Foto: REUTERS/SCANPIX
Foto: REUTERS/SCANPIX
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs paudis cerību, ka Zviedrija varētu būt gatava pievienoties NATO līdz martam 20

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien, 26.janvārī, paudis cerību, ka Zviedrija varētu būt gatava pievienoties militārajai organizācijai līdz martam.

Reklāma
Reklāma
Skolas direktora viedoklis par skolotāju apdāvināšanu mācību gada noslēgumā: “Sabiedrība ir morāli slima ar šīm dāvanām un pateicībām”
Receptes
22 dažādas auksto zupu receptes karstām vasaras dienām – ar bietēm un bez, saldas un sāļas, vieglas un sātīgas
Kokteilis
VIDEO. Iemīļotais aktieris Andris Keišs benzīntankā piedzīvojis smieklīgu “tikšanos” pats ar savu balsi 8
Lasīt citas ziņas

Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. 2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija.

Šonedēļ Turcija pabeidz ratificēt protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
CITI ŠOBRĪD LASA

“Zviedrijas iestāšanās NATO padarīs visu aliansi stiprāku,” žurnālistiem sacīja Stoltenbergs, sniedzot sīkāku informāciju par šonedēļ notikušajām sarunām ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.

“No Budapeštas esmu saņēmis vēstījumu, ka parlaments atkal sanāks februāra beigās, tāpēc mums ir jāgaida. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, un es paļaujos uz Ungāriju,” paziņoja Stoltenbergs.

Ungārija sākotnēji skaidri nepaskaidroja, kāpēc tieši kavējas atbalstīt Zviedrijas iestāšanos NATO, un Orbāns apgalvoja, ka Budapešta nebūs pēdējā, kas atbalstīs Zviedrijas pievienošanos aliansei. Taču Budapeštas attieksme pret Stokholmu pakāpeniski saasinājās, Eiropas Komisijai atsakot Ungārijai piekļuvi ES fondiem saistībā ar atkāpšanos no demokrātijas normām.

Budapešta apsūdzēja zviedru politiķus “klajos melos” par demokrātijas stāvokli Ungārijā.

Orbāns otrdien paziņoja, ka uzaicinājis Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu uz Budapeštu, lai apspriestu “turpmāko sadarbību drošības un aizsardzības jomā kā sabiedrotie un partneri”.

Ja vien netiks sasaukta ārkārtas parlamenta sēde, lai apspriestu Zviedrijas lūgumu uzņemt to NATO, Ungārijas parlaments sanāks uz sēdi 26.februārī.

Lai valsti uzņemtu NATO, tai nepieciešams vienbalsīgs visu alianses dalībvalstu lēmums.

ASV apstiprina iznīcinātāju F-16 pārdošanu Turcijai

ASV valdība piektdien apstiprinājusi iznīcinātaju F-16 pārdošanu Turcijai pēc tam, kad Turcija šo ceturtdien pabeidza ratificēt protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Reklāma
Reklāma

ASV Kongress tika informēts par plānoto ieroču pārdošanas darījumu. Kongresam nav jāapstiprina šis darījums, bet tam ir vara darījumu bloķēt, ja rastos šaubas par to.

Šī bloķēšana tiek uzskatīta par mazticamu pēc Turcijas galīgā apstiprinājuma Zviedrijas uzņemšanai NATO.

Turcijai noslēdzot ratifikācijas procesu, Ungārija ir palikusi vienīgā NATO dalībvalsts, kas vēl bloķē Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Turcija ilgāk nekā gadu aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans arī saistīja atbalstu Zviedrijas dalībai NATO ar ASV Kongresa apstiprinājumu Turcijas lūgumam iegādāties 40 jaunus iznīcinātājus F-16. Viņš arī mudināja Kanādu un citas NATO sabiedrotās atcelt ieroču embargo Turcijai.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija piektdien, 26.janvārī, informēja Kongresu, ka šis ieroču pārdošanas darījums apmēram 23 miljardu ASV dolāru vērtībā ietver 40 jaunus iznīcinātājus F-16 un modernizācijas paketes 79 iznīcinātājiem F-16, kas jau pieder Turcijai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.