Lielākais Latvijas drošības apdraudējums ir dzimstības sabrukums 0
Armands Krauze, ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs
Mēs varam cik gari un plaši vien gribam dažādos forumos diskutēt par tautsaimniecības attīstību, digitāliem izaicinājumiem vai ieguldījumiem kosmosa nozarē, tomēr ja dzimstība turpinās samazināties tādos pat tempos, kā līdz šim, mūsu valsts un tautas nākotne ir apdraudēta.
Ja Latvijā gribam redzēt lauku mājas ar gaismu logos un pilsētas ar bērnu smiekliem, tad atbalsts ģimenēm vairs nevar būt kā pielikums budžetam, kurā nauda demogrāfijai tiek atvēlēta pēc pārpalikuma principa. Atbalsts ģimenēm ar bērniem ir pats budžeta kodols, tā ir latviešu tautas izdzīvošanas lieta!
Esam piedzīvojuši zemāko dzimstības rādītāju pēdējo 100 gadu laikā un pagaidām nekas neliecina, ka tas varētu uzlaboties. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2024. gadā reģistrēti vien 12 571 jaundzimušie, kas ir par 13,2 % mazāk nekā 2023. gadā. 2024.gadā dzimušo skaits noslīdējis līdz zem 1 000 bērniem mēnesī. Šogad situācija turpina pasliktināties, jo gada pirmajos mēnešos reģistrēti par 774 bērniem jeb 14,2 % mazāk, nekā pirmajos piecos mēnešos pērn. Ikviens, kuram rūp mūsu tautas nākotne, tās tālāka pastāvēšana savā zemē un valstī, saprot, ka pienācis pēdējais laiks darīt visu, lai daudzbērnu ģimenes atkal tiktu celtas godā. Tikai tā mēs atgriezīsim laukos dzīvību, neļausim kļūt tukšākām pilsētām un celsim labklājību. Latvijas nākotne izšķiras nevis konferenču zālēs, kurās politiķi debatē par demogrāfiju, bet gan pie ģimeņu galdiem, kur jaunie vecāki skaita savu laiku, spēkus un centus.
Mēs spriežam par drošību caur aizsardzības tehnisko prizmu: cik tanku, cik radaru, cik mācību… Tas ir svarīgi. Bet ko mēs ar šiem tankiem aizsargāsim, ja pašu latviešu paliek arvien mazāk? Robežas sargā karavīri, bet valsts mugurkaulu ceļ un notur ģimenes. Bērnu ratiņi un bērnudārzu rindas nav mazāk stratēģiski svarīgas par lidlaukiem. Ja aizsardzība ir vairogs, tad demogrāfija ir pats vairoga turētājs. Nav jēgas pulēt metālu, ja nav vairs roku, kas to tur.
Ģimeņu atbalstam jābūt nevis skaļam, un uz kādu brīdi, bet gan klusam un uzticamam katru dienu. Kas šī mērķa sasniegšanai darāms?
Pirmkārt, prognozējami un taisnīgi nodokļi ģimenēm – jo vairāk bērnu, jo mazāks darbaspēka nodokļu slogs. Tas nav labdarības žests, tas ir ieguldījums valsts kapitālā.
Otrkārt, pieejams mājoklis jaunajiem – īpaši reģionos, kur tukšas mājas gaida jaunu ģimeņu balsis un soļus.
Treškārt, bērnudārza pieejamība no mazuļa pirmajiem dzīves gadiem un elastīgs atbalsts aprūpei – ģimene pati vislabāk zina, vai tai vajag vietu dārziņā, auklīti vai iespēju strādāt pusi no darba dienas.
Ceturtkārt, tā ir cieņa pret vecākiem – pabalsti, kas sedz reālās dzīves izmaksas, un darba tirgus, kas nesoda un nediskriminē māmiņas un tētus tikai tādēļ vien, ka viņi ir atļāvušies laist pasaulē bērnus.
Piektkārt, reemigrācijas politika ar skaidru saturu, nevis skaļiem lozungiem – maksimāli vienkāršota atgriešanās kārtība, skola vai bērnudārzs bērniem, mājokļa risinājumi un darba vietas, kur prasmēm ir cena.
Jo īpaši svarīgi ir lauki. Būtībā tā ir atslēga valsts labklājībai, attīstībai un nākotnei. Jo tieši laukos tiek veidota tā valsts drošība, kuru var sarūpēt pašu audzēta un ražota pārtika, tur mīt zemes mīlestība un paaudžu pēctecība. Skola pagastā, ārsts novadā, ceļš līdz darbam, internets fermā – tas viss ir demogrāfijas politika. Ja lauku ģimenei jāizvēlas starp bērna laišanu pasaulē un aizbraukšanu no Latvijas, mēs kā valsts jau esam zaudējuši. Reģionu attīstība un ģimenes atbalsts nav divas programmas, tā ir viena elpa.
Runājot par naudu: jā, katrs eiro tiek skatīts divreiz. Tieši tāpēc tas jāiegulda tur, kur tas atnes nākotni. Ieguldījumi bērnā nav izdevumi, bet procentu maksājums pašiem sev – stabilākai ekonomikai, stiprākam iekšējam pieprasījumam, dzīvākām kopienām, noturīgākai valsts aizsardzībai. Ieguldījums bērnā ir ieguldījums Latvijas nākotnē un drošībā, tas ir svarīgāks kā ieguldījums patronās un šautenēs valsts īstermiņa drošībai. Jo valsts, kurā cilvēki grib dzīvot un radīt bērnus, ir valsts, kuru gribas arī sargāt.
Mums vajag skaidru mērķi: Latviju kā ģimenēm draudzīgāko valsti Baltijā. Taču lai to sasniegtu, vajag rīkus: vairāku gadu budžeta ietvaru ģimeņu politikai, pašvaldību – valsts kopfondu mājokļiem reģionos, vienotu bērnu aprūpes grozu, kas seko bērnam, ne institūcijai, un darba devēju motivāciju – no nodokļu atlaidēm līdz valsts pasūtījumam tiem uzņēmējiem, kas pielāgo darba laiku vecākiem.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem ir Zaļo un zemnieku savienības nozīmīgākā prioritāte strādājot pie nākamā un turpmāko gadu budžetiem. Tādēļ mēs piespiedīsim arī pārējās valdības partijas beidzot saskatīt, cik ģimenes ar bērniem ir svarīgas, rūpēties par tām un atvēlēt tādu finansējumu, lai šodienas lēmumi kļūst par rītdienas dzimšanas apliecībām. Ja spējam atrast līdzekļus bruņojumam, tad varam atrast līdzekļus arī bērnu ratiņiem, skolotāju algām un jaunām skolām. Neslēgt tās ciet, tā iztukšojot arī laukus, bet būvēt skolas un bērnudārzus tuvāk cilvēku dzīvesvietām. Valsts drošības stratēģija sākas ar šūpuli. Aizsargāsim to ar tādu pašu apņēmību, kā sargājam robežas. Jo Latvija pastāvēs tik ilgi, cik ilgi tajā piedzims latvieši, kas grib te dzīvot, strādāt un audzināt savus bērnus. Tas ir mūsu lielākais pienākums un lielākā iespēja.
