Strādāt, kopt un sargāt savu valsti var paēduši ļaudis Latvijas laukos un pilsētās. Eiropas Komisijas priekšlikums to apdraud 0
Armands Krauze, zemkopības ministrs
Eiropas Komisijas (EK) 17.septembrī publiskotie priekšlikumi Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) 2028.-2034. gadam paredz dramatisku finansējuma samazinājumu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai pēc 2027. gada. Ne mirkli neapšaubot vitālo nepieciešamību maksimāli palielināt finansējumu ES drošībai un aizsardzībai, vēlos uzsvērt, ka tas nedrīkst notikt cita, uz ne mazāk vitāli svarīga mērķa – iedzīvotāju nodrošinājuma ar pārtiku – rēķina. Jau šo pirmdien, 22.septembrī, runāšu par to Briselē, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē.
Arī karavīriem ir jāēd. Un kas gan šajos globāli nestabilajos apstākļos pabaros Es valstu armijas, ja ne pašu dalībvalstu lauksaimnieki, zivsaimnieki un pārtikas ražotāji? Tieši tāpēc EK priekšlikums man ir pilnībā nepieņems, jo apdraud ne vien lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru attīstību, bet pat to izturētspēju. EK plānotais finansējuma samazinājums Latvijas un arī pārējo ES dalībvalstu lauksaimniecībai 2028.-2034. gadu periodā ir 23%, bet zivsaimniecībā – 62%. Ieklausieties – EK priekšlikums samazina atbalstu lauksaimniecībai par ceturtdaļu, bet zivsaimniecībai pat par divām trešdaļām. Tā ir katastrofa.
EK joprojām neizprot to, cik liela nozīme ir tām ES dalībvalstīm, kas robežojas ar mūsu ienaidniekiem – ES austrumu pierobežas lauku reģioniem nav paredzēts ne centa. Tomēr Latvijai un Baltijai kopumā jābūt simtprocentīgam nodrošinājumam ar pārtiku, jo militāra konflikta gadījumā apdraudējums pirmām kārtām skars Suvalku koridoru, taču tieši pa šo auto satiksmes artēriju notiek pārtikas piegādes no Eiropas.
Vēl dīvaināk, ka, neraugoties uz dramatisko atbalsta finansējuma samazinājumu, EK ierosme neietver tiešo maksājumu izlīdzināšanu, kas ir viena no mūsu prasībām, lai beidzot Latvija un citas t.s. “jaunās” ES dalībvalstis būtu līdzvērtīgos konkurences apstākļos ar “veco” dalībvalstu lauksaimniekiem.
Briselē, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, es skaidri paudīšu Latvijas negatīvo nostāju par nepieņemamajiem EK priekšlikumiem KLP un KZP 2028.-2034. gadam un ceru, ka citu dalībvalstu ministri man pievienosies. KLP un KZP finansējums, ja to nepalielina, ir jāsaglabā vismaz esošajā apmērā, ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos apstākļus ES, pārtikas nodrošinājuma stratēģisko nozīmi un ietekmi uz pārtikas cenām, kā arī uz to pieejamību ikdienā patērētājiem.
Tikpat nejēdzīga, kā viss iepriekš minētais, ir EK vēlme atbalstu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai samest kopējā katlā ar atbalstu citām nozarēm, kas rezultēsies haosā un nesaimnieciskā finansējuma izlietojumā. Un tas laikā, kad jātaupa katrs cents, kad jādomā, lai katrs ieguldītais eiro dotu maksimālu atdevi! Tā vietā EK grib visu KLP un KZP salikt kaut kādā vienotā nesaprotamā Nacionālās un reģionālās partnerības (NRP) plānā un fondā kopā ar citām politikām, pametot lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares bez saprotama, aizsargāta ES finansējuma svarīgākajiem atbalsta pasākumiem, kas vērsti uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku un lauku reģionu dzīvotspēju. Līdztekus klāt piemestajām lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, šajā plānā un fondā ietilptu arī reģionālās kohēzijas, migrācijas, robežu pārvaldības, iekšējās drošības un sociālā politika.
Esmu pārliecināts un stingri iestāšos par to, ka KLP un KZP arī turpmāk ir jābūt atsevišķām nodalītām stratēģiskas nozīmes politikām, kas atbalsta lauksaimniecību, mežsaimniecību, lauku attīstību un zivsaimniecību – par šādu kopīgu pozīciju ceru vienoties ar citu ES valstu lauksaimniecības ministriem.
Priekšā ir ilgas un smagas cīņas laiks, kad man, citu nozaru ministriem, premjerei, Saeimas deputātiem, mūsu vēstniekiem ES dalībvalstīs, Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā un nozaru organizācijām, ir jācīnās visos līmeņos par Latvijas lauksaimniecības un zivsaimniecības nākotni.
Jau šajā rudenī atkārtoti tikšos ar Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem, lai izklāstītu faktorus, pie kādiem iespējama Latvijas un ES lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība, par šo nozaru stratēģisko nozīmi iedzīvotāju nodrošinājumā ar pārtiku un EK pašreizējā priekšlikuma neatbilstību šim mērķim. Jo strādāt, kopt un sargāt savu valsti var paēduši ļaudis apdzīvotās un ekonomiski aktīvās Latvijas lauku viensētās, saimniecībās un uzņēmumos, ciematos un pilsētās.
