Suņu un žurku bari ielās, ūdens pēc grafika. Kādi vēl “labumi” Doņeckā pēc 11 okupācijas gadiem? 0
Krievijas okupācija Donbasā, kas sākās 2014. gadā, ir radikāli mainījusi reģiona iedzīvotāju dzīvi. Pēc 11 gadiem tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas” Rosomaha (DTR) un “Luhanskas Tautas Republikas” (LTR) kontrolētajās teritorijās valda haoss, nabadzība un bezcerība. Obozrevatel žurnālisti sarunājās ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri anonīmi dalījās savā pieredzē, atklājot skarbo realitāti okupētajās teritorijās.
Ikdienas dzīve: Žurkas, suņi un pamesti mājokļi
Kāda Doņeckas iedzīvotāja, kura vēlējās palikt anonīma, stāsta: “Mūsu pilsētā žurkas staigā pa ielām kā kaķi – tās ne no kā nebaidās. Pamesti suņi pulcējas baros, un neviens par tiem nerūpējas. Daudzdzīvokļu mājas ir tukšas – logi izsisti, sienas sapuvušas. Cilvēki dzīvo pagrabos vai pamestās mājās, jo īres cenas ir augstas, bet algas – niecīgas.”
Viņa turpina: “Pilsētā nav normālu ceļu, trotuāru vai apgaismojuma. Veikali ir pustukši, un produkti ir dārgi. Cilvēki pārdod savus pēdējos īpašumus, lai nopirktu maizi. Bērni iet uz skolām, kurās nav apkures, un mācību grāmatas ir vecas, no padomju laikiem.” Sieviete uzsver, ka daudzi jaunieši pamet reģionu, meklējot labāku dzīvi Krievijā vai arī mēģina tikt uz Ukrainas kontrolētajām teritorijām, bet daudzi paliek, jo nav kur doties.
