Somijas ārlietu ministre: Tas nav tikai Putina karš, mums ir jāgatavojas ļaunākajam 123
Kad Krievija 2022. gadā uzsāka iebrukumu Ukrainā, Somijā pie varas bija centriski kreisa valdība. Mazliet vairāk nekā pēc gada Somija oficiāli pievienojās militārajam blokam. Uz to mudināja Krievijas agresija un prezidenta Vladimira Putina neoimperialistiskais revanšisms. Vienas nakts laikā NATO robeža ar Krieviju dubultojās, vēsta “The Washington Post“.
Jūnijā Somija inaugurēja jaunu – centriski labēju – valdību.
Sarunā ar “The Washington Post” ārlietu žurnālistu Išhanu Tarūru (Ishaan Tharoor) Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena, atbildot uz jautājumu, kāda ir sajūta būt pilntiesīgai NATO dalībvalstij, atbild, ka sajūtas ir labas. “Personīgi es iestājos par Somijas dalību NATO jau kopš sevi atceros,” viņa apgalvo.
Tagad vairākums somu atbalsta to, ka esam NATO, un, ja tas tā nebūtu, Somija nekad nebūtu pievienojusies. Ir šie krievu naratīvi, ka NATO ir drauds vai NATO paplašināšanās ir drauds, taču ir svarīgi apzināties, ka NATO pati par sevi nepaplašinās. Brīvie cilvēki demokrātiskās sabiedrībās balso vai izvēlas pievienoties, un tā tas bija arī Somijas un Zviedrijas gadījumā. Mēs tik un tā bijām diezgan tuvu NATO, tāpēc savā ziņā tas bija tikai dabisks solis, E.Valtonena skaidro.
“Mēs tagad jūtamies drošāk, un tas bija iemesls, kāpēc vēlējāmies pievienoties. Taču jāsaka, ka mēs lepojamies ar to, ka šogad viegli sasniedzām 2% [no iekšzemes kopprodukta] aizsardzības izdevumiem. Un esam ļoti spēcīgi – tas var būtiski noderēt aliansei,” viņa uzsver.
Zviedrija joprojām gaida Turcijas apstiprinājumu par pievienošanos NATO, un beidzamajā laikā sāk šķist, ka izredzes nav tik pozitīvas. Somijas ārlietu ministre uzsver, ka scenāriji var būt dažādi. Turcija ir suverēna valsts, un viņi var brīvi izlemt. Taču viņa pauž pārliecību, ka viņi lems par labu Zviedrijai NATO.
Ukrainas pretuzbrukuma temps
Demokrātijās politiskais klimats vienmēr var mainīties, viņa uzsver, vienlaikus paužot pārliecību, ka mūsu pamatvērtības un nākotne, uz kuru mēs visi kā indivīdi šeit, brīvajos Rietumos, virzāmies, lai palīdzētu Ukrainai, patiešām atmaksājas. Palīdzība Ukrainai nav labdarība. Tā ir iestāšanā par Rietumu vērtībām un, protams, tā ir suverenitāte, teritoriālā integritāte, un tās ir mūsu kopīgās vērtības. Ja mēs beigtu palīdzēt Ukrainai, varbūt vairs nebūtu Ukrainas, bet noteikti būtu ļoti pilnvarota Krievija. Viņasprāt, neviens no tā negūtu labumu, īpaši ne kaimiņvalstis.
E.Valtonena uzsver: “Ukraiņiem ir jāizlemj, cik daudz viņi var darīt un darīs. Tā ir viņu valsts, viņu suverenitāte, ko viņi aizstāv. Protams, viņi vienlaikus aizstāv arī mūs — visu uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību.”
Visi ir pārsteigti, cik vienoti Rietumi bija sākumā un joprojām ir. Viņa cer, ka mēs šo vienotību saglabāsim, jo ir ļoti svarīgi saprast, ka ukraiņi varonīgi cīnās par mums visiem un tāpēc mums viņiem ir jāpalīdz.
Eiropā kādu laiku bija modē “piemirst” aizsardzības nozari, nepalielinot aizsardzības izdevumus. Mums tagad ir jādara pretējais ne tikai attiecībā uz Ukrainu, bet arī attiecībā uz mūsu pašu nākotni, Somijas ārlietu ministre apgalvo. Mums ir jāiegulda lieli līdzekļi aizsardzības nozarē. Ir ļoti satraucoši, ka Krievija ražo vairāk nekā pirms kara, runājot par ieročiem un munīciju. Viņaspārt, mums tikai jāsaprot viens:
“Lai saglabātu drošību nākotnē, lai varētu dzīvot eiropeiski, mums labāk jārūpējas pašiem par sevi, kad runa ir par aizsardzību un drošību. Katram ir jādara savs darbs. Tas ir somu vēstījums. Un mēs cenšamies rādīt piemēru.”
Tas nav tikai Putina karš
Viņasprāt, daudzi nav sapratuši, ka tas nav tikai Putina karš. Šķiet, ka Krievija ir gatavojusies tam ļoti ilgi. Protams, Putins šajā laikā ir bijis pie varas, taču vairāk nekā divus gadu desmitus viņš ap sevi ir veidojis infrastruktūru.
Tātad, ja Putins aizies, ir maz ticams, ka Krievija kaut kādā veidā kļūs par mierīgu un normālu demokrātiju.
Mēs Rietumos vēlētos tikai to, lai parastajam krievam būtu teikšana, lai Krievija atvērtos pilsoniskai sabiedrībai un kļūtu par normālu demokrātiju. Taču, cerot uz to, mums ir jāgatavojas ļaunākajam, un sliktākais ir tas, ka Krievija paliek tāda, kāda tā ir, un, iespējams, būs vēl sliktāka nākotnē.
Somija, tāpat kā tās Baltijas kaimiņvalstis, nesen ieviesa aizliegumu Krievijas transportlīdzekļiem iebraukt valstī. Jā, sankcijas kaitē normāliem cilvēkiem, viņa uzsver, bet, viņasprāt, mums nav izvēles. Krievija un krievu tauta apzinās, ka šāda negodīga un nelikumīga kara uzsākšanai ir sava cena. Un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs to viņiem parādītu.
