Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – EPA/LETA

Vācija – sociāli nevienlīdzīgākā Eiropā? 3

Sociālā nevienlīdzība tiek piesaukta kā viens no iemesliem, kas ASV un Eiropā ceļu uz varu atvēris tā dēvētajiem populistiem. Tā būs tēma arī partiju cīņās Vācijā pirms parlamenta vēlēšanām šogad. Taču ko īsti nozīmē šis jēdziens? Kā to saprot Vācijā?

 

Arvien vairāk pudeļu savācēju

Parkā uz soliņa izdzertu alus pudeli promejot ieslidināt atkritumu tvertnē Vācijā nav labs tonis. Pieklājīgāk: atstāt uz iet­ves. Pēc neilga brīža tā pazudīs. Turklāt savācējam tiks aiztaupīts lieks kauna mirklis, jo nebūs jārakņājas pa atkritumiem.

Ar tukšo pudeļu vākšanu Vācijā mēdz piepelnīties ne vien bezpajumtnieki, it sevišķi iebraucēji no Austrumeiropas, bet arī pensionāri un bezdarbnieki, secinājuši šo fenomenu pētījušie sociologi. Pudeļu automātos lielveikalos stikla alus pudeli var nodot par astoņiem, plastmasas – 25 centiem. Tā, cītīgi strādājot, pudeļu vācējiem izdodas nopelnīt trīs vai piecus, dažkārt desmit eiro dienā. Pudeļu vācēju galvenā motivācija ir papildu nauda iztikai, tomēr savu lomu spēlē arī vēlme darīt ko lietderīgu, ja citu nodarbi atrast nav iespējams, secināts pētījumos.

Cik daudz cilvēku Vācijā spiesti piepelnīties šādi, nav zināms. Visticamāk, attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu, ļoti maz. Taču statistika liecina par paradoksālu sakarību: jo spīdošāk ekonomiski klājas Vācijai, jo vairāk iedzīvotāju nonāk uz nabadzības sliekšņa.

 

“Kā vēl nekad”

Pēdējos gados teju katrs jauns klajā nācis ziņojums par ekonomiskajiem panākumiem medijiem ļauj garnēt to ar virsrakstu “Tik labi nav bijis vēl nekad kopš Vācijas atkalapvienošanās”. Nekad nav bijis tik daudz brīvu darba vietu: pērn to skaits tuvojās miljonam. Augsti “kā vēl nekad” ir eksporta rādītāji. Valsts un federālās zemes kopā 2016. gadu noslēgušas ar 19 miljardu eiro budžeta pārpalikumu – augstāko kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Un tajā pašā laikā – “augstākais kopš Vācijas atkalapvienošanās” ir arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Tas, pēc dažādiem mērījumiem, sasniedz 15 – 20 procentus no iedzīvotājiem jeb 12,5 – 16 miljonus cilvēku, augot teju ik gadu jau kopš 2006. gada. Pēc Eiropas Savienībā pieņemtās metodikas, nabadzības riska grupā tiek ieskaitīti cilvēki, kuru ienākumi ir zemāki par 60 procentiem no mediānas ienākuma valstī (vidējais ienākums, atmetot visaugstākos un viszemākos ienākumus). Galvenās apdraudētās grupas: vientuļie vecāki, bezdarbnieki un pensionāri.

Kamēr sociālās palīdzības organizācijas ceļ trauksmi par augošu nabadzību, ir eksperti, kas uz šo rādītāju raugās skeptiski, apšaubot, vai tas sniedz vērā ņemamu informāciju. Pērn aprēķinātais nabadzības slieksnis Vācijā sasniedza 890 eiro mēnesī vienatnē dzīvojošajiem un 1870 eiro – ģimenei ar diviem bērniem. Taču vai tas patiesi raksturo īstu nabadzību? Salīdzinājumam: nabadzības slieksnis Latvijā – 291 eiro mēnesī. Pēc Labklājības ministrijas datiem, zem tā dzīvo apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Vai šādi aprēķinātie nabadzības rādītāji ir salīdzināmi?

 

Kā izdzīvot

Kamēr Vācijas dārgākajās pilsētās, piemēram, Minhenē, ar 890 eiro mēnesī izdzīvot ir neiespējami, ir vietas Austrumvācijā, kur ar šo summu pieticīgai dzīvei pietiek. Tomēr pētnieki uzsver: būt nabadzīgam bagātā sabiedrībā ir daudz sāpīgāk nekā vidē, kurā nabadzīgi ir arī visi pārējie.

