Sieviete sniegputeņa laikā Rīgas Centrāltirgus teritorijā. Foto – LETA

Tas iedzīvotājiem ietaupīšot 700 000 eiro. Vai četru kapitālsabiedrību apvienošana notiek rīdzinieku interesēs? 14

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 pārsteidzošas lietas, ko par jums atklāj apģērba krāsa
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 3
Lasīt citas ziņas

Rīgas dome nolēmusi sākt četru kapitālsabiedrību – “Rīgas nami”, “Rīgas pilsētbūvnieks”, “Rīgas Centrāltirgus” un “Rīgas serviss” apvienošanu. Kā noprotams, apvienotā uzņēmuma pārvaldīšanai tiks izveidota padome, kurā darbosies trīs locekļi, bet trīs amatpersonas strādās uzņēmuma valdē. Lēmums par reorganizāciju pieņemts, lai varētu efektīvāk pārvaldīt nekustamos īpašumus. Faktiski galvenā doma – virzīties uz īpašumu pārvaldības centralizāciju.

Ko tas nozīmē? Šobrīd katrai kapitālsabiedrībai ir savi uzdevumi un to sasniegšanas stratēģija, kas dublējas un tiek realizēti bez savstarpējas koordinācijas. Piemēram, trim uzņēmumiem ir savas apkopēju un sētnieku štata vietas, bet ceturtais šim nolūkam izmanto ārpakalpojumus. Diviem uzņēmumiem ir ievērojami neizmantoto īpašumu apjomi, taču katrs plāno un attīsta šos īpašumus neatkarīgi, nevērtējot kopīgas izmantošanas iespējas.

Saskata ieguvumus

CITI ŠOBRĪD LASA

Viens no ieguvumiem uzņēmumu apvienošanā varētu būt augstākā līmeņa vadītāju piesaistīšana. Pašlaik vadības atalgojums neļaujot piesaistīt tādus speciālistus, kas spētu nodrošināt stratēģisku redzējumu visu pilsētas īpašumu attīstībai. Reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību.

Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums. Apvienošanas pirmajā posmā plānots ietaupīt cilvēkresursus līdz piecām štata vietām, bet otrajā un trešajā posmā – līdz 28 štata vietām. Savukārt izmaksu ietaupījumi pirmajā posmā paredzēti 108 000 eiro, bet otrajā un trešajā posmā – 604 800 eiro.

Pievienos “Rīgas namiem”

Jau iepriekš Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldībā nepastāv vienota nekustamo īpašumu pārvaldības kārtība. Savukārt Konkurences padome vērsusi uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot nekustamo īpašumu pārvaldības modeli un veicināt ārpakalpojumu piesaisti. Domnieki cer, ka apvienošana jau tuvākajā laikā dos ieguldījumu pilsētai un rīdziniekiem – palielinot pilsētas ienākumus, samazinot apsaimniekošanas izdevumus un nosakot skaidrus spēles noteikumus biznesam un investīcijām.

Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange sarunā ar “Latvijas Avīzi” skaidroja, ka šobrīd kapitālsabiedrībās vairākas funkcijas pārklājas, tāpēc nepieciešams izvērtēt to pamatotību. Reorganizācijas rezultātā trīs kapitālsabiedrības tiks pievienotas “Rīgas namiem”, un šāds būs uzņēmuma turpmākais nosaukums. Juridiski apvienošanos plānots pabeigt līdz nākamā gada oktobrim vai novembrim, bet praktiski šis process var būt ilgāks.

Apvienošanās priekšlikumu izstrādājis “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal” sadarbībā ar SIA “PricewaterhouseCoopers” finanšu konsultantiem, un tas pašvaldībai izmaksāja 9500 eiro.

Reklāma
Reklāma

Dēvē par loģisku

Kā vērtēt šo apvienošanu no korporatīvās pārvaldības skatu punkta?

