Foto – Uldis Muzikants

Četrkājainās konkurentes 2

Dienas lielākoties paiet, griežot, kaltējot un maļot zīles, cigoriņus, burkānus un garš­augus. Rudenī daudz laika aizņem zīļošana. – Nopietnākās konkurentes ir mežacūkas, – smejoties stāsta Ņina. – Leknās zīles nesmādē arī sīļi, dažādi kukaiņi un grauzēji.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 21
Lasīt citas ziņas

Kafijai paredzētajām zīlēm jābūt skaistām un veselām. Ražu jāsteidz novākt, pirms to nav sabojājis mitrums. Lietainā laikā tas notiek ātri.

Savākto saimniece aptuveni pāris nedēļu šķūņaugšā žāvē, ik pa brīdim apgrozot, lai zūd liekais mitrums. Pēc tam cepeškrāsnī izkaltē, saber kastītēs un uzglabā sausā vietā. Gatavojot kafiju, zīles izloba, sagriež, kodolus krāsnī izžāvē, līdz tie kļūst kraukšķīgi, un pēc tam elektriskajās dzirnaviņās samaļ. Lobīšana visātrāk sokas, zīles saberot auduma maisiņā un čaulas apvalku sadauzot ar gaļas āmuru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visas sastāvdaļas samaļ un sajauc kopā tikai neilgi pirms fasēšanas. Saimniecei vienmēr pa rokai ir t.s. kaltētās rezerves – burkāni, cigoriņi, mieži un zīles. – Sākumā, kamēr sapratu, cik ilgi katrs produkts jākaltē, gāja visādi, – atzīst saimniece. – Šai pieredzei katrai namamātei jāiziet cauri pašai.

Kad vajag, cigoriņus no pagraba nes uz virtuvi, kārtīgi noberž, sagriež un uz plīts kaltē, kamēr tie kļūst kraukšķīgi. Pēc tam ber slēgtā traukā, bet pirms pievienošanas ozolzīlēm samaļ un apgrauzdē. Saimniece cigoriņus joprojām griež bez tehniskām palīgierīcēm. Kad Ņina tikko pievērsusies kafijas ražošanai, zīles, kaltētos burkānus un cigoriņus malusi ar senām rokas dzirnaviņām, bet, kopš iegādātas elektriskās dzirnaviņas, senmāmiņa paturēta vien kā skaists dizaina elements.

Pircēji visvairāk iecienījuši Dižozola kafiju, kuras sastāvā ir ozolzīles, mieži, cigoriņi un burkāni, taču savu klientu loku iemantojusi arī ozolzīļu un cigoriņu kafija Senatne. – Vienu gadu pamēģināju audzēt cukurbietes un liku klāt arī tās, bet dažiem nepatika specifiskā garša. Tagad cukurbietes izmantoju tikai sukādēm, – pieredzē dalās saimniece. Lai kārums būtu aromātiskāks, viņa sagrieztās cukurbietes pirms žāvēšanas apslaka ar citronu sulu.

Garšīgo ozolzīļu kafiju un tās gaumīgo, videi draudzīgo iesaiņojumu novērtē gan vietējie, gan tūristi. 2013. gadā Ņina Laurenoviča saņēma Strenču novada domes apbalvojumu nominācijā “Gada cilvēks uzņēmējdarbībā”. Dižozola kafiju kā simbolisku sveicienu no Jērcēniem dāvina ievērojamākajiem pagasta visiem, ved radiem un draugiem uz ārzemēm, tā bieži grezno degustāciju galdu Jērcēnmuižā.

Ikdienā abu veidu kafiju var nopirkt veikalā “Daba runā” Valmierā un reizi mēnesī – mājražotāju un amatnieku tirdziņā “Andele” Smiltenē. Jērcēnos augušo zīļu kafiju iecienījuši tiešās pirkšanas pulciņi Valmierā un Smiltenē.

Reklāma
Reklāma

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.