Šī ziema pamatīgi iztukšoja mūsu maciņus! Elektrības cena bija par 83% augstāka nekā pērn 0
Dažādu faktoru dēļ šajā ziemā elektrības cena bija par apmēram 83% augstāka nekā iepriekšējā ziemā, intervijā aģentūrai LETA teica AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Viņš skaidroja, ka šajā ziemā elektrības cena ir pieaugusi, bet tas jāvērtē kontekstā ar iepriekšējo ziemu.
“Pagājušajā ziemā janvāris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, šogad ziema ir viena no aukstākajām novērojumu vēsturē. Protams, ka [cenas] delta veidojas tīri objektīvi tādēļ, ka tādu ziemu mēs neesam redzējuši pēdējos 15 gados un tika piedzīvots arī vēsturiski augstākais elektrības patēriņš jaudas ziņā,” skaidroja Čakste, piebilstot, ka pie šāda patēriņa tiek darbināts viss, kas ir pieejams.
“Latvenergo” vadītājs stāstīja, ka arī “Latvenergo” termoelektrocentrāles (TEC) ir darbojušās divus mēnešus gandrīz vai pilnā režīmā, un tas nozīmē, ka fosilie resursi, ieskaitot arī Igaunijas un Lietuvas fosilos resursus, noteica elektroenerģijas cenu reģionā.
Čakste teica, ka pagājušajā gadā bija silta ziema, lielāka pietece un attiecīgi bija pieejama vairāk hidroelektrostaciju (HES) ražotā enerģija. Šogad savukārt sakrita tādi apstākļi, ka aukstumā zemāka bija vēja enerģijas izstrāde un arī ūdens pietece HES bija krietni zem vidējā.
“Tādēļ izveidojās cenas kāpums par apmēram 83%, bet tas ir objektīvi vairāku faktoru dēļ,” skaidroja “Latvenergo” vadītājs.
Jau ziņots, ka “Latvenergo” koncerna apgrozījums pērn provizoriski bija 1,566 miljardi eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 27,5% – līdz 273,7 miljoniem eiro. Savukārt koncerna māteskompānijas apgrozījums 2025. gadā samazinājās par 10,1% un bija 949,8 miljoni eiro, kamēr kompānijas peļņa samazinājās par 28,5% un bija 190 miljoni eiro.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
Ziema Latvijā bijusi aukstākā pēdējos 15 gados
Aizvadītā ziema Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2010.-2011. gada ziemas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Lai gan 2025. gada decembris bija 3,2 grādus siltāks par normu, šā gada janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra bija attiecīgi 5,7 un 5,2 grādus zemāka nekā ierasts, un ziema kopumā izrādījās 2,6 grādus aukstāka par 1991.-2020. gada vidējo rādītāju.
Kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza -5 grādus – zemāko līmeni kopš 2010.-2011. gada ziemas, kad trīs mēnešu vidējā temperatūra bija -6,2 grādi.
Šīs ziemas kopējais nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 76,6 milimetri jeb 53% no normas.
Decembrī tika pārspēti 57 siltuma rekordi, vēl seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika laboti februāra pēdējā dienā, savukārt februāra sākumā un vidū bija 19 jauni aukstuma rekordi. Salīdzinājumam, 2024. un 2025. gadā kopā tika pārspēti tikai 16 aukstuma rekordi.
Lielākais sals bija -32,5 grādi 17. februāra rītā un -32,8 grādi 31. janvāra rītā Daugavpils novērojumu stacijā, turpretī visaugstāk termometra stabiņš pakāpās 10. decembrī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +9,9 grādiem, un 28. februārī Jēkabpilī – līdz +10,9 grādiem.
Decembris Latvijā bija piektais siltākais novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada. Janvāris kļuva par 15. aukstāko novērojumu vēsturē un par dzestrāko kopš 2010. gada, savukārt februāris bija 17. aukstākais novērojumu vēsturē un vēsākais kopš 2012. gada.
Ziemas pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -8,3 grādi. Vidējais nokrišņu daudzums februārī bija 16 milimetri jeb 40% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums pagājušajā mēnesī bija 38 milimetri Piedrujā, bet vismazāk sniga Stendē, kur reģistrēti seši milimetri nokrišņu.
Plānākā sniega sega bija Rīgas līča piekrastē, biezākā – Latgalē. Maksimālais sniega dziļums bija 62 centimetri 14. februārī Dagdā, un tā bija biezākā sniega kārta valstī kopš 2013. gada aprīļa.
