Te tu vari dzirdēt savu sirdsdarbību un asins plūsmu: kur ir klusākās vietas uz Zemes? 0
Nulle decibelu ir noteikti kā cilvēka dzirdes slieksnis jeb klusākā skaņa, ko cilvēks var vispār sadzirdēt. Ir grūti atrast pilnīgi klusu vietu dabā, jo klusums ievērojami mainās tādu faktoru ietekmē kā vējš, savvaļas dzīvnieki, veģetācijas šalkas, cilvēki un virs galvas lidojošas lidmašīnas.
Kā raksta IFLScience, labs kandidāts šim pētījumam ir Galeakala krāteris Amerikas Savienotajās Valstīs – tas atrodas 3055 metrus virs Klusā okeāna Austrummaui vulkānā Havaju salās Maui, un tur apkārtējā trokšņa līmenis ir tik zems, ka tas tuvojas cilvēka dzirdes slieksnim, sasniedzot 10 decibelus.
Dziļais krāteris ir pasargāts no vēja, veģetācijas trūkums sausajā ainavā neļauj izplatīties augu šalkšanai, kā arī šeit apmesties dzīvniekiem. Tur patiešām var būt ļoti kluss. Vidējais dabiskā fona trokšņa līmenis dienās tur svārstās no 21 decibeliem attālos rajonos līdz 45 decibeliem gar piekrasti.
Lai gan trokšņa līmenis mainās, tur vienalga ir ļoti kluss: krātera apmeklētāji apgalvo, ka var dzirdēt pat savu sirdsdarbību.
Klusākā vieta uz Zemes, ko radījis cilvēks
Taču klusākajā vietā uz Zemes, kas īpaši projektēta, lai nodrošinātu zemu trokšņa līmeni, apkārtējā trokšņa līmenis ir mīnus 24,9 decibeli.
Bezečas testa kamera Orfīldas laboratorijās Mineapolē, Minesotas štatā, ir nosaukta par klusāko vietu uz Zemes. Savas pastāvēšanas laikā tā šo titulu ir ieguvusi trīs reizes.
Atskaņas ziņā neitrālā kamera tiek definēta kā telpa ar augstu skaņas absorbcijas līmeni — 99,99 % skaņas.
Interesanti, ka pēc tam, kad Orfīlda laboratorija 1997. gadā saņēma sākotnējo akreditāciju, tā iesniedza Ginesa pasaules rekordu pieteikumu par zemāko skaņas līmeni kamerā, kā rezultātā tika uzstādīti trīs Ginesa pasaules rekordi kā “klusākā vieta uz Zemes” (2004., 2012., 2021. gadā). Kopš tā laika laboratorija ir darbojusies kā testēšanas centrs un galamērķis apmeklētājiem, kurus interesē sensoriskā deprivācija.
Šī klusuma istaba ir izstrādāta tā, lai pēc iespējas vairāk absorbētu skaņu. Stikla šķiedras un putuplasta ķīļi tiek izmantoti, lai izkliedētu skaņas enerģiju un novērstu skaņu viļņus. Turklāt kamera ir veidota uz vibrācijas slāpētājiem, lai samazinātu skaņas iekļūšanu no ārpuses.
Ap šo kameru klīst daudzas nepamatotas leģendas. Piemēram, tiek apgalvots, ka neviens nekad nav “izdzīvojis”, atrodoties tajā ilgāk par 45 minūtēm. Lai gan šīs baumas nav patiesas, tās joprojām var būt satraucošas. Apmeklētāji ir ziņojuši par sliktu dūšu un dezorientāciju, dzirdot asinis plūstam pa vēnām un artērijām un pat dzirdot sevi mirkšķinām.
Kā izklausās “negatīva skaņa”?
Interesanti, ka skaņa nevar būt negatīva, bet decibeli, skaņas mērvienība, gan var. Nacionālais kurluma un citu komunikācijas traucējumu institūts skaidro: “Decibeli atšķiras no citām izplatītām mērīšanas skalām. Lai gan daudzi standarta mērinstrumenti, piemēram, lineāli, ir lineāri, decibelu skala ir logaritmiska. Šī skala labāk atspoguļo to, kā mūsu ausis uztver skaņas intensitātes izmaiņas.”
