tas izdevies somu vides aktīvistam Sampsam Vilhunenam, kurš šo programmu sāka un sākotnēji attīstīja viens pats.

Uz mūsu 147 mazo HES nojaukšanu viņa vēl netēmējot politisku iemeslu dēļ, taču arī bez tām upes ir pilnas ar šķēršļiem.

2017. gada aplēses rāda, ka ūdens tecējumu kavē ap 1200 cilvēka roku radītu aizsprostu – vecu dzirnavu palieku, ceļu pārbrauktuvju, slikti uzbūvētu meliorācijas sistēmu u. c.

Pēc pieredzes var doties arī pie tuvākajiem kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Igaunijā ar seno mantojumu cīnās apņēmīgi un stingru roku, ar likumu nosakot, ka mākslīgajos aizsprostos jābūt zivju ceļam. Ja tāda nav, būve jānojauc, citādi draud tiesu darbi.

Igauņi jau pierādījuši, ka viņu runām seko arī darbi, 2019. gadā nojaucot Sindi dambi uz Pērnavas upes – lielāko migrācijas barjeru, kas aizturēja vismaz 90% zivju. Valsts budžetam pasākums izmaksājis 15 miljonus eiro, toties upe kļuvusi zivīm pieejama vairāk nekā 100 km garumā, iepriekš tie bija tikai 14 km lejtecē.

Makšķernieki apliecinot, ka augštecē parādījies vairāk zivju.

Pēdējos desmit gados Igaunijā izveidotas 130 zivju pārejas un nojaukti ap 120 aizsprosti. Lietuva nav tik tālu tikusi, taču tāpat ir mums priekšā ar pērnvasar pirmo nojaukto dambi – vecu dzirnavu drupām. Līdzekļi savākti sabiedrības atbalsta kampaņā. Dzirnavu paliekas aizvāktas ar ekskavatoru, un upe ātri atgriezusies dabiskajā tecējumā.

Reklāma
Reklāma

Kur ņemt naudu

Trīs gadus vajadzējis PDF Latvijā, lai kaut nedaudz iekustinātu upju atbrīvošanas kustību. “Iepriekš visi, pie kuriem vērsāmies un stāstījām par ieceri, nobijās ķerties tai klāt, līdzko minējām izmaksas. “Mangaļi” (domāts minerālūdens “Mangaļi” ražotājs – uzņēmums “Cido Grupa”. – I. P.) pirmie atsaucās šai idejai,” ar savu pieredzi, uzrunājot uzņēmējus, dalās M. Jentgena.

“Cido Grupas” mārketinga vadītāja Latvijā Ilze Auziņa-Grabeca: “Šogad sākām projektu ar investīcijām, lai kopā ar Pasaules Dabas fondu apzinātu un prezentētu sabiedrībai sarakstu ar vietām, kurās atrodas upju aizsprosti, lai nākamo piecu gadu laikā varētu ķerties pie nojaukšana, uzlabojot ūdens tecējumu.”
Foto: Magda Jentgena, no Toma Grēviņa un Pasaules dabas fonda krājuma, uzņēmuma “Cido Grupa” publicitātes attēls

Kā stāsta “Cido Grupas” mārketinga vadītāja Latvijā Ilze Auziņa-Grabeca, uzņēmums, sākot iniciatīvu “Par tīrām upēm”, izvirzījis divus galvenos uzdevumus – ar problēmu un tās risinājumiem iepazīstināt un izglītot sabiedrību, kā arī praktiski iesaistīties konkrētu problēmu novēršanā.

“Šogad sākām projektu ar investīcijām, lai kopā ar Pasaules dabas fondu apzinātu un prezentētu sabiedrībai sarakstu ar vietām, kurās atrodas upju aizsprosti, un nākamo piecu gadu laikā varētu ķerties pie nojaukšanas, uzlabojot ūdens tecējumu.”

Konkrētu ieguldījuma summu uzņēmuma pārstāve nenosauc. Lai pasākumam pievērstu lielāku uzmanību, par tā vēstniekiem iesaistīti sabiedrībā populāri ļaudis – televīzijas raidījumu vadītāja Lelde Ceriņa, grupas “Carnival Youth” mūziķi, kā arī radio un televīzijas raidījumu vadītājs Toms Grēviņš, kurš norāda, ka upju veselībai līdz šim ir pārāk maz pievērsta uzmanība, kas esot vienkārši labojams vismaz jaunu cilvēku vidū, jo šis temats viņus neatstās vienaldzīgus.

Aizsprostu likvidēšana var izmaksāt dažādi – lietuvieši par dzirnavu drupu nojaukšanu iztērējuši ap 15 tūkstošiem eiro, igauņi – tūkstoš reižu vairāk par jau pieminēto Pērnavas upes atbrīvošanu.

Mūsu dabas draugi vēl tikai meklē aizsprostu, kuru varētu atļauties likvidēt.

