Starptautisko organizāciju nozīme mazām valstīm 0
Rakstīšana par valdības “balto grāmatu” jeb vadlīnijām vasaras vidū varētu šķist diezgan garlaicīga. Tomēr tam, ko es pieminēšu, mūsu valstīm ir daudz lielāka nozīme, nekā lielākā daļa cilvēku varētu iedomāties.
Norvēģija un Latvija kā mazas, atvērtas valstis paļaujas uz sadarbību ar citiem. Mēs paļaujamies arī uz funkcionējošu sistēmu starptautiskai sadarbībai. Mēs vairāk nekā lielvaras esam atkarīgas no normām un standartiem, kā valstīm jāuzvedas mūsu “globālajā ciematā” – tirdzniecībā, militārajās un drošības lietās, vidē, komunikācijā un daudzās citās jomās. Daudzpusējās diplomātijas un starptautisko organizāciju nozīme nesen tika aprakstīta no Norvēģijas valdības “baltajā grāmatā” Norvēģijas parlamentam.
Šajā dokumentā tiek apspriesta Norvēģijas loma un intereses, kā arī problēmas un iespējas. Loma, interese, izaicinājumi un iespējas daudzpusējā sadarbībā būtu visai līdzīgas visām astoņām ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, lai gan mums ir dažādas formālas attiecības ar NATO un ES.
Pēdējos gadus mēs tikām pieredzējuši lielāku nestabilitāti un lielāku nemieru starptautiskajā vidē. Jo īpaši spiedienam tika pakļauta uz noteikumiem balstīta starptautiskā sadarbība. Kā maza vai vidēja atvērta ekonomika mēs esam atkarīgi no eksporta. Uz noteikumiem balstīta starptautiskā sadarbība ir tieši tas pamats, uz kura Norvēģija ir uzbūvējusi savu labklājību un drošību.
Starptautiskās sadarbības pamatā ir tas, ka mēs uzņemamies saistības ārpus savām tiešajām interesēm. Mēs iestājamies par lielāku starptautisko sadarbību. Minētajā “baltajā grāmatā” noteikti seši galvenie uzdevumi un sešas prioritātes problēmu risināšanai.
Pirmais izaicinājums ir varas līdzsvara pārbīdes pasaulē. Starptautiskās sadarbības nosacījumi mainās, kad ASV un Eiropas vara kļūst salīdzinoši vājāka un smaguma ekonomiskais centrs virzās uz austrumiem. Mainoties globālajam varas līdzsvaram, mainās arī mūsu manevrēšanas iespējas. Piemēram, ASV un Ķīnas stratēģiskā sāncensība varētu būt ilgstoša, un tā varētu būtiski ietekmēt daudzpusējo sistēmu. Tirdzniecības konflikti rada ekonomisku nenoteiktību, kas rada grūtības nelielam Norvēģijas uzņēmumam pieņemt lēmumus par ieguldījumiem vai darbinieku pieņemšanu darbā.
Otrkārt, dažas no pasaules spēcīgākajām valstīm izvēlas risināt problēmas divpusēji, nevis daudzpusēji. Dažkārt viņi pat izvēlas vienpusējus lēmumus vai darījumu “tit for tat” (sodīšanas vai atriebības. – Red. piez.) pieeju. Tas apgrūtina tādu valstu kā Norvēģija iespējas aizstāvēt savas intereses.
Treškārt, normas, tiesības un vērtības, kas ir būtiskas norvēģiem un latviešiem, ir zem spiediena. ANO un citās organizācijās mēs vairāk laika pavadām, aizstāvot status quo, nekā sperot drosmīgus jaunus soļus.
Ceturtkārt, daudzpusējai sistēmai jāspēj atrisināt jaunas problēmas.
Piektais izaicinājums ir populisma un nacionālisma uzplūdi. Šiem “-ismiem” nav robežu. Mums jāstājas tiem pretī kopā. Aizvien pieaugošā nevienlīdzība valstīs ir izraisījusi neapmierinātību ar ekonomikas globalizāciju un neuzticēšanos iestādēm, kas to ir veicinājušas. Tas var kaitēt tādu organizāciju uzticamībai kā ANO, PTO un ES.
Sestkārt, pārstāvības trūkums, neefektivitāte un neapmierinoši rezultāti arī mazina uzticēšanos starptautiskajai sadarbībai. Kā mums jārisina šīs problēmas? Daudzpusējām organizācijām ir jādarbojas efektīvāk un jāpielāgojas mainīgajai pasaulei. Pretējā gadījumā to nozīme samazināsies.
Organizācijām kopīgu interešu jautājumos būtu arī vairāk jāsadarbojas ar valstīm, kas atšķiras no mums. Norvēģijai un Ziemeļeiropas kaimiņvalstīm ir jāintensificē mūsu partnerattiecības ar Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Apvienībām ar reprezentatīvām un daudzveidīgām valstīm no visiem reģioniem būs labākas izredzes gūt panākumus.
Realitāte ir tāda, ka visas galvenās problēmas katrai valstij nav iespējams atrisināt vienai pašai. Pašreizējā sistēma nav izveidota tādu problēmu risināšanai kā klimata pārmaiņas, jauni starptautiski draudi drošībai vai ar mākslīgo intelektu saistīti jautājumi. Tāpēc mums ir jāreformē mūsu esošās organizācijas no iekšienes un jāattīsta jauni sadarbības veidi.
Starptautiskā sadarbība ir labākais veids, kā veicināt norvēģu (un latviešu) intereses. Tagad nav īstais laiks atteikties no daudzpusējās sistēmas, no kuras ir atkarīga mūsu drošība, ekonomika un labklājība. Tāpat kā NATO ir vitāli svarīga mūsu drošībai, arī jūras tiesības un kopējais tirgus, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas nolīgums ir neaizstājami mūsu ekonomikai.
Tagad ir īstais laiks, lai to aizstāvētu un censtos stiprināt. Norvēģija to nevar izdarīt viena. Mēs esam atkarīgi no tādiem solīdiem partneriem kā Latvija. Partneriem ar iesaisti, radošumu, pragmatismu un gudrību. Šajos sarežģītajos laikos ir ļoti svarīgi, lai mēs strādātu pēc iespējas efektīvāk. Būtiska nozīme ir labākai koordinācijai un sadarbībai, pietiekamiem resursiem un zināšanām.
