Juris Gulbis.
Juris Gulbis.
Foto: Zanda Seņkova/LETA

“Tet” vadītājam Gulbim uzrādītas apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā 1

Papildināts plkst.20.40.

Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Lasīt citas ziņas

Prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzības SIA “Tet” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tiesībsargi uzskata, ka “Kempmayer” saistību pārņēmējs kompānija “Hannu Digital” ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis “Lattelecom” (tagad – “Tet”) īpašnieku un padomes uzticību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmums “Tet”, Gulbis apsūdzībai nepiekrīt. “Kategoriski un pilnībā noraidu uzrādītās apsūdzības. Esam gatavi aizstāvēt un pamatot katru uzņēmuma pieņemto lēmumu. Mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi uzņēmuma attīstība tikai un vienīgi tiesiskā veidā,” paziņojis Gulbis.

Gulbis no amata nav atstādināts, bet uzņēmuma padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi.

Kā vēsta raidījums, pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts.

Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais “Kempmayer Media Limited”, kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā atzīmē raidījums, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Lieta iztiesāta jau divās tiesu instancēs un šī mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas spriedums.

To, ka “Kempmayer” bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis “Kempmayer” akcionāru sastāva organizētājs.

Raidījums uzsver, ka te esot meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. “Kempmayer” naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī.

“Kempmayer” raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai “Hannu Digital” bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar “Lattelecom”, kuru arī tolaik vadīja Gulbis.

“Lattelecom” uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju “Hannu Digital”. Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt.

Lai gan tehniskā infrastruktūra bijusi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā visā Latvijā bijusi gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasījis, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē, bet vienīgā, kas to varējusi izdarīt, bijusi “Hannu Digital”.

Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradusies līdz šai vasarai, bet augustā prokuratūra uzrādījusi pirmās apsūdzības.

Izmeklēšanā atklāts, ka “Lattelecom” bija plānojis “Hannu Digital” desmit gados samaksāt 15 miljonus eiro, bet šāda summa vairākkārt pārsniegusi “Hannu Digital” piederošo iekārtu vērtību.

Jau ar pirmo maksājumu raidītāju vērtība esot tikusi nosegta, taču līgumā slēpti iestrādātas vairākas citas pozīcijas, lai “Hannu Digital” saņemtu pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus no “Lattelecom”. Maksājumi esot maskēti zem dažādām pozīcijām, piemēram, nepilnus 2 miljonus eiro “Lattelecom” komercfirmai pārskaitījusi par “know-how”.

“Mēs to viņu “know-how” izvērtējām. (…) Tas nebija nekāds “know-how”. (…) Visi tie dokumenti, ko viņi iesniedza, nekādā mērā neatbilda šim te “know-how”. Būtībā tas ir par tukšu gaisu. Vienkārši līgumā tika aprakstīta šāda pozīcija, (mūsu ieskatā tā bija tāda blēdība), ka viņiem ir tādas zināšanas, par ko viņiem pienākas tādas summas. Bet patiesībā tika samaksāts, tāpēc, ka bija tāda noruna,” apsūdzības skatījumu raksturojis prokurors Monvīds Zelčs.

Tāpat vienošanās paredzējusi, ka ar 2010.gadu turpmākos astoņus gadus “Hannu Digital” saņems 22% no “Lattelecom” ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan “Hannu Digital” apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota.

Šāds līgums, pēc prokuratūras domām, tika slēgts, ļaunprātīgi izmantojot “Lattelecom” dalībnieku un padomes uzticēšanos, lai pretēji valstij piederošā uzņēmuma interesēm, “Hannu Digital” gūtu iespējami lielākus finanšu līdzekļus.

Prokuratūra izmeklēšanā konstatējusi, ka visus plānotos 15 miljonus eiro “Hannu Digital” tomēr neizdevās saņemt, jo 2014.gadā bija jauns konkurss un LVRTC tālāk pats nodrošināja apraidi Rīgas reģionā, taču dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs “Lattelecom”, pēc prokuratūras aplēsēm, esot sasniedzis 7 585 533 eiro.

Prokurors atzīmējis, ka Gulbis kā “Lattelecom” vadītājs piedalījās darījuma sarunās, bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie, un bija informēts par visa projekta norisi, attiecīgi “viņa loma bija būtiska”. Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā.

Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī “Lattelecom” tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un Kavacis. “Hannu Digital” 2010.gadā reorganizēja un, pēc raidījuma ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturoties. No minētajiem “Tet” joprojām turpina darbu Juridiskās daļas direktors Meisītis un valdes priekšsēdētājs Gulbis.

“Tet” padome ārkārtas sēdē lēmusi nesteigties, bet prokuratūras apsūdzību nodevusi pārbaudīt konkursā izraudzītai starptautiskai kriminālistikas firmai.

“Tet” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins informējis, ka padomei bijusi iespēja iepazīties ar apsūdzību. “Mēs neesam tiesneši un negribam šādu tiesneša lomu pildīt. Proti, lemt, vai tas, kas tur ir rakstīts, ir taisnība vai nav taisnība. Tā kā mēs zinām no līdzīgiem citiem gadījumiem, ka līdz tiesai un gala spriedumam ir pietiekoši ilgs laiks, bija skaidrs, ka tas lēmums jāpieņem ātrāk.

Un tad mums bija diskusija, vai izvēlēties kādu auditoru vai juridisko iestādi, bet prevalēja viedoklis, ka mums bija vajadzīgi tieši kriminālistikas eksperti. Pasaulē ir virkne pazīstamu lielu kriminālistikas firmu, no kurām vienu mēs izvēlējāmies. Šā gada 1.decembrī mēs ceram uz rezultātiem,” informējis Kokins.