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs uzskata, ka notiekošais ir loģiska izvēle. “Šobrīd visām četrām kapitālsabiedrībām Rīgas dome noteikusi līdzīgus vispārējos stratēģiskos mērķus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Manuprāt, ja Rīgas domei pieder vairāki uzņēmumi, kuri īsteno līdzīgus uzdevumus, apvienošanas process ir loģiska izvēle. Turklāt, ja ar šādu rīcību būs iespējams ietaupīt līdzekļus, uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un korporatīvo pārvaldību, tas ir atbalstāms solis,” “Latvijas Avīzei” pauda A. Grafs.

Kādi varētu būt ieguvumi vai zaudējumi? Grafa ieskatā tipiski ieguvumi no uzņēmumu apvienošanās procesa ir uzņēmuma izaugsmes un stabilitātes veicināšana, resursu sinerģija, piemēram, izmaksu samazināšana un ieņēmumu palielināšana, iespēja piesaistīt finansējumu attīstībai ar izdevīgākiem noteikumiem, kā arī iespēja veikt izdevīgākus iepirkumus, ņemot vērā uzņēmuma lielumu.

Šajā gadījumā plānots radīt sinerģijas starp vairākām pašvaldības kapitālsabiedrībām ar mērķi veidot vienotu nekustamo īpašumu attīstības stratēģiju, samazināt izmaksas un pilnveidot korporatīvo pārvaldību. Tieši neatkarīgas un profesionālas padomes darbība veicina gan uzņēmuma stratēģisko attīstību un risku pārvaldību, gan valdes darba uzraudzību un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principu ieviešanu. Papildus jāpiemin, ka uzņēmumu apvienošana un padomes izveide būtiski samazinātu izpilddirektora iesaisti operacionālu jautājumu risināšanā, jo uzņēmumos, kuros nav izveidotas padomes, šos uzdevumus veic kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Tāpat Grafa ieskatā, ir svarīgi, lai apvienotais uzņēmums pēc būtības pārskatītu pakalpojuma sniegšanas standartus, kā arī optimizētu IT un iepirkumu procesus. Šobrīd potenciālie finanšu ieguvumi ir aprēķināti, bet faktiskie rezultāti, tostarp par pakalpojuma kvalitātes pieaugumu, tikai pēc laika ļaus pārliecināties par šī brīža pieņēmumu pareizību.

Kā būt Centrāltirgum

A. Grafam jautāju, kā šajā reorganizācijā izskatās “Rīgas Centrāltirgus”? Vai šis lēmums nevedina uz to, ka tirgu varētu nodot kāda privātā apsaimniekotāja rokās? “Gan “Rīgas Centrāltirgus”, gan “Rīgas nami” apsaimnieko kultūrvēsturiskos objektus. Reorganizācija pati par sevi nav veicinošs aspekts, lai kādus īpašumus nodotu privātā apsaimniekotāja rokās,” rezumēja Grafs.

Par pareizu Rīgas domes soli sauc Āgenskalna tirgus apsaimniekotājs, SIA “Kalnciema iela” līdzīpašnieks Kārlis Dambergs. “Ja mērķis ir ietaupīt resursus un kļūt efektīvākiem, tas ir pareizs solis. Ja uzņēmuma vadībā būs profesionāļi, nevis politiķi, tad būs labi,” pauda Dambergs. Kā vienu no pirmajām lietām, kas steidzami būtu jārisina, ir Vidzemes tirgus apsaimniekošana, kur gadu desmitiem situācija aizvien pasliktinās, uzskata Dambergs. Latvieši ir tirgus nācija un svarīgi šo funkciju saglabāt, viņš piebilst.

Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange mierina, ka “Rīgas Centrāltirgus” darbībā būtisku izmaiņu nebūs un tirgus savas funkcijas saglabās. Skaidrs, ka tirgū jāveicina vietējo produktu pieejamība, taču arī tirgū var notikt kultūras pasākumi un te redzama sinerģija ar “Rīgas namiem”, piebilda izpilddirektors.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.