Sociālajai nevienlīdzībai gan ir daudz seju. Viena no tām – sievietes seja. Kopš 1977. gada, kad Rietm­vācijā tika atcelta likuma norma, ka precētas sievietes nedrīkst strādāt bez vīra piekrišanas, sieviešu stāvoklis darba tirgū ir ievērojami uzlabojies. Tomēr sievietēm joprojām ir zemākas algas, tāpat lielākā daļa sieviešu, kurām ir bērni, strādā vien nepilna laika darbu. Cita robežšķirtne iet starp austrumiem un rietumiem: tā saucamajās jaunajās pavalstīs algas un iedzīvotāju uzkrājumi vēl arvien ir zemāki nekā rietumos.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta vadītājs Marsels Fračers savā pērn iznākušajā grāmatā “Pārdales cīņa. Kāpēc Vācija kļūst arvien nevienlīdzīgāka” runā bez aplinkiem: Eiropā neesot gandrīz nevienas valsts, kur sociālā nevienlīdzība būtu augstāka nekā Vācijā. 10 procentiem Vācijas bagātāko cilvēku pieder vairāk nekā 50 procentu no visām bagātībām valstī.

Par kailiem statistikas cipariem gan, uzsver Fračers, svarīgāks ir jautājums: kas ir nevienlīdzības pamatā? Vai atšķirība starp bagātājiem un nabagajiem ir rezultāts, pie kura novedusi efektīva tirgus ekonomika? Proti, vai tie, kas atrodas “augstāk”, tur nokļuvuši tādēļ, ka bijuši talantīgāki, ieguldījuši vairāk pūļu nekā tie, kas “apakšā”? Ja tas tā būtu, par nevienlīdzību nevajadzētu īpaši uztraukties, uzskata Fračers. Taču tā nav. Nevienlīdzība Vācijā lielākoties esot neefektīva tirgus “produkts”. Citiem vārdiem: iedzīvotāju ienākumu līmenis ir tikai par 50 procentiem atkarīgs no viņu pašu ieguldījuma. Otri 50 procenti tieši pakārtoti izcelsmei jeb vecāku izglītības un ienākumu līmenim.

Saistītie raksti

Turklāt nākotnē draud šķelšanās arī grupai, kas šodien pieder pie vidusšķiras. Kā liecina pētījumi, digitalizācija un robotizācija visvairāk apdraud nevis mazkvalificētā darba darītājus, kā ierasts uzskatīt, bet gan tieši vidusšķiru. Par automatizāciju nav jāuztraucas, piemēram, telpu uzkopējiem vai veco ļaužu aprūpētājiem – ar šiem darbiem labāk un lētāk nekā roboti arī turpmāk tiks galā dzīvi cilvēki. Tāpat neaizvietojami paliks augstas klases speciālisti. Visnedrošākajā situācijā atrodas tieši vidējās klases kvalificēti darbinieki, jo viņu darbu automatizēt ir vieglāk un ienesīgāk. Tiem, kuri šodien rūpnīcā vada kādu ražošanas iekārtu, ir pamats bažīties, ka kāda vēl modernāka iekārta rīt stāsies viņu pašu vietā.

Saskaņā ar šo versiju nav gaidāms, ka nabadzīgāko stāvoklis būtiski pasliktināsies. Taču nabadzīgo grupā nonāk vai riskē nonākt tie, kuri agrāk pēc statusa atradušies “augstāk”. Tieši viņu raizes, bažas un nedrošības sajūta varētu būt izšķiroša priekšā stāvošajās vēlēšanās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
sportiskais rūdījums palīdzēja pret bandītiem. Dainis Bremze par karjeru un trakajiem 90. gadiem 1
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smago nepamanīja. Pensionāres Ausmas melnais punkts uz ceļa un dzīvē 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļus noteiks plaša ciklona siltais sektors. Cik silts laiks gaidāms?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Veikta krāpšana lielos apmēros. Atklāj, kādā jomā darbojies shēmā iesaistītais uzņēmums 1
2 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Pasaule neiztur Covid-19 pārbaudījumu 1
4 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Sociālie uzņēmēji nav čīkstētāji par to, cik viss ir slikti. Viņi ir darītāji! 2
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!”
2 stundas
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Solvita dārzā ievieš revolūciju 3
15 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 27
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 29
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pieaudzis Ķīnas turīgāko cilvēku skaits. Bagātībai pandēmijas laikā rekordstraujš kāpums
1 stunda
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Jebkuras zāles pārmērīgā daudzumā kļūst par indi un mūsu upes ir pilnas ar tām. Kad pamats celt trauksmi? 5
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizmirsi veikalā uzlikt masku? Re, cik liels varētu būt sods 13
17 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 8
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?” 2
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs atgriezīsies Kensingtonas pilī jau pavisam drīz 12
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latgalē dzērājšofere izraisa ceļu satiksmes negadījumu ar traģiskām sekām 1
2 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski? 2
14 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Vēl nesen cilvēkus slavēja. Nu pēkšņi izrādās, ka viņi neizturoties atbildīgi 4
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 100
1 diena
GN
Gints Narogs
Stāsti
Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 24
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
2 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 9
2 dienas
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim 2
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Leonīds un Leonīda
11:30
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
11:17
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?” 2
10:59