
“Toreiz domāju, ka tas vainags nozīmē, ka būvdarbu laikā kāds ir gājis bojā.” Ko sabiedrībā vispār zina par spāru svētkiem? 0
Spāru svētki latviešu tradīcijā ir īpaši svētki, kas saistīti ar mājas celtniecību – brīdi, kad ēkai uzliek jumta spāres. Tas bija nozīmīgs pagrieziena punkts, jo nozīmēja, ka galvenais darbs pie mājas karkasa ir paveikts un jaunais mājoklis vairs nav tikai sapnis vai zemei uzsliets rāmis, bet iegūst redzamu veidolu.
Socvietnē X izvērtusies diezgan asprātīga diskusija par to, ko cilvēki vispār zina par šo seno latviešu tradīciju. Lūk, komentāru izlase.
Paceļ vainagu un tad saimniekam ir pienākums, trīs dienu laikā, uzsaukt meistariem galdu. Ja neprotās, tad vainaga vietā paceļ slotu.
— Jānis Spigovskis (@JanisSpigovskis) September 24, 2025
Labs. Es domāju, ka vēstījums labāk nolasītos, ja tur piesietu saimnieku.
— Kaspars Hercmanis (@KasparsH) September 23, 2025
Es zināju, ka tā ir pjanka uz vismaz trīs dienām, jo ja džeki jau otrajā būs uz jumta, tad tas būs caurs un šķībs, vai arī to vainagu varēs likt uz kapa.
— Kaspars Hercmanis (@KasparsH) September 23, 2025
Tā gan nav bijjs
— dragoo neanderthalensis (@h_side) September 23, 2025
Kāds pastāstiet nezinātājiem, ko tas bez “buhāšanas” nozīmē.. 😁 lasu komentārus un nav neviena normāla skaidrojuma
— Vanesa (@Noofensunkafija) September 25, 2025
'tradicionāli darina no ozolzariem, bet piem. ziemas periodā var arī skuju vainagu. nēnujā 🙂
— idontlikesand (@idontlikesand9) September 23, 2025
Cik sapratu te ir profiņu saiets.😂😂😂Un mitoloģiju neviens nav lasījis.😱😱😱
— Juris Melbergs (@JMelbergs) September 25, 2025
Modernajā būvniecībā spāru svētki vēl eksistē? Šitais nav izmaksās nooptimizēts kā nevajadzīgs jo viens rada izmaksas, otrs tērē laiku kuri varētu izmantot kaut ceļot nevis dzerot.
— Dark Mage (@_DarkMage_) September 24, 2025