Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Studijām krievu valodā Latvijā nav jābūt 47

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 1
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Kokteilis
Vampīrs, donors vai mags – kāds ir tavs enerģētiskais tips?
Lasīt citas ziņas

Latvija ir Eiropas kultūras telpas sastāvdaļa, tāpēc privātajām augstskolām ir tiesības piedāvāt studiju programmas Eiropas Savienības (ES) valstu valodās. Taču krievu valodā gan tās nedrīkst mācīt studentus. Tā vakar pasludināja Satversmes tiesa.

Saeima pēdējos gados vairākkārt grozījusi Augstskolu likuma normas, kas nosaka, kādā valodā jānorit studijām, un par katru no šiem grozījumiem iepriekšējās – 13. – Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti iesniedza sūdzību Satversmes tiesai. “Saskaņas” vairs Saeimā nav, taču attiecīgās frakcijas sagādātais darbs Satversmes tiesai joprojām jādara.

CITI ŠOBRĪD LASA
Jau 2020. gadā Satversmes tiesa lēma, ka Saeima nav pārkāpusi Satversmi, kad, lai pasargātu latviešu valodu, ierobežoja citu valodu izmantošanu studiju procesā.

Vienlaikus gan tiesā secināja, ka Saeima varējusi izraudzīties saudzējošāku veidu, kā veicināt latviešu valodas izmantošanu arī privātajās augstskolās, un uzdeva Saeimai izstrādāt jaunu valodas lietojuma regulējumu. Saeima to paveica, nosakot, ka augstākā izglītība Latvijā ir valsts valodā un tikai īpašos gadījumos pieļaujamas studijas citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tātad ne krievu valodā. Katrā studiju programmā piektdaļa var tikt īstenota tomēr kādā no ES valodām.

Tikai ES valodās var studēt programmās, kas izveidotas starpvalstu līgumu ietvaros, kopīgās studiju programmās ar kādu citu augstskolu, ja tas nepieciešams studiju mērķu sasniegšanai, un programmās, kas atzītas par labām vai izcilām. Studiju programmas, kas neatbilst šiem nosacījumiem, var tikt īstenotas līdz 2025. gadam.

2020. gada jūnijā netika pausta Satversmes tiesas attieksme pret to, vai likuma normas par studiju valodu aizskar privāto augstskolu īpašnieku tiesības uz privātīpašumu un komercdarbības veikšanu. Par šo strīda daļu spriedums tātad pasludināts tikai vakar.

“Saskaņas” deputāti pieteikumā tiesai bija pauduši uzskatu, ka ir aizskarta privāto augstskolu dibinātāju tiesiskā paļāvība uz to, ka tie varēs gūt labumu no sava īpašuma izmantošanas. Augstskolas veikušas lielus ieguldījumus, lai izveidotu programmas svešvalodās (lasi – krievu valodā), kas veido apmēram trešdaļu no privāto augstskolu sniegtajiem pakalpojumiem.

Aizliedzot mācīt studentus krieviski, studentu skaits kritīšoties un privāto augstskolu bizness vairs nebūšot rentabls. Turklāt notiekot konkurences kropļošana: esot nepamatoti izņēmumi Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomikas augstskolai, kuras atbilstoši speciālajiem likumiem ir tiesīgas īstenot studiju programmas svešvalodās (te gan ir runa par angļu valodu).

Reklāma
Reklāma

Saeima tiesai gan atbildēja, ka Satversme nevienam neparedz tiesības gūt peļņu.

Turklāt studentiem, kas bija jau uzsākuši studijas, piemēram, krieviski, likuma grozījumi ļāva šajā valodā studijas arī pabeigt.

Kopumā Saeima skaidroja, ka studiju valodu ierobežojumi noteikti, lai turpinātu pāreju uz mācībām valsts valodā (latviski), kas uzsākta skolās. Izmaiņas valodu regulējumā neapdraud nevienas privātās augstskolas pastāvēšanu, jo nevienā nav tikai tādas studiju programmas, ko jaunā regulējuma dēļ vairs nedrīkstētu īstenot.

Savukārt tās, kurās valodu lietojums vairs neatbilst likumam, var pārveidot. Arī Sa­tversmes tiesa secinājusi, ka valodu regulējuma dēļ neviena privātā augstskola nav pārtraukusi savu darbību.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), sniedzot tiesai paskaidrojumus, cita starpā norādīja, ka “valsts valoda un ekonomiskās intereses nav liekamas uz vieniem svariem”.

Lai izlemtu, vai privāto augstskolu īpašnieku mantiskās tiesības tiešām aizskartas, Satversmes tiesa lūdza viedokli ES Tiesai, kas pērn septembrī atzina, ka ES dalībvalstis drīkst noteikt, ka studijas īstenojamas tikai valsts valodā, ja tam ir leģitīms mērķis – nacionālās identitātes aizsardzība. Tomēr izglītības programmu pielāgošana likuma prasībām var radīt ievērojamas izmaksas. Līdz ar to var uzskatīt, ka ir ierobežotas privāto augstskolu tiesības veikt komercdarbību.

Satversmes tiesa secinājusi, ka Saeimai, ievērojot nepieciešamību aizsargāt valsts valodu, jāsekmē ES oficiālo valodu apguve, lai Latvijas valsts un sabiedrība spētu pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas izglītības un zinātnes telpā. Tāpēc aizliegt privātām augstskolām mācīt studentus ES valodās nebija samērīgi un atbilstoši Satversmei un ES tiesībām.

Kā norādīja tiesnesis Artūrs Kučs, ja kāda no augstskolām uzskata, ka šī lieguma dēļ tā cietusi kādus zaudējumus, tā var mēģināt tiesas ceļā no valsts tos piedzīt.

Vienlaikus Satversmes tiesa vērsa uzmanību, ka angļu valodas popularitāte un lietojums strauji pieaug. Tāpēc Saeimai jārada tāds tiesiskais regulējums, kas saglabātu valsts valodas lomu augstākajā izglītībā, vienlaikus veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā.

Savukārt attiecībā uz krievu valodu tiesa norādīja, ka tās izskaušana no augstskolām ir samērīga: studiju programmās, kas tika īstenotas krievu valodā, lielākā daļa studējošo bija Latvijas valstspiederīgie, kuriem studijas valsts valodā nāktu tikai par labu. “Tāpat valodu lietojums kļuva par aktuālu jautājumu arī okupācijas varas veicinātās migrācijas dēļ.

Saziņas jautājums tika atrisināts, īstenojot piespiedu rusifikāciju, veicinot to, ka ikdienas saziņā tiek lietota krievu valoda, kā arī uzspiežot tās lietošanu valsts iestādēs. Izglītības jomā piespiedu rusifikācija tika realizēta, īpašu uzmanību veltot krievu valodas apguvei un lietošanai izglītības procesā.

Tādējādi pēc valodas lietojuma sabiedrībā, tostarp izglītības sistēmā, ilgstoši tika privileģēta krievu valoda un tās izplatība visā sabiedrībā strauji palielinājās,” savā spriedumā atgādina Satversmes tiesa. Arī vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas novērojama nepieciešamība novērst padomju okupācijas sekas, jo daļa valsts iedzīvotāju joprojām nepārzina latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē, atzina tiesa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.