Zemgales bajāru dienu Centrāltirgū kuplinās arī Bauskas novada “Ziņģes brāļi”.
Zemgales bajāru dienu Centrāltirgū kuplinās arī Bauskas novada “Ziņģes brāļi”.
Publicitātes foto

Turīgie Zemgales bajāri tirgosies Rīgā 1

Piektdien ikviens tiek aicināts uz Zemgales novadu dienu jeb Zemgales bajāru izrādīšanos Rīgas Centrāltirgū. Turīgie zemgalieši rīdziniekiem piedāvās pienu un medu, sieru un vīnus, gaļu un maizi, to visu bagātinot ar amatnieku darinājumiem un plašu izklaides programmu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Skolas direktors sašutis par Eirovīzijas “dibenu” vērtībām: “Ja Dons būtu skūpstījis kādu vai laizījis grīdu, tad noteikti ierakstītos standartā”
Kokteilis
Zviedrijas policija atklāj, par ko tiks izvirzītas apsūdzības no Eirovīzijas diskvalificētajam Nīderlandes māksliniekam 33
Kokteilis
“Bez dūres bērna virzienā nevarēja iztikt?” Nila Ušakova publiskotā Māmiņu dienas fotogrāfija radījusi apjukumu 92
Lasīt citas ziņas

“Tas ir eksperiments, jo būsim pirmie no pieciem reģioniem, ko dalībai pasākumā uzrunāja Centrāltirgus vadība,” stāsta Zemgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāja Mairita Pauliņa.

Pateicoties auglīgajām augsnēm, jau kopš seniem laikiem Zemgale dēvēta par Latvijas maizes klēti. Zemgalē lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir 414 300 hektāru jeb 39% no reģiona teritorijas un apmēram 42% ir meži. Zemgaļi savulaik dēvēti par vienu no kareivīgākajām un turīgākajām tautām Ziemeļeiropā, pārvaldīja divas lielākās upes Latvijā – Lielupi un Daugavu, turklāt bija pazīstami kā izcili tirgotāji, tādēļ arī vārds “bajāri” – bagāti zemnieki – Zemgalē aktuāls vēl šodien.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saprotams, ka reģionā ir daudz lielsaimniecību, pārtikas, kokapstrādes, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības un tekstilrūpniecības uzņēmumu, kas ir labi pazīstami un eksportspējīgi.

Taču arī mājražotāji un cits mazais bizness nesnauž. Turklāt novada uzņēmēju lielākais pluss esot spēja sadarboties un reklamēt citam citu, kas nav nemaz tik bieža parādība citviet Latvijā.

“Uzņēmēji veido savstarpējus tūrisma maršrutus, kuros var izbraukāt un izgaršot visu Zemgali. Mums nav savas lielas koncertzāles kā citiem reģioniem, toties ir Lauksaimniecības Universitāte un Dārzkopības institūts, līdz ar to uzņēmīgiem cilvēkiem ir iespēja sadarboties ar zinātniekiem un līdz pilnībai izstrādāt dažnedažādus interesantus produktus, kādu nav citur. Piemēram, jau zināmā “Alīdas cigoriņu kafija”, “Trubenieku” šitaki sēnes, kā arī upeņu-riekstu konfektes un citi labumi. Arī bietes, kabači un pat nātres pārtop lieliskās konfektēs un enerģijas batoniņos. Centrāltirgū to visu piedāvās vairāk nekā 40 mājražotāju un amatnieku,” stāsta M. Pauliņa.

Pasākuma būtiska daļa solās būt arī daudzveidīga kultūras programma, bet kopā ar ražotājiem teltīs būs Tūrisma informācijas centru pārstāvji. Piemēram, uz skatuves visiem tiks prezentēts maršruts “Ieaud Zemgales garšu simtgades jostā”, kā arī stāstīts par daudziem citiem tūrisma piedāvājumiem.

Zemgales reģionu patlaban veido 22 pašvaldības – Jelgavas un Jēkabpils pilsētas, kā arī Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Viesītes novadi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.