“Tā ir politiskā izšķiršanās.” Kols skaidro “NA” ieteikumu Saeimai denonsēt tiesiskās palīdzības līgumu ar agresorvalsti – Krieviju 54
Nacionālā apvienība (NA) rosina Saeimu denonsēt līgumu starp Latviju un Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās. TV24 raidījumā “Kārtības rullis” NA rosinājumu skaidro 14.Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
“Šis konkrētais līgums ir noslēgts 1993. gadā, to noslēdza Augstākā padome. Protams, mēs visi varam teikt, kādi bija tie apstākļi, vai tiešām uz godīgiem, vienādi abpusējiem nosacījumiem šāds līgums ir noslēgts… Bet viņš ir spēkā, šos visus gadus ir darbojies,” stāsta deputāts.
Kols norāda, ka tiesiskā palīdzība līdz šim izrietējusi trijās jomās: ģimenes lietās, civillietās un krimināllietās: “Pārsvarā tā ir dokumentu pieprasījumu apmaiņa, bet ir arī tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes, pieņemsim, iesaldēt īpašumus, arestēt aktīvus, izdot aizdomās turētos kriminālvajāšanai un tā tālāk.”
Deputāts Kols uzsver, ka visus šos gadus sadarbība ir bijusi, bet tad pienāca 2022. gada 24. februāris, kad Krievija parādīja sevi kā agresorvalsti, tam sekoja virkne Saeimas pieņemto lēmumu un paziņojumu gan par Krieviju kā agresorvalsti, gan Krieviju kā terorisma sponsorētāju, gan arī Krieviju kā genocīda īstenotāju.
“Mēs iepriekšējā sasaukumā izvērtējām pilnīgi visus divpusējos līgumus ar Krieviju, kā ietvaros panācām arī Pārdaugavas staba demontāžu. Un attiecībā uz tiesiskās palīdzības līgumu mēs likām komatu, nevis punktu. Tajā brīdī vajadzēja vēl plašāk skatīties, kā situācija varbūt attīstīsies, jo vienīgais, kas saka, ka šis līgums ir vajadzīgs, ir Ģenerālprokuratūra. Protams, es nemaz neparedzu, ka Ģenerālprokuratūra paustu savādāku pozīciju. Bet, redziet, tajā pašā laikā gan Latvija, gan Krievija tieši par šiem tiesiskās palīdzības jautājumiem ir starptautiskās konvencijas ratificētājvalstis, tad kādēļ mums vajag uzturēt divpusēju līgumu, kura pirmais pants nosaka – attīstīt, padziļināt sadarbību tiesiskās palīdzības jomā – ar agresorvalsti?” tā TV24 raidījumā komentēja Kols.
“Nav tā, ka Nacionālās apvienības lēmums ir no zila gaisa. Saeimas Ārlietu komisijā mēs esam skatījuši šo jautājumu, viedokļi ir dalījušies, bet galvenā atziņa, kas ir bijusi no atbildīgajām nozaru ministrijām – tā ir politiskā izšķiršanās, vai mēs to darām, vai nedarām. Ja šo līgumu denoncējam, mēs nepārkāpjam starptautiskās saistības, jo Krievija to vien gaida, kad Rietumi paši sāks sev šaut kājā un vienu otru līgumu vienpersoniski atcels un tamlīdzīgi. Nē, mēs ejam līgumā noteiktajā kārtībā – Saeima ratificē par denoncēšanu, tiklīdz tas tiek izdarīts, tad 6 mēnešu laikā kopš Latvija iesniedz notu Krievijai šis līgums savu darbību izbeidz. Un tā tiesiskā palīdzība šā vai tā notiek konvencijas ietvaros,” tā raidījumā norāda Kols.
