SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 58

Somija plāno palielināt artilērijas munīcijas ražošanu, lai nosūtītu to Ukrainai, atsaucoties uz Somijas aizsardzības ministra Anti Hekenena paziņojumu, vēsta laikraksts “Iltalehti”.

Reklāma
Reklāma
“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri
“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 158
13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11
Lasīt citas ziņas

“Esam pabeiguši sarunas par to, ka Somija palielinās smagās munīcijas ražošanu, lai to nosūtītu Ukrainai. Šis lēmums tiks pieņemts drīzumā,” sacīja aizsardzības ministrs.

Hekenens izteica cerību, ka jautājums tiks atrisināts līdz Ziemassvētkiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aplēsts, ka munīcijas ražošana tiks palielināta par vairākiem desmitiem miljoniem eiro.

Ukraiņi pie Čūsku salas notriekuši krievu bumbvedēju Su-24M

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki pie Čūsku salas notriekuši Krievijas taktisko bumbvedēju Su-24M, platformā “Telegram” pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku komandieris ģenerālleitnants Mikola Oleščuks.

“Esmu priecīgs jums paziņot, ka Krievijas bumbvedējs Su-24M, kas mēģināja palaist raķeti un veikt uzlidojumu Odesas apgabala dienvidiem, ir iznīcināts pie Čūsku salas,” pavēstīja Oleščuks.

Dienvidu gaisa pavēlniecības veiksmīgas operācijas rezultātā Krievijas bumbvedējs Su-24M “aizgājis krievu karakuģa pēdās”, piebilda komandieris.

Londona: Krievijas karaspēks kontrolē lielu daļu Marjinkas

Karš Ukrainā.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Krievijas karaspēks kontrolē lielu daļu Marjinkas, bet Ukrainas armijai ir izdevies saglabāt kontroli pār atsevišķām teritorijām pilsētas rietumu malā, platformā “X” paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Atsākot uzbrukumu Doneckas apgabalā, Krievijas karavīri pēdējās nedēļās lēnām virzījušies cauri Marjinkas drupām, un Krievija tagad, visticamāk, kontrolē lielāko daļu apbūvētās teritorijas.

Marjinka atrodas frontes līnijā kopš 2014.gada. Pirms kara pilsētā dzīvoja aptuveni 9000 cilvēku, bet tagad tā ir pilnībā sagrauta.

Reklāma
Reklāma

Krievijas karaspēks atsāka uzbrukumu Marjinkai rudens ofensīvas ietvaros, vēloties palielināt kontroli pār Doneckas apgabalu.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 333 840

Karš Ukrainā.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 333 840 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1030 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5587 tankus, 10 416 bruņutransportierus, 7985 lielgabalus, 913 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 605 zenītartilērijas iekārtas, 323 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6032 bezpilota lidaparātus, 1570 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 483 automobiļus un autocisternas, kā arī 1148 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Baltais nams: Apturot ASV palīdzību Ukrainai, Putinam būs ļauts gūt virsroku

Vladimirs Putins
Foto. Maksim BLINOV / SPUTNIK / AFP

Ja tiks izbeigta ASV militārā palīdzība Ukrainai, ar to Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam būs ļauts gūt virsroku Krievijas iebrukumā Ukrainā, pirmdien sacīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

“Kongresam ir jāizlemj – vai turpināt cīņu par brīvību Ukrainā 50 valstu koalīcijas ietvaros, ko prezidents [Džo] Baidens ir izveidojis, vai ignorēt mācības, ko mēs esam guvuši vēsturē, un ļaut Putinam gūt virsroku,” žurnālistiem Baltajā namā sacīja Salivans.

“Tas ir tieši tik vienkārši. Tā ir tieši tik skaidra izvēle, un mēs ceram, ka Kongress ar abu partiju atbalstu izdarīs pareizo izvēli,” norādīja Baltā nama padomnieks.

Londona: Ukrainā krituši ap 70 000 krievu

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma dzīvību karā Ukrainā zaudējuši aptuveni 70 000 Krievijas armijas regulāro vienību karavīru un algotņu, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas pirmdien publicētās aplēses.

Laikā no 2022.gada 24.februāra līdz šā gada novembra beigām karā pret Ukrainu krituši 50 000 Krievijas karavīru un 20 000 grupējuma “Vagner” algotņu”.

Vēl 180 000 līdz 240 000 karavīru un 40 000 algotņu ievainoti, teikts ziņojumā.

“Līdz ar to aplēstais kaujās zaudēto krievu karotāju skaits ir starp 290 000 un 350 000,” norādīja ministrija.

Abas puses rūpīgi slēpj datus par kritušajiem, līdz ar to gūt apstiprinājumu aplēsēm ir neiespējami.

Atbilstoši NATO aplēsēm novembra beigās kritušo un ievainoto Krievijas karotāju skaits pārsniedza 300 000.

Vasarā laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz ASV valdības amatpersonām, ziņoja, ka krituši 120 000 un ievainoti 170 000 līdz 180 000 krievu.

Atbilstoši aplēsēm krituši 70 000 Ukrainas karavīru, 100 000 līdz 120 000 ievainoti, vēstīja laikraksts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.