Latvijā
Novados

“Nav runa par Valkas glābšanu!” Strenči pretojas iejūgšanai Valkas kamanās1


Strenču pilsētas centrā pirmdien notika brīdinājuma akcija pret administratīvi teritoriālo reformu, uz kuru ieradās arī Strenču novada, Trikātas pagasta un Ēveles pagasta uzņēmēji ar traktoriem.
Strenču pilsētas centrā pirmdien notika brīdinājuma akcija pret administratīvi teritoriālo reformu, uz kuru ieradās arī Strenču novada, Trikātas pagasta un Ēveles pagasta uzņēmēji ar traktoriem.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Joprojām nav skaidrs, vai Valkas novads paliks pašreizējās robežās, vai tam piespiedu kārtā pievienos Strenču novadu, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kura vakar uzklausīja pašvaldības, neatkāpjas no idejas par piespiedu pievienošanu un aicina talkā ministrijas palīdzēt atrast Valkas novadam pieņemamu attīstības ceļu nākotnē.

Iepriekšējā sēdē reformas komisija uzdeva Finanšu ministrijai (FM) kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sniegt viedokli, kā palīdzēt Valkas novadam attīstīties, ja tas tiktu saglabāts pašreizējās administratīvajās robežās.

Vai ir iespējams izstrādāt kādu speciālu normatīvo regulējumu, izveidot speciālās vai nodokļu zonas, kas dotu pienesumu šim Ziemeļvidzemes reģionam? Taču ministrijām, ņemot vērā līgumu par Eiropas Savienības (ES) darbību un citus ES dokumentus, nav izdevies atrast nevienu potenciālu iespēju, lai Valkas novadam sniegtu palīdzīgu roku.

Valkas novads neatrodas uz salas, tajā nav tik sarežģīts reljefs un tik slikts klimats, kas kavētu novada attīstību tajā izpratnē, kā to saprot ES institūcijas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs gan norādījis, ka Valkas novadam turpmākajos gados būs pieejams ES fondu atbalsts. Arī pārrobežas sadarbības projektos būtisks ieguldījums būšot Latvijas un Igaunijas dvīņu pilsētu Valkas un Valgas centra attīstībā.

Brīdinājuma akcija pret administratīvi teritoriālo reformu Strenčos

Cer uz deputātu skaidro saprātu

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis būtu gandarīts, ja Saeimas komisija vakar būtu pieņēmusi lēmumu, kā plānots, pievienot viņa novadam Rūjienas un Naukšēnu novadu.

Taču šī bija viena no tām retajām reizēm, kad Saeimas komisija ņēma vērā iedzīvotāju gribu un šos novadus pievienoja Valmieras novadam. Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kas stingri bija pastāvējis uz Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valmierai, arī cītīgi sekoja līdzi komisijas deputātu darbam, lai jūtīgajā Valkas novada jautājumā nerastos kādas pēkšņas izmaiņas.

Jau iepriekš vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) bija izteicis šaubas, ka diezin vai Valkas novadam varēšot piešķirt kādu īpašu statusu.

Viņš prognozējis, ja tas nenotiks, tad Valkas novadā būšot Strenču novads, kā arī Trikātas pagasts un Ēveles pagasts. Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons sacīja, ka šis ir absolūti neloģisks lēmums un ka viņš kopā ar pagastu vadītājiem cer uz veselo saprātu Saeimā, kad notiks balsojums par Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.

Strenču pašvaldības vadītājs pastāstīja, ka novada iedzīvotāji brauc strādāt uz Valmieru, ka tur mācās novada bērni, ka vienīgais, kas saistot Strenču un Valkas novadus, esot būvvalde un bibliotēku pārraudzība, kas ir noteikta ar likumu.

“Strenču novads savstarpējos norēķinos par bērnu izglītību iztērē 150 tūkstošus eiro gadā. Valkas skolās mācās tikai pieci bērni. Ar mūsu pievienošanu Valkai finansiālā situācija pasliktināsies par 150 tūkstošiem, jo mēs šos bērnus nekad nepiespiedīsim doties mācīties uz Valku. Šī pilsēta nav ne pie kā vainīga. Vienkārši cilvēku dzīve ir iekārtota tā, ka visa sadzīve virzās Valmieras virzienā,” sacīja Pētersons un piebilda, ka divas trīs dienas centīšoties aptvert situāciju, kas radusies, lai pēc tam lemtu, kā rīkoties.

“Pirms komisijas sēdes gan bija dažas indikācijas, kuras nevēlos jums detalizētāk atklāt, bet kas liecināja, ka komisija lems par labu Strenču novada iedzīvotājiem, no kuriem 93% jau iepriekš bija nobalsojuši par apvienošanos ar Valmieras novadu,” skaidroja pašvaldības vadītājs.

 

Lielākai pašvaldībai vairāk iespēju

Valkas novada domes priekšsēdētājs Krauklis uzsvēra, ka tā neesot taisnība, ka Valka esot neizdevusies pašvaldība un ka tur esot lielākas problēmas nekā citur.

“Patlaban ļoti labi tiekam galā ar savām funkcijām. Sociālajā jomā un bērnu dzimstības veicināšanā mums ir labāki ap­stākļi, ko mēs radām saviem iedzīvotājiem, nekā daudzās citās pašvaldībās. Lai gan 1240 Latvijas piederīgie ir deklarēti Valgā, Valkas pilsētā deklarēto iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par trim simtiem. Cilvēki izvēlas Valku par savu dzīvesvietu, jo pilsētā var atrast darba vietas un mājokļus. Šodien mēs labi tiekam galā ar saviem pienākumiem, labi attīstāmies, un es aicinu komisiju atbraukt apskatīties, kā tas notiek,” sacīja Krauklis.

Viņš ir pārliecināts, ka lielāka pašvaldība dotu vēl vairāk iespēju.

“Nav runa par Valkas glābšanu! Valkā viss ir kārtībā! Runa ir par to, vai ilgākā laika periodā Valkas novads varēs uz līdzīgiem noteikumiem konkurēt ar apkārt esošajiem novadiem. Ilgākā termiņā mazākiem novadiem būs grūtāk konkurēt ar lielākiem. Par to ir stāsts,” norādīja Valkas novada domes priekšsēdētājs un atzina, ka, pievienojot Strenčus, novads būšot sliktākā sociāli ekonomiskajā situācijā nekā līdz šim.

Rūjiena un Naukšēni bijis labāks risinājums, bet, ja politisku iemeslu dēļ to nevarot izdarīt, tad Krauklis aicināja pieskaitīt Valkai tos Latvijas valsts piederīgos, kas ir deklarējušies Igaunijas Valgā, tur strādā, bet reāli dzīvo Valkā, kur iepērkoties un norēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem, samaksā arī PVN. Tad no pašvaldību izlīdzināšanas fonda varētu papildus saņemt ap pusmiljons eiro, lai šo netaisnību likvidētu. To, ka šāda iespēja būtu izvērtējama, atzina arī ministra Pūces padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.

Savukārt Saeimas komisijas pārstāvis Viktors Valainis (ZZS) secināja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas visas pašvaldības, kas ir ārpus Rīgas, būs dotējamas arī turpmākos septiņus, desmit gadus.

Noslēdzot diskusiju, komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) uzdeva VARAM kopā ar citām ministrijām izstrādāt kompleksu risinājumu, kā nākotnē attīstīt novadu.

 

Saeimas deputāti neuzklausa un negrib piekāpties

Sēlija – novadu neveidos

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti nespēja vienoties par Sēlijas novada izveidi. VARAM pārstāvis Madars Lasmanis sēdē uzturēja ministrijas priekšlikumus par potenciālajā Sēlijas novadā iekļaujamo pašvaldību iekļaušanu citos novados. Pēc viņa paustā, ministrija nesaredz perspektīvu, ka Viesīte varētu veidoties par attīstības centru.

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (NA), pārstāvot visas potenciālā Sēlijas novada pašvaldības, pauda, ka novadu vadītājiem nav ne pilnvaru, ne vēlēšanās mainīt savu viedokli.

Viņi par savu attīstības centru izvēlējušies Viesīti, lai gan iepriekš komisija ieteica izvēlēties starp Jēkabpili un Aizkraukli.

Libeks apgalvoja, ka līdz šim atrašanās Aizkraukles vai Jēkabpils tuvumā nav devusi pienesumu attīstībai, bet Viesīti vietvaru pārstāvji intuitīvi redz kā centru, kas šādu pienesumu dos. Komisijas balsojumā Sēlijas novada izveide, apvienojot Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus, netika atbalstīta.

 

Saulkrasti – veido jaunu novadu

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti izlēma par jauna Saulkrastu novada izveidošanu, kurā apvienotu Saulkrastu un Sējas novadus un Skultes pagastu.

 

Varakļāni – pievienos Madonas novadam

Ņemot vērā VARAM un iedzīvotāju nostāju, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti lēma par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Vienoti novadam”) parlamentāriešus informēja, ka lielākā daļa no iedzīvotājiem, kas piedalījušies aptaujā par novada nākotni, atbalstīja novada pievienošanu Madonas, nevis Rēzeknes novadam.

Komisijas sēdē piedalījās arī vietējie iedzīvotāji, kas aizstāvēja abus viedokļus.

Turklāt tie, kas aizstāvēja pievienošanos Rēzeknes novadam, pārmeta pašvaldībai aģitēšanu par pretējo, nostāšanos pret iedzīvotāju vairākuma viedokli. Justs iejaukšanos aptaujas norisē un rezultātu apkopošanā noliedza, paužot, ka šādi izteikumi pazemo novadu.

Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) pauda uzskatu, ka Varakļānu novada iedzīvotājiem bijusi ekskluzīva iespēja paust savu viedokli, un novads respektēs to. Savukārt parlamentārietis un bijušais Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks (NA) aicināja komisijas deputātus “labot kļūdu” un Varakļānu novadu pievienot Latgalei – Rēzeknes novadam.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Metas ar nazi pie kakla: Šampēterī iedzīvotājus veikalā pārbiedē neadekvāts vīrietis
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Šonakt pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu
6 stundas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Tukumā uguns no atkritumiem pārmetusies uz blakus esošo angāru, deg arī kūla
42 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
VID saņemti jau 498 iesniegumi dīkstāves pabalsta izmaksai
30 minūtes
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Krievija uz laiku slēgs sauszemes robežas
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
9 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien gaidāms sniegs un brāzmains vējš
4 stundas