Kā svinēja spāru svētkus? 0
Spāru svētki, kas saistīti ar spāru vainaga uzlikšanu, bija svarīgs notikums būvniecības procesā. Šos svētkus svinēja ar rituāliem, dziesmām, rotaļām un mielastiem, kas iezīmēja ēkas pabeigšanu un cerību uz labklājību. Tradīcijas varēja atšķirties reģionos, bet dažas kopīgas iezīmes bija šādas:
– Spāru koks (eglīte vai bērzs). Jumta korē lika izrotātu eglīti vai bērza koku ar lentēm, pušķiem, reizēm pat alus pudeli vai maizes kukuļiem. Koks simbolizēja dzīvību, spēku un mājas ilgmūžību. Tas bija arī zīme, ka celtniecības posms paveikts, un celtniekiem pienākas svētku mielasts.
Vainaga materiāli: Ozola zari tika izmantoti, jo ozols simbolizēja spēku, izturību un aizsardzību. Dažkārt vainagā iekļāva arī citas augu sugas, kas simbolizēja auglību un labklājību.
– Mielasts un dzērieni. Nama saimnieks cienāja strādniekus ar alu, gaļu, maizi un citiem ēdieniem. Bagātīgāks mielasts liecināja par saimnieka devīgumu – ja tas nebija kārtīgs, cilvēki runāja, ka “māja nebūs laimīga” vai “neies labumā”.
– Dziedāšana, danči. Spāru svētki bija jautras svinības, kur darbus atzīmēja ar dziesmām un dejām. Nereti dziedāja arī īpašas spāru dziesmas.
– Uguns rituāli: Dažās vietās pirms vainaga uzlikšanas TIKA kurts ugunskurs, lai attīrītu ēku no nelabvēlīgiem spēkiem. Ugunskurs arī simbolizēja jaunu sākumu un dzīvības atgriešanos.
– Saimnieka loma: Saimnieks vai saimniece bieži piedalījās vainaga uzlikšanā, nododot to būvētājiem. Tika uzskatīts, ka saimnieka klātbūtne piesaista labu veiksmi mājai.