Būs gan jāatrod līdzekļi, gan jāvienojas ar būves īpašnieku par tās nojaukšanu. “Virzieni, kur skatīties pēc finansējuma, ir dažādi – turpinām meklēt korporatīvo atbalstu, kā arī ceram uz Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, jo Bioloģiskās daudzveidības stratēģija nosaka, ka līdz 2030. gadam upēm jāatjauno brīvi plūstošs tecējums 25 tūkstošu km garumā,” skaidro M. Jentgena.

ES noteiktie mērķi ir saistoši visām dalībvalstīm, tāpēc ar ierakstu vides politikas pamatnostādnēs līdz 2027. gadam par upju atjaunošanu vien nepietiks, mūsu VARAM būs jāiesaistās to atbrīvošanā reāli, paredzot konkrētus līdzekļus. Tas pats attiecas arī uz pašvaldībām, kas līdz šim izteikušas vien atbalstu, bet līdzekļu ieguldījumu nesola.

Angļi to sauc par sudraba lodi

Upēm dabā paredzēta sava loma – tām brīvi jāplūst, lai transportētu nogulsnes un visu citu, kas ūdenī atrodas, ieskaitot dzīvās sugas, skaidro PDF pārstāve.

Līdzko straume tiek traucēta, upes nevar pilnvērtīgi pildīt transportēšanas uzdevumu, kā arī pašattīrīties no organiskajām vielām, kas nonāk ūdenī arī kā lauksaimnieciskās darbības piesārņojums, tādējādi pasliktinot tā kvalitāti. Aizsprostu dēļ zivīm samazinās vai izzūd nārsta vietas, jo šķēršļi traucē migrācijai.

Ne tikai Latvijā, arī citur pasaulē cilvēki savām vajadzībām jau gadsimtiem upes ekspluatē, pārveido un aizsprosto, taču visvairāk saldūdens ekosistēmas ir cietušas pēdējos 50 gados.

Populācijas samazinājušās par 87%! Eiropā 70–90% upju krastu ir apbūvēti vai citādi pārveidoti, likvidētas palieņu pļavas, kur plūdu laikā aizplūst ūdenim.

Sekas intensīvajai būvniecībai nupat bija redzamas Vācijā, kur betonā iesprostotās upes izgāja no krastiem, applūdinot ielas un mājokļus, jo citur tām nebija kur palikt.

Eksperti atzīst, ka vairāk jādomā par zaļajām infrastruktūrām – palieņu pļavām, buferzonām, kur aizplūst ūdenim, kas nākotnē celsies arvien augstāk arī klimata pārmaiņu dēļ.

Nāksies vien samocītās upes atbrīvot, un iedarbīgākais veids, kā tām palīdzēt, ir nojaukt aizsprostus, ko paši esam sabūvējuši, uzsver M. Jentgena.

“Vērtējot ilgtermiņā, nojaukšana pasaulē atzīta par visātrāko, lētāko un efektīvāko metodi upju ekosistēmu atjaunošanai. Jebkas cits būs tikai kā plāksteris, ko uzliekam nogrieztai rokai. Zivju ceļi hidroelektrostacijās, sedimentu uzbēršana aiz aizsprostiem ir īstermiņa risinājumi, kas nav tik efektīvi kā šķēršļu likvidēšana. Angļi to sauc par sudraba lodi.”

* Pēc Pasaules dabas fonda sniegtās informācijas.

Uzziņas

Latvijas upes – pilnas ar aizsprostiem

• Latvijā ir apmēram 12 500 upju, strautu un lielo grāvju.

• Upju kopējais garums ir ap 37 500 km.

• Ūdens tecējumu kavē aptuveni 1200 mākslīgu aizsprostu.

• Šķēršļi upēs atrodami vidēji ik pēc 17 km.

• Hidromeliorācijas gaitā daudzas ūdensteces ir regulētas un iztaisnotas, posmu kopgarumam 2016. gadā sasniedzot 13 366 km.

Avots: Nacionālā enciklopēdija, Pasaules dabas fonds

Pamani upē aizsprostu – sūti ziņu un foto

Iniciatīvas “Par tīrām upēm” rīkotāji aicina informāciju par jebkādu mākslīgu aizsprostu uz Latvijas upēm sūtīt tīmekļa vietnei “partiramupem.lv”.

Ziņā jānorāda vietas koordinātas kartē (vietnē ir pamācība, kā tās nolasīt), atrašanās vieta un šķēršļa veids – aizsprosts vai tā paliekas, ūdenskritums, traucējoša caurteka, lielgabarīta atkritumi, bebra aizsprosts, jebkurš cits cilvēka radīts šķērslis u.c. Būtiski, lai tiktu pievienota arī fotogrāfija, kas ļaus novērtēt aizsprosta apjomu un nojaukšanas iespējas.

Par vietni rūpējas uzņēmums “Cido Grupa