Ārstu pieeja atšķiras 1
Citā situācijā ir Anna, kuras meita Marija jau teju 15 gadus ik pa laikam ir agresīva. Gandrīz 80 gadus vecā sirmgalve regulāri cieš no meitas uzbrukumiem. Reiz meita pat izraisījusi dzīvoklī ugunsgrēku. Marija vairākkārt ārstējusies RPNC, taču pēc ārstēšanās mierīga ir neilgu laiku. Vai paciente mājās lieto zāles, Anna nezina, jo meita atsakās par šo jautājumu runāt.
Šie divi atšķirīgie gadījumi parāda: lai arī formālā sistēma psihiski slimu cilvēku ārstēšanai ir vienota, praksē ārstu pieeja ārstēšanai atšķiras. Raita gadījumā viņš abas reizes RPNC ārstējās mēnesi, turklāt stingrā personāla uzraudzībā un patvaļīgi no nodaļas izkļūt nevarēja. Savukārt Marija, kaut gan viņas slimības vēsturē ir krietni vairāk vardarbības epizožu, RPNC pavadīja vien dažas dienas. Viņa gan netika oficiāli izrakstīta no ārstniecības iestādes, taču sievietei bija iespēja patvaļīgi doties mājās, atpakaļ pie iebiedētās mammas.
Taču nozīme ir arī tuvinieku informētībai par psihiskajām saslimšanām un arī savām tiesībām. Dzintra ir izglītota sieviete, kura turklāt arī savā profesionālajā dzīvē bija saskārusies ar šizofrēnijas slimniekiem, tāpēc spēja salīdzinoši ātri pamanīt dēla problēmas. Savukārt Anna ir vientuļa pensionāre, kurai pašai veselība nav pārāk laba.
Psihiatrs, RPNC ambulatorā centra “Veldre” vadītājs Māris Taube stāsta, ka agresija pret citiem visbiežāk saistīta ar psihozēm, kas savukārt vairāk raksturīgas tieši šizofrēnijai. Pērn Latvijā bija gandrīz 20 000 reģistrētu šizofrēnijas slimnieku.