Pēc Kokina vārdiem, ja ekspertu atzinums liecināšot par krimināliem nolūkiem, mērķiem un darbībām, “tad neapšaubāmi mūsu lēmums būs ļoti kategorisks un straujš”, bet līdz tam padome Gulbi no amata neatstādinās.

Neilgi pēc sižeta “Tet” izplatīja paziņojumu masu medijiem, kurā apstiprina, ka 2010.gadā uzsāktā kriminālprocesā šobrīd ir uzrādītas apsūdzības arī “Tet” valdes priekšsēdētājam un Juridiskās daļas direktoram.

Kā uzsvērts uzņēmuma paziņojumā, “Tet” “kapitāla daļu īpašnieki, padome un valde ārkārtīgi nopietni izturas pret izveidojušos situāciju un veic visas nepieciešamās darbības precīzai lietas apstākļu noskaidrošanai”, tomēr “līdz pilnīgai visu lietas apstākļu noskaidrošanai abas uzņēmuma amatpersonas turpina pildīt savus darba un amatu pienākumus, kā arī saglabā padomes uzticību”.

Kokins uzņēmuma izplatītajā paziņojumā uzsvēris, ka “Tet” padome un akcionāri ir informēti par radušos situāciju no apsūdzību uzrādīšanas brīža, un līdz šim neesot bijis iemesla apšaubīt “Tet” valdes un vadības komandas rīcības tiesiskumu un atbilstību uzņēmuma un tā īpašnieku interesēm.

“Vienlaikus padome ir uzdevusi nolīgt neatkarīgu izpēti, ko pašlaik veic specializēts starptautisks uzņēmums ar augstu reputāciju šajā jomā. Līdz tam uzņēmuma vadība un darbinieki saglabā padomes uzticību, lai šajā saspringtajā laikā nodrošinātu “Tet” grupas uzņēmumu sekmīgu darbību un tās nepārtrauktību,” informējis Kokins.

“Tet” uzsver, ka apsūdzība ir celta saistībā ar televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā ieviešanas konkursu pirms 12 gadiem. “Pēc 2008.gadā Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa rezultātiem, Ministru kabinets 2009.gada sākumā apstiprināja SIA “Lattelecom” par televīzijas programmu ciparu apraides ieviesēju Latvijā.

“Lattelecom” sekmīgi izpildīja valsts noteiktās saistības, jau 2009.gada pavasarī sākot pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Pierīgā. Rekordātrumā jau līdz 2010.gada vasarai uzņēmums, sekmīgi pabeidzot pāreju uz ciparu televīziju, bez valsts finansiāla atbalsta nodrošināja gan bez maksas pieejamo programmu apraidi, gan tam laikam modernu maksas televīzijas pakalpojumu visā valsts teritorijā, kā arī nodrošināja sabiedrības informēšanas aktivitātes, tādējādi uzņēmumam un to īpašniekiem, tostarp Latvijas Republikai, nodrošinot rentablu pakalpojumu, peļņu un audzējot uzņēmumu vērtību.

Projekts tika noslēgts 2013.gada beigās, uzņēmumam konkursa kārtībā nodrošinot ciparu apraidi arī turpmākajā periodā,” pārkāpumus šajā projektā noliedz “Tet”.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Pārsteidzoši, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem ir celtas šādas apsūdzības, ņemot vērā, ka līdz šim nevienai no uzņēmuma amatpersonām vai darbiniekiem nav noteikts aizdomās turamā vai apsūdzētā statuss un uzņēmums ir sniedzis izmeklēšanas iestādēm visu pieprasīto informāciju,” teikts “Tet” paziņojumā.

Prokuratūra ir lūgusi “Tet” izvērtēt, vai tā piekrīt šajā krimināllietā būt par cietušo. Valstij daļēji piederošajā uzņēmumā par to lemšot valde bez Gulbja.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
VIDEO. Baltkrievijas robežsargi mudina migrantus šķērsot Baltkrievijas-Polijas robežu 8
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga.” Ukrainas ārsti strādā Rīgas slimnīcā
Pirms 30 gadiem sākās Pirmā pasaules latgaliešu konference
23:03
Šaha saime paliek uz Krievijas nots
22:07
Latvijas basketbola izlases atvērtajos treniņos piedalās teju visi līderi, arī Kristaps Porziņģis
21:32
Suns ir priecīgs, ka atradis cilvēku. Saruna ar cilvēku meklētāju biedrības “Helper Latvia” dibinātājiem
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 132
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā
Pret Latvijas Saeimas resursiem norit apjomīgs Krievijas agresiju atbalstošu kiberaktīvistu uzbrukums
VIDEO. Pasaulslavenā grupa “Coldplay” koncertā Briselē vienojas kopīgā dziesmā ar ukraiņu rokgrupas solistu
Baltkrievijā līdz 13 000 karavīru ir parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu 34
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Sarkandaugavā aizdegušies divi mikroautobusi, atkritumi un piebūve
Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu
VIDEO. Maza, spoža pērlīte! Kuru apdzīvotu vietu Latvijā noteikti jāapskata vēl šajā vasarā?
VIDEO. Ukrainas karavīri, kas tur līniju starp Siverskas un Soledaras pilsētām Donbasā, saskaras ar nepārtrauktām apšaudēm
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 2
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Piektdien kļūs vēl mazliet tveicīgāks
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